Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. jūnijs, 2016
Drukāt

Otto Ozols: Mirkšķini un nogalini savu tuvāko (95)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Tas notika pēc Jāņu svētkiem. Stāstā minēto personu vārdi ir mainīti.

Pēcsvētku novakarē no kādas Vidzemes lauku sētas rāmi izripoja dūkanruds limuzīns. To stūrēja Andris P., omulīgs, ar dzīvi apmierināts vidēja ranga vadītājs, kā viņš pats sevi reizēm sauca – pusvadītājs lielā starptautiskā uzņēmumā. Svētki bija aizvadīti godam – smeķīgs alus, siers, sirsnīgi ļauži. Pat pāri ugunskuram bija lēkts – Andris P. bija pēc ilgāka laika saņēmies un kā reiz senos laikos to izdarījis atkal. Goda lieta, jo šoreiz līdzi bija atbraucis kolēģis no Somijas, vārdā Jusi, vajadzēja taču parādīt, kā latvieši svin svētkus. Somu kolēģis tagad bija iekārtojies blakus un arī izskatījās apmierināts ar dzīvi. Līdz Rīgai krietnas divas stundas, ko braukt.

Tik tikko izbraucot uz Pleskavas šosejas, kāds pretimbraucējs uzmirkšķināja ar uguņiem – Andris gandrīz automātiski samazināja ātrumu, saprotot, ka kaut kur tuvumā ir policijas patruļa. Nebija jau nekāds dižais ātrums – varbūt kāds simtiņš, ne vairāk kā par desmit, piecpadsmit kilometriem stundā virs atļautajiem deviņdesmit. Policija bija tieši aiz nākamā līkuma, bet šoreiz viņus neinteresēja ātrums – kā jau pēcsvētku dienā tika pārbaudīts, vai vadītāji nav sadzērušies vai paģiraini. Andris jutās puslīdz drošs par sevi – iepriekšējā naktī bija izdzertas varbūt divas vai trīs glāzes alus, kārtīgi izgulējies, otrā diena – ne lāses! Tāpēc viņš gandrīz droši varēja raudzīties policistam acīs, kad tas lūdza iepūst caurulītē. Kārtībnieks lika pūst piecas sekundes, un Andris kā lokomobilis pūta, cik jaudāja, visas piecas sekundes, pat vienu pa virsu. Viss kārtībā, protams, nevienas nodevīgas promiles, izlietotā caurulīte tika uzdāvināta kā pēcsvētku suvenīrs, un abi vīri varēja ceļot tālāk.

Andris kā pieredzējis latvju autovadītājs, aizbraucis no policistiem drošā attālumā, meta ar uguņiem visiem pretimbraucējiem, tā brīdinot par gaidāmo policijas pārbaudi. Daži no viņiem pateicīgi pamāja ar roku pretī. Jusi, to pamanījis, apjautājas, kur viņam tik daudz paziņu pēkšņi pretī brauc.

Tā ir īsta latviešu šoferu solidaritāte – Andris paskaidroja neattapīgajam somam, tā mēs viens otram palīdzam nenonākt nelaimē, policistu rokās.

– Bet vai tu viņus visus pazīsti? – Jusi patiesi ieinteresējās.

– Nu, nē, kā es viņus visus varētu pazīt? – Andrim tas šķita diezgan stulbs jautājums. Vai tad palīdzēt vajag tikai paziņām? Tā taču vienkārša, cilvēcīga šoferu solidaritāte. Andris turpināja mirkšķināt pretimbraucējiem.

– Bet kā tu vari zināt, ka šādi nepamirkšķini kādam dzērājšoferiem vai hroniskam likumpārkāpējam?

– Jusi turpināja uzmākties ar jautājumiem.

– Nu nevajag jau tā uzreiz par cilvēkiem to sliktāko domāt, ir taču svētki! – Andra balsī ieskanējās jau piktākas notis. – Redzi, es tā to cilvēku pabrīdinu, lai baigi neskrien, varbūt kādam iedzērušajam lieku pārtraukt tālāko braukšanu. Un vispār – tā es kādai ģimenei ietaupīšu vairākus desmitus eiro.

– Tu esi par to drošs? Kā tu vari būt tik pārliecināts, ka šādi no soda neļausi izbēgt kādam kretīnam, ļausi palikt satiksmē kādam nepiepildītam rallistam, kurš agri vai vēlu, bet neizbēgami izraisīs avāriju?

