Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. jūlijs, 2016
Drukāt

Otto Ozols: Visgodīgākajiem politiķiem – jautājumi pa pieri (26)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Pēdējā laikā vairāki vadoši politiķi aizvien biežāk piesauc acīmredzamos skaitļus, kas norāda uz brutālu valsts budžeta izlaupīšanu. Kā tas var būt, ka krietni mazākajā Igaunijā ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju valsts budžeta ieņēmumi 2016. gadam ir ieplānoti 8,8 miljardi eiro, bet Latvijā ar saviem gandrīz 2 miljoniem iedzīvotāju 2016. gadā plānojam ieņemt tikai 7,4 miljardus eiro?

Ja izdala uz vienu iedzīvotāju, tad starpība ir nedabiski liela. Jau februārī rakstīju – ja Latvijā valsts budžeta ieņēmumi, pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju, būtu tādi paši kā Igaunijā, tad Latvijas valsts budžetam vajadzētu būt vismaz 13,2 miljardus eiro lielam! Atšķirība no pašreizējā – 5,8 miljardi eiro! (1)

Bet tagad pievērsīsimies dažu ļoti pazīstamu nodokļu iekasēšanas apjomiem. Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Jānis Hermanis gada sākuma aprēķināja, cik eiro gadā no viena iedzīvotāja iekasē Igaunijā un Latvijā PVN, akcīzes nodokļos un citos nodokļos (sk. tabulu). Izrādās, ka viens Igaunijas iedzīvotājs ar PVN ienesis 2015. gadā valsts budžetā 1474 eiro, bet Latvijā – 986 eiro. Starpība uz vienu iedzīvotāju 488 eiro. Ar akcīzes nodokli viens igaunis samaksājis nodokļos 586 eiro, bet pircējs Latvijā tikai 401 eiro. Starpība 185 eiro. Līdzīgi ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli – Igaunijā uz vienu iedzīvotāju 1078 eiro, bet Latvijā – 724 eiro. Starpība – 354 eiro.

Kā izskatītos šie nodokļu ieņēmumi, ja šo starpību pārrēķinātu uz visiem Latvijas iedzīvotājiem? Tad ar PVN vien Latvijas budžets papildinātos par 976 miljoniem eiro, ar akcīzes nodokli – par 370 miljoniem eiro, bet IIN – 708 miljoniem. Pat ja mēs uzreiz pieņemam, ka igauņi ir godprātīgāki nodokļu maksātāji, ekonomika attīstītāka un likumdošana sakārtotāka, tad – labi, norakstām uz šiem sasniegumiem pusi no ieņēmumiem. Bet tik un tā pāri paliek milzīgas summas. Rupji rēķinot, patiešām ar plašu vērienu noņemot pusi no starpības, tik un tā ar PVN kaut kur pazūd vismaz 500 miljoni, akcīzes nodoklī – 185 miljoni, bet IIN – 350 miljoni. Starptautiskas organizācijas, izmantojot citu metodoloģiju, nonāk pie līdzīgiem rezultātiem. Arī ir runa par simtiem miljoniem izkrāptu eiro katru gadu. (2)

Tas nekādi nevarētu notikt, ja kaut kur nebūtu atstātas ļoti skaidras shēmas, kas ļautu šādi izzagt budžetu. Tagad cilvēki piesauc VID, kurš pēdējā laikā esot pārcietis visvisādus uzbrukumus, tīrīšanas un vēl sazin ko. To metušies komentēt kādreizējie godīguma un augstās profesionalitātes apspīdēti politiķi.

Tikai tagad uzreiz vajag atcerēties, ka šī nenormālā nodokļu ieņēmumu atšķirība starp Latviju un Igauniju nav ne pirmo, ne arī otro gadu. Tas tā ir jau vairākus gadus. Šīs tendences ar ļoti skaidri saskatāmiem robiem PVN un akcīzes nodokļu ieņēmumos bija redzamas jau ilgi. Kas aiz tā visa slēpjas – precīzas kriminālas shēmas, milzīgi kontrabandas kanāli un šausmīgi sazarota korupcija visaugstākajā līmenī.

Tagad es patiešām gribētu jautāt šiem supergodīgajiem, ļoti godprātīgajiem politiķiem – jūs to visu patiešām nezinājāt? Šādi skaitļi, analīzes ir kaut kas tiešām ļoti jauns? Pārsteigums, jūsu valdīšanas laikā tā nebija?

Patiešām? Vai patiešām neviens nevarēja saprast, no kurienes rodas tik vājprātīgi lieli zaudējumi akcīzes nodokļos?