Andris neatbildēja, nolēma, ka nav vērts muti dzesināt ar tādu nejēgu – atbraucis te no ārzemēm un lien virsū ar pamācībām. Ko viņš vispār saprot no latviešu tradīcijām! Nākamreiz piekasīgo Jusi vairs neņems līdzi, Andris nolēma.

Tikmēr pa to pašu Pleskavas šoseju pretī brauca Pēteris B., vietējais uzņēmējs. Viņam bija liels, gana jaudīgs auto un pāris soda punkti. Pēteris arī bija svinējis svētkus, ļoti sirsnīgi, jūnijs bija padevies diezgan saspringts, un tādēļ bija atlaidis nervus no sirds – iedzēris krietni. Kādus piecus, sešus varbūt pat septiņus alus pa nakti bija izdzēris. Varbūt kaut ko vēl. Viņš neatcerējās, tikai no rīta bija tāda sajūta, it kā daudzi mazi kaķīši pa nakti savas mazās darīšanas būtu nokārtojuši tieši Pētera mutē. Paģiras bija skarbas. Tomēr vakarā bija jādodas uz mājām, tādēļ nebija lāpījies, iedzēris vien pāris tabletes, lai galva pārāk nesāp. Pēteris zināja, ka promiles var būt arī uz paģirām, bet mājās kaut kā bija jānokļūst.

Pēkšņi kāds pretimbraucošs auto viņam pamirkšķināja – johaidī, priekšā policija! Pēteris, protams, pat nenojauta, ka mirkšķinātājs bija izpalīdzīgais Andris P. Viņam bija nelāgas aizdomas, ka kāda nelāgi dvakojoša promile asinīs tomēr vēl klejo. Pašsajūta joprojām bija slikta, vakar ēstais šašliks un rasols vēderā īsti labi nesadzīvoja. Tādēļ viņš strauji sabremzējās, tas bija laikus – policija nepaspēja pamanīt. Pēteris kā jau vietējais zināja dažu mazākus, nomaļākus, mazliet garākus apvedceļus. Apgriezies drīz viņš bija aizbraucis līdz tuvākajam lauku apvedceļam un iegrieza tajā. Šajā rajonā vairākas patruļas, īpaši uz mazākiem lauku ceļiem, nevarēja būt, sprieda Pēteris un spieda pedāli grīdā, par ātrumu vairs īpaši nebēdājot. Pirms kāda pagrieziena priekšā ne pārāk steidzīgi ducināja kāds opelis. – Sēņu vecis, – Pēteris nopukojās, jo panāca viņu tieši pirms aklā līkuma. Bet īstiem vīriem apdzīšana arī aklajos līkumos nav nekāda problēma, – tāda bija Pētera pārliecība un viņš pat nesāka samazināt ātrumu, apdzenot priekšā braucošo.

– Ui, bļēēā! – bija pēdējie vārdi, kas izlauzās no Pētera mutes, ieraugot pretim braucošu sarkanu mazauto. Nākamajā brīdī atskanēja dobjš, griezīgs trieciens – viņa jaudīgais auto ar kādiem 130 kilometriem stundā ietriecās tieši pretī braucošajā auto. Pēteri pievīla ierastā reakcija, šoreiz viņš pat nenoņēma kāju no gāzes pedāļa.

Andris P. pēc svētkiem atgriezās savā birojā Latvijā, soms Jusi bija atgriezies dzimtajā Somijā. Dzīve turpinājās. Tikai Andra tuvākais kolēģis nebija ieradies darbā. Tas bija apzinīgs vīrs, kurš parasti darbu nekavēja.

– Noteikti kaut kas nopietns, – Andris padomāja.

Pēcpusdienā firmas vadītājs sasauca visus uz sapulci. Seja bija stingi pelēka. Viņam bija jāpaziņo, ka pēcsvētku dienā viņu kolēģim, atgriežoties no Jāņu svinībām Vidzemē, kādā līkumā mežonīgā ātrumā frontālā triecienā uzbraukusi kāda cita mašīna. Glābējiem esot bijis viņu ar visu ģimeni jāgriež no sadauzītās mašīnas, kas no trieciena ielidojusi tuvējos kokos. Kolēģis ar sievu un diviem bērniem miruši uz vietas, par jaunāko bērnu vēl mediķi cīnās. Vēl nav precīzi zināms, bet ir aizdomas, ka katastrofas vaininieks bijis alkohola reibumā.

Andra P. seja sašutumā pārgriezās – viņš bija gatavs pats savām rokām nožmiegt visus dzērājšoferus, šos pretīgos, bezatbildīgos slepkavas! Bojāgājušais bija viens no viņa vistuvākajiem kolēģiem, labs draugs, Andris labi pazina arī viņa ģimeni, bērnus. Andra sirds sažņaudzās, domājot par mazo meitiņu, par kuras dzīvību joprojām cīnījās mediķi.

Noslēguma vietā.
Saskaņā ar oficiālo statistiku – Latvija kopā ar Bulgāriju un Rumāniju ceļu satiksmes drošības ziņā ir viena no trīs visbīstamākajām valstīm Eiropā. Kāds liels ASV laikraksts visas trīs ir nodēvējis par valstīm, kur “labāk nebraukt”. Rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, Latvijā 2015. gadā uz ceļiem gājuši bojā 94 cilvēki. Divās visbīstamākajās – Bulgārijā un Rumānijā – tikai mazliet vairāk – 95. Igaunijā bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju ir teju divreiz mazāks – 50, Somijā – 48. Ņemot vērā, ka Latvijā ir gandrīz divi miljoni iedzīvotāju, tad runa ir par gandrīz 100 bojāgājušajiem, kuri atbildīgākā valstī būtu turpinājuši dzīvot.

Pievienot komentāru

Komentāri (95)

  1. Rakstītājs ir idiots. Zinu, ko rakstu – profesionāli braucu 40 gadus.

  2. Pat ASV un Kanādā mirkšķina, +tur daudz vairāk brauc dzērumā ikdienā, tikai ceļi platāki un to ir vairāk nekā Latvijā 7 šosejas uz lielakajam pilsētām

  3. Mirkšķina jau arī par neieslēgtām gaismām, neziaizvērtām durvīm, vaļā palikuši degvielas bākas vāciņu, ja kaut kas velkās aiz mašīnas. Un protams, ja CP noslēpušies ķer uz ātrumu, tad IR jāmirkšķina !!

  4. Stāstiņš protams izdomāts, bet uz pārdomām mudina.
    Beigu teikums par “”atbildīgāku valsti”” nu gan galīgi garām.
    Vai atbildīgākā valstī pretimbraucošie šoferi nemirkšķina ?
    Bet varbūt tomēr atbildīgākā valstī pienāčigi novērtē skolotāju un mediķu darbu ?
    Vai arī divu homīšu kopā bāšanas ceremoniju nesauc par kāzām ?

  5. Lasot komentārus rodas pārliecība, ka idioti sēž ne tikai pie stūres, bet arī pie datoriem. Nav jāmirkšķina. NAV.

  6. Kāds autovadīšanas instruktors teica – vienmēr atceries, kad iekāp un iesēdies savā auto pie stūres – ka šajā brīdī savu ceļu vienlaicīgi uzsāk gan potenciālais slepkava, gan potenciālais upuris. Un laimīgs tas, kas mājās atgriezies sveiks un vesels. Un nākamajā dienā viss sākas no jauna. Un šis likums
    attiecas uz visiem – arī dzērušiem un nedzērušiem..

  7. Pamācoši tomēr ir un liek aizdomāties…
    Igaunijā uz pusi mazāk bojā gājušo,jo igauņi gonko pa Latvijas ceļiem, Igaunijā jau tâ nevar😈

  8. Citās valstīs tipa nemirkšķina? Nav baigi gudrs raksts. Bet nu jā. Domāt vajag. Pat par šķietami pašsaprotamām lietām.

    Bet diemžēl raksts nu tik nejēdzīgi uzrakstīts.
    Nez vai jel ko labu ar šo rakstu panāks, jācer tik ka neko sliktāku nepadarīs.

  9. Raksts muļķīgs.
    Uz paģirām cilvēki vispār ātrāk par 90km/h nebrauc. Pēc gadiem 10 iemācīsies paģiras nošķirt on alkohola reibuma.

  10. Kurā LATVIJĀ ir 2 miliooni iedzīvotāji??????

  11. Nu sākās, izdomāts sirdi žņaudzošs stāsts, lai propagandētu nemirkšķināšanu, neizpalīdzēšanu. Un kā tad, ja cilvēks nedaudz pārsniedz ātrumu, aizmirsis ieslēgt gaismas, vai aizmirsis piesprādzēties? Tad tieši fakts, kad kāds pamirkšķinot pabrīdina par ekipāžu, liks šoferim pārbaudīt situāciju. Bet te jau atkal tiek palīdzēts valstij vākt soda naudas…

    • Viss kas jālieto braucot kautkā bieži aizmirstas. Tas taču ir normāli!!! Nesaprotu kā neaizmirtās uzvilkt bikses vai paņemt telefonu, ar kuru braucot darboties? Ir taču viss tik vienkārši! Ievēro noteikumus tāpat kā savus paradumus un visi būs laimīgi!