Tas nekādā gadījumā nevarēja notikt bez visaugstākā līmeņa kontrabandas piesedzējiem it visās ar to saistītajās organizācijās, īpaši jau ministrijās. Lai tas tā varētu notikt, kādiem politiskajās virsotnēs vajadzēja ļoti precīzi pievērt acis un paklusēt. Latvijā ēnu ekonomika ir visaugstākā starp Baltijas valstīm, un tas nav radies viena gada laikā.

Un vēlreiz atkārtoju – ar kaut cik profesionālu un godīgu eksperta aci to visu varēja konstatēt jau pirms vairākiem gadiem. Tas, ka šobrīd ir pamanītas un izceltas gaismā šīs nodokļu ieņēmumu atšķirības starp Latviju un Igauniju, nepavisam nav politiķu nopelns.

Šobrīd valstij – īpaši izglītībai, veselībai, demogrāfijai, veselībai – šie ienākumu ir traģiski nepieciešami. Patiešām traģiski smagi trūkst. Bet ir ļoti konkrēti cilvēki, kuri ir pieļāvuši, ka šīs simtos miljonu mērāmās summas tiek vienkārši izkrāptas.

Avoti:
1. Kā prezidents Bērziņš centās glābt Latviju no gadsimta zādzības

2. PVN shēmas: Krāpniecībā pazūd miljoni

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. Arbilde ir šāda: sabiedrības vairākuma negodigums, garīgais un morālais pagrimums, kas turpinās no padomijas laikiem, ko sauca par valsts un sabiedriskā īpasuma izlauoīšanu, sīkās zadzības, kuras uzskatīja par legālu paņemšanu (ņesuni), kas sākās ar 1939.gadu un pec tam 1945.gadu. Pēc neatkarības varu pārņema bijusī KP, Komjaunatnes, VDK un pārvaldes nomenklarūra, kas bija veidojusies šaja valsts un sabiedriska īpašuma izlaupīsanas sistemā, kas ieguva ekonomisko varu un līdz ar to politisko varu, izmantojot citu gavām un rokām radīto tautas atmodu. Kā Šveices Universitates profesore Vita Matīsa izteica TV savu viedokli-alkatība, iztapība, nodevība. Tā acīmredzot ir lielāka kā Igaunijā, pie tam mums nebiia kā Lietuvai, Igaunijai nacionālo komunistu jau padomijas laikā, kas aizstāvēja savas tautas intereses, un latvieši ir visatšķaidītāka tauta ar homo sovieticus Baltijā, kas turpina iesākto raušanas un “nesunu” praksti padomijā

  2. Mani šokē kad mūsu valdība ziņo, par to ka nepieciešams jauns medicīnas nodoklis, lai gan cik saprotu visur šī nauda tiek ņemta no sociālā nodokļa, kurš mums nav mazāks kā citās valstīs. Un kā teica ziņās Igaunijā medicinai atlicina no šā 14 %, bet mēs nevarot atļauties 1% ko lūdz jaunā veselības ministre! Tā vietā atkal gribam celt kopējo nodokļu slogu un ne pa jokam. Kad apjēgsim ka neiekasējam nodokļus, jo to slogs pret dzīves izmaksām ir nenormāli augsts? Man pēdējā gada laikā viss aiziet ēšanai, dzīvoklim nedaudz degvielai, pāri nepaliek itin nekas.

  3. Latvijai ir par ~14% zemāks IKP (PPP) uz cilvēku nekā Igaunijai (2015. gada IMF dati), un par ~16% mazāks budžets (šī raksta dati). Viss sapas.

  4. Tātad kāds piesedz. Paliek atvērts jautājums kurš? Policija, prokuratūra, KNAB, vai politiķi, vai no katra pa biķim?

  5. No mazākas algas ir grūti novilkt vairāk kā no lielākas. Cenšas jau, bet nesanāk 🙂
    Latvijā vidējā bruto 827, Igaunijā 1091…

  6. Tad jau labi,ka maksa,ir aploksnes.Valdiba zagtu,vel vairak.Ari man,darba samaksa notiek ka pagadas.Lauksaimnieciba .

    • Tiešām – es draugam nevarēšu izpalīdzēt? Un viņš man arī ne? Līgumi jāstāda, firmeles jādibina? Ko lielām būvfirmām neķeras klāt?

  7. Pieminētie rādītāji ir patiešām satraucoši, lai neteiktu,traģiski.Šādi turpinot, mēs tuvojamies katastrofai,ko sauc par tautas pašiznīcināšanos.Iesaku jau laikus padomāt par valsts apvienošanos ar Igauniju un tad tā līdzīgi Bosnijai