  12. Pēc līgo svētkiem, kad devos mājās. Man pa priekšu sākot no Straupes, līdz pat Rīgai brauca viens Audi vadītājs, kurš nevarēja taisni nobraukt savā joslā. Atlika pabrīnīties kā neietriecās nevienā pretībraucējā un par mata tiesu spēja izvairīties no uzbraukšanas riteņbraucējam. Vairākas reizes zvanīju policijai. Dispičers jau izmisīgi lūdza, lai kāda ekipāža izbrauc uz šosejas, bet tā arī neviens neparādījās. Un viņš iebrauca Rīgā, tālāk jau vairs nebija pa ceļam. Skumji.

  13. Ja man pretim braucošā mašīna pamirkšķina, kādus 10 km braucu stingri uz 90. Vai tad tas ir slikti? Šie nemirkšķināšnas gudrinieki varētu kādu lieku reizi pamirkšķināt, īpaši pirms bīstamiem līkumiem un tādā veidā varbūt izglābt kādu radinieku.

  14. Diezgan banāla moralizēšana. Neatbalstu šoferus – likumpārkāpējus, bet arī policija nav balta un pūkaina. Zinu ļoti daudz gadījumus, kad sodi godīgiem šoferiem ir uzlikti negodīgi izmantojot dienesta pilnvaras… viss tikai naudas dēļ.
    Medaļai ir divas puses…

  15. Muļķības ka Skandināvijā nemirkšķina,ja nebūsi gaismas ieslēdzis tad pamirkšķinās. Bet policiju krūmos ar radaru es 3 gadu laikā esmu redzējis tikai vienreiz.

  16. Atkal kartejais izdomatais raksts ar bedigam beigam.un ar morali ‘ nemirkskini un lauj mentam nopelnit

  17. šādas “sakarības” var iztaisīt no jebkā, pārāk vienpusīga pieeja, Ozola kungs

  18. Stulbs un neloģisks raksts! Ja, būtu (bija) pamirkšķīnāts, brauktu uzmanīgāk un tieši nebūtu šī avarija. Ja nemirkšķinātu, TAD TIEŠI MAUKTU! STULBS, NELOĢISKS RAKSTS!!!!!!!!

  19. Mirkšķinātājs Atbildēt

    Mirkšķināšana nenogalina. Nogalina dzeršana.

  20. Tiesi ta ari ir! To solidaritati vajadzetu izradit kada cita vieta – piem.,ka rakstija par meiteniti,kas nomaldijusies liela pilseta,un nevienam nav dalas,kad kads suns-bezpalidzigs,neko vairs negaidoss un neceross,skumji skatas tev acis…,utt. Bet ko jus!? Tas tak nav kruti! MES,KRUTIE,AR AUTO – MES RAKSTISIM LIKUMUS UZ CELIEM! Prieka!…

  21. BET DALA TAISNIBAS ,BRAUCU VISU CELU MIRGOJOT PRETIMBRAUCEJIEM UN NEKAS NOSTRADAJ A,TIKAI NEZINU CIK KM TAA VINI BRAUCA SAMAZINOT ATRAUMU …BET TURPINAAJU MIRKSKINAAT VISU GARAO CELU

  22. Hei, hei, eh eh hei,
    Viss rīklēpārkaltis-
    Kaut jel kāds būt* ielējos
    Laut nno kausa sava….

  23. visā eiropā mirkšķina

  24. Jānis Peters: Katra tauta ir nolemta savai identitātei (NRA, 22.06.2016.)

    Otto, domā ar galvu!

  25. ātrumpārkāpejs Atbildēt

    Baigā policijas propoganda es teiktu 😀

    • Ultra-liberāļi otooviči savā finlandizācijā drīz pat vecos sovokus/kommuņagas pārspēs:
      “- Vai atceraties to laiku, kad Jāņu svinēšana bija aizliegta?
      J.Peters: – Atceros. Bet tas ir terminoloģijas jautājums. Ar likumu Jāņus neaizliedza, jo padomju vara bija viltīga: Hruščovs 1959. gadā noorganizēja «buržuāziskā nacionālisma» apkarošanu, un vietējie latvieši savā pārcentībā uztaisījās svētāki par Romas pāvestu, proti, sāka apkarot Jāņus vēl spēcīgāk, un Jāņu aizliegums bija tāds, ka 24. jūnijā nedeva brīvdienu. Komunisti taisīja milzīgu propagandu, publicēja rakstus Cīņā – par to, ka Jāņi ir mežoņu palieku svētki, vulgārisms un pagānisms.
      Jānis Peters: Katra tauta ir nolemta savai identitātei (NRA,22.0.2016.)

  26. Otto ir labs pasaku teicējs.

  27. Tāda vienaldzīga attieksme ir arī ceļu policijas priekšniekiem, kas, attaisnojot savu neizdarību, pasaka, ka notikušais ir bijis tikai tāds viens gadījums. Šo es rakstu par notikušo attiecībā uz sevi, kas varēja nenotikt, ja policijai būtu cita attieksme pret likumpārkāpējiem.

  28. Es citreiz mirkšķinu ātrajiem maucējiem, kad policijas uz ceļa nemaz nav – lai nedaudz piebremzē. Nu, bet tas t’adiem, kas 90 km/h vietā brauc uz 130.

  29. Larvija ir jastrada bez brivdienam lai sevi uzturetu taa kaa nevaram atlauties atpusties un otra diena nebraukt utt. Ko te var salidzinat?

  30. Tai dienā, kad policija pārslēgsies no naudas kāšanas aparāta uz satiksmes drošības uzturētājiem, nebūs mirkšķinātāju un nebūs tik daudz avāriju. Arī satiksmes drošība jābāzē uz tiešu satiksmes drošību, nevis valsts rūpalu naudas kāšanai. Tas attiecas uz ceļa zīmju savlaicīgu nomaiņu , netaisnīgo ceļa nodokli un citām ačgārnībām.

  31. Var jau tagad kasīties pie apraksta detaļām, bet sirds dziļumos katrs saprot – tas ir iz dzīves… atbildības trūkums, nospļaušanās uz likumiem, līdzcilvēkiem un cilvēciskām normām… te nu mēs esam – ik reiz braucot uz darbu, priecājies, ja esi sveiks mājās…

  32. Bļin, ko jūs te capaties par Otto un Totto, labak ieslēdzat savās smadzenes un padomājat par stāsta morāli, kā dzīve var mainīties vienā mirklī! ir vai nav pie vainas dzērāji vai “maucēji” vai sēņu veči vai citu meža mērkaķi! Katrs var būt Pētera vai Andra koleģa vietā!!!
    P.S. kā igauņi uzvedās uz Lv ceļiem…drausmas, trakāka kā lv “maucēji”!!!

  33. Pēc statisktikas CSN, kur ir pierādīts, ka vaina bija alkohola lietošanas dēļ sastāda ~ 10 % Kā tad ir ar tiem, kuri brauc noguruši, neizgulējušies, miegaini, runā pa telefonu, smēķē u.t.t. ? Cik tie izrausa CSN? Ātruma pārkāpēji, nepieredzējušie šoferi, sliktās riepas, bremzes, slimības (neatklātie epileptiķi, insulti, infarkti) , medikamenti ar miega efektu u.t.t. ? Cik tie izraisa CSN ? Pareizi- pārējos 90 % Tiem tiesības neņem nost nezkāpēc.

    • Nu un ka 10% …tie desmit procenti varētu arī vispār nebūt,tas jau atrisinātu vienu problēmu uz ceļiem…otrs paši ceļi,kvalitāte un šo ceļu apsaimniekošana…avāriju un bojā gājušo skaits krietni samazinātos:)

      • Ja tu nevari ietekmēt ceļa stāvokli, tad izvēlies atbilstošu, drošu ātrumu! Pie Pētera vienmēr paspēsi!

  34. Stāsts, protams, fikcija. Bet ja nu tomēr- nesties pa lauku celiņu 130km/h līkumā, apdzenot citu auto, nepārredzot, kas priekšā ir jābūt idiotam, neatkarīgi- skaidrā, vai uz pohām. Ja cilvēks nav idiots- viņš brauks +/- normāli pohains, vai nepohains.

    • Stāsts protams ir fikcija. Pirmkārt, nezinu nevienu lauku ceļu ,kur varētu attīstīt ātrumu 130,-km/h neriskējot ar saviem zobiem.Otrkārt, uz lauka ceļa pat aiz aklā līkuma var redzēt putekļu mākoni no pretimbraucoša auto.

    • Staasts ir fikcia, jo pie mums atljautais uz grantenes ir 80k

  35. Katru dienu braucu uz darbu un katru dienu arvien vairāk uz ceļa ir idiotu, kas vispār nezina kā jābrauc.Ja tādiem dod tiesības bez pārbaudes laika, tad tas ir noziegums pret pārējiem satiksmes dalībniekiem. Vai kāds pārbauda, pirms dod tiesības, vai lieto alkoholu un narkotikas? Tos vispār izslēgt no iespējas tikt pie auto stūres, jo tie ir potenciālie slepkavas. Visiem ,kas var nopirkt auto, nav ar to jābrauc. Vērtēšanai jābūt drastiskai, bez atlaidēm.Demokrātijā tiesības ir arī cietušiem, ko Latvijā ierēdņi aizmirst.

  36. no 7ņiem aliem pohas? ja vien tie nav divlitrīgie, tad šaubos gan…pēc statistikas dzērājšoferi neizraisa vairāk avārijas kā parastie sēņu veči, tikai nezin kāpēc vienmēr uzsver to dzērājšoferi

  37. Ļoti ceru, ka visiem mirkšķinātājiem un ziņotājiem, tas pats dzērājšoferis aiz nākamā līkuma neuznesas virsū. Un kurš tad būs vainīgs??? Ja esi kārtīgs ceļu satiksmes dalībnieks, tad Tev nav nozīmes, kur stāv un ko pārbauda ceļa policija.

  38. Ļoti laba stāsta morāle! Paldies, Otto!:) Ja godīgi, par šo nebiju aizdomājies…

  39. Mēs esam lepni, ka mēs voyagera fani,
    Un to mums nespēj liegt nekādi citi klani.
    Pat krūzes viemēr līdz mums ir pašiem savas
    Tiek iedziedāti meži, piedejotas pļavas…

  40. 1. Varu pačukstēt, ka tādi “uzņēmēji Pēteri” dabā tikpat kā nav sastopami. Absolūtā pārsvarā dzērājšoferi ir mazizglītoti strādnieki.
    2. Brīdināšana, mirkšķinot lukturus, par vietām, kur CP pārbauda alkoholu, ir stulba.
    3. Savukārt, brīdināšana, mirkšķinot lukturus, par vietām, kur CP uz taisna, gluda, pārskatāma ceļa gaišā dienas laikā mēra ātrumu, nav nekas traģisks.

  41. tups, izdomāts raksts. ne brīdi nenoticēju, ka jebkurš no aprakstītajiem pēteriem ir īsts. Otto ir tukšs un garlaicīgs.

  42. Sviests, šādi var aizrakstīties līdz jebkurai cēloņsakarībai.
    Ja mums būtu normāli 4 joslu ceļi tad negadījumi samazinātos uz pusi.
    Vajag paskatīties cik negadījumi ir uz automašīnu plūsmu Jūrmalas, Jelgavas un Siguldas šosejās un cik citur..

  43. Vidzemes šoseja.

  44. Mirkšķinu un darīšu arī turpmāk, neievēroju, kad ir uz ātrumu vai trubiņā pūšanu, lai cilvēks neskrien 😉

    • Angažētajam skribentam Otto sava aldziņa arī jāsakasa, nu kaut vai šādus murdziņus sacerot. Starp citu Jusi vietā mierīgi varēja rakstīt Otto.

    • Man viens dzerajsoferis uz mūžu izmainīja dzīvi. Neieredzu dzērājus! Ja vien ciestu paši, bet parasti jau tā nav.

  45. Stāsts ir labs, tikai ir liela kļūda tajā, jo tiek iepīts alhohols. Stāstā bija jābūt par bezsmadzeņu tipiem, kuri ikdienā pārgalvīgi un lielīgi brauc un apdzen vienalga kur un kādos apstākļos. Pie mums slēpj statistika, cik cilvēki ir NOSISTI bezsmadzeņu braucēju dēl, un cik paši nositušies, un sīkāk, cik no tiem dzērumā, cik skaidrā. Kad klausies ziņas, tad dzirdi

  46. Nomierinies Otto, sāk jau piegriezties tava moralizēšana par visu. Negribas ticēt , ka pats tik balts esi. Iešana baznīcā vēl nenozīmē, ka baļķi savā acī neredzi.

    • lai tu aizritos!!! Liec miera OTTO.

      • Bet nav jau nekāds gudrais tas Otto Ozols, no dažiem skribelējumiem vien uzpūsts tēls. Biju reiz vienā kompānijā ar šo čuomiņu, nepatika ne viņa rokasspiediens, ne tie zilie murgi, ko viņš tur vervelēja. Tukšs pļāpa bez padziļinātām zināšanām.

        • Spriežot pēc tava vārda un uzvārda viņš noteikti nebija sajūsmā vispār roku dot. Protams, tā ir zināmā mērā augstprātība – ar šādu vārdu tevi noteikti skolā klapēja un joprojām viesnīcu personāls knapi valda smieklus redzot dokumentus. Acīmredzami aizvainojums ir padarījis tavu ģīmi par skābu gurķi. Citādi, acīmredzami, no tevis rakstītā ārā spraucas padziļinātas zināšanas un piepildīts katrs teiktais un rakstītais vārds.

  47. Latvijā vispār reti kušs māk braukt ar auto, paredzēt situācijas un domāt uz priekšu. Ne ziemas braukšanas kursi ieti, ne vasarā. Iedod kartingu un redzi tādus brīnumus un fizikas nezināšanu. Piekrītu – bīstamāka indivīda par Latvijas vidējo auto vadītāju Eiropā nav.

  48. pa grants ceļu uz 130kmh 😀

  49. Igaunijā ir mazāk bojāgājušo (un vispār mazāk avāriju) netikai stingrāku sodu dēļ. Tur ir labāki ceļi kā pie mums.
    Taču galvenais, igauņiem ir divpakāpju tiesību kārtošanas sistēma. VIspirms kursos iemāca noteikumus un iemācās BRAUKT. Pēc tam divu gadu laikā jāiet ekstrēmās braukšanas kursos un jāliek īstās tiesības. Ja šo divu gadu laikā to neizdara vai nespēj nokārtot DINAMISKAS braukšanas eksāmenu, atņem arī pirmās, pagaidu tiesības.
    Būtībā, otrajā kursu fāzē vadītāji iemācās PIEDALĪTIES satiksmē! Nerakstītās pieklājības formas, iemācās vadīt sānslīdi gan uz ledus, gan smiltīm, ar priekšpiedziņu un aizmugures piedziņu. Taču pats galvenais ko ar praktiskiem piemēriem iemācās un atstrādā tas ir PROGNOZE UN ANALĪZE, multifunkcionalitāte. Nu piemēram, ja vadītājs redz situāciju, kad sadursme ir neizbēgami, vismaz maksimāli izvairīties ar iespējami mazākām sekām. Un to mierīgi kursos var izmodelēt. Ar mūsdienu tehnikas iespējām vispār tādas situācijas var pat virtuāli izspēlēt.
    Milzums avāriju arī pie mums nebūtu, vai būtu ar daudz vieglākām sekām, ja vairāk vadītāju prognozētu un analizētu savas un citu darbības PIEDALOTIES ceļu satiksmē. Taču milzums vairums vienkārši tupi BRAUC, kā seno laiku zirgu pajūgiem ar klapēm uz acīm, lai skatītos tikai taisni. Un tad paiet daudzi gadi, desmiti, tiek pieļautas daudzas kļūdas un uz personīgās pieredzes pamata kļūst par satiskmes DALĪBNIEKIEM. Taču protams, ir arī tādi, kas tā arī visu mūžu turpina tikai BRAUKT, nevis PIEDALĪTIES satiksmē.

  50. Igaunijā ir mazāk bojāgājušo (un vispār mazāk avāriju) netikai stingrāku sodu dēļ. Tur ir labāki ceļi kā pie mums.
    Taču galvenais, igauņiem ir divpakāpju tiesību kārtošanas sistēma. VIspirms kursos iemāca noteikumus un iemācās BRAUKT. Pēc tam divu gadu laikā jāiet ekstrēmās braukšanas kursos un jāliek īstās tiesības. Ja šo divu gadu laikā to neizdara vai nespēj nokārtot DINAMISKAS braukšanas eksāmenu, atņem arī pirmās, pagaidu tiesības.
    Būtībā, otrajā kursu fāzē vadītāji iemācās PIEDALĪTIES satiksmē! Nerakstītās pieklājības formas, iemācās vadīt sānslīdi gan uz ledus, gan smiltīm, ar priekšpiedziņu un aizmugures piedziņu. Taču pats galvenais ko ar praktiskiem piemēriem iemācās un atstrādā tas ir PROGNOZE UN ANALĪZE, multifunkcionalitāte. Nu piemēram, ja vadītājs redz situāciju, kad sadursme ir neizbēgami, vismaz maksimāli izvairīties ar iespējami mazākām sekām. Un to mierīgi kursos var izmodelēt. Ar mūsdienu tehnikas iespējām vispār tādas situācijas var pat virtuāli izspēlēt.
    Milzums avāriju arī pie mums nebūtu, vai būtu ar daudz vieglākām sekām, ja vairāk vadītāju prognozētu un analizētu savas un citu darbības PIEDALOTIES ceļu satiksmē. Taču milzums vairums vienkārši tupi BRAUC, kā seno laiku zirgu pajūgiem ar klapēm uz acīm, lai skatītos tikai taisni. Un tad paiet daudzi gadi, desmiti, tiek pieļautas daudzas kļūdas un uz personīgās pieredzes pamata kļūst par satiskmes DALĪBNIEKIEM. Taču protams, ir arī tādi, kas tā arī visu mūžu turpina tikai BRAUKT, nevis PIEDALĪTIES satiksmē.

  51. Tie kas nepārkāpj noteikumus, vairs citiem nemirkšķina. Ja Tu kādam mirķšķini, tātad palīdzi izvairīties no soda.

  52. Stāsta ticamības moments ir tieši 0. Bet pie šādas loģikas arī Waze pie mums būtu jāaizliedz. Un tas atrisinās debīliķu problēmu uz ceļa? Nu pa seklu ņemts šoreiz, pa seklu…

  53. Varbuut vajag sakt ar to ka celju policija NAV peljnjas objekts bet droshiibas objekts.

  54. Es esmu Soms, kas sēdēja mašīnā. Es arī nekad nemidžinu. NEKAD

  55. Ko nu te Ozols iznieko savu talantu ar šādiem rakstiņiem, varētu taču veselu romānu uzbliezt par šo tēmu! Visi varētu asaras slaucīdami lasīt.

    • No šī varētu izzīst vēl vienu romānu – Slikti šoferi ir uz visiem Latvijas ceļiem! Tāpat kā latvieši visur – pilnīgi safantazēta fantasmagorija uz aptuvenu faktu un baumu pamata. Bet šis – vidusskolnieka līmeņa skricelējums pēcjāņu honporāra iegūšanai.

      • Stāsts ir acīmredzami izdomāts, bet varbūt kāds aizdomāsies… P.s. vienmēr emu brīnījusies par mirkšķinātājiem, kas brīdina par policijas posteņiem, kuri pārbauda uz alko

  56. Tomēr varētu pateikt procentuālo attiecību? Cik bojā gājušo dzeršanas dēļ, cik skaidrā “maucēju” dēļ? Jā alkohols ir slikts, bet tomēr godigums ir svarīgāks!

  57. Pat, ja tas tā būtu noticis īstenībā (šaubos, vai par līkumainu lauku ceļu ir iespējams braukt ar 130 km/h), vai Andra mirkšķināšana lika Pēterim nogalināt mazauto sēdošos?
    Tad jau tik pat labi var teikt, ka šajā nogalināšanā vainīga policija. Nebūtu tā policija tur uz ceļa bijusi, Pēteris mierīgi aizbrauktu mājās un arī Andra kolēģis ar ģimeni paliktu dzīvs.
    Riebjas šādi svētulīgi, moralizējoši raksti. Varētu domāt, ka tikai piedzērušie šoferi brauc stulbi un pārgalvīgi. Lielākā daļa šoferu, ja viņiem gadās būt iedzērušiem, tieši otrādi, brauc īpaši piesardzīgi. Bet to dažu stulbeņu dēļ, nākas ciest visiem.

    • otto brauc tik ar autobusu un vilcienu, viņš nekā nezin par autovadīšanu un mūsu ceļiem

    • kurs .. izdomaja ka ianos ir japiedzeras? kura normala sieva kaps arberniem auto kur pie stures ir dzeris un neizgulejies papucis? kurs izdomaja ka pec dropem obligati kaut kur jabrauc jasteidzas? kurs .. prieksnieks-tatad ir kaut cik smadzenes- jadele ar visu saimi pa pasauli?kas izdomaja ka celu policijai pa svetkiem japiepilda departamenta un personigais budzets? ja acgarnibas ta piepilda musu dzivi tad nav verts-jasitas tik nost vismaz kapraciem kads darbs!

  58. viss tikai bērnu labā

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (7)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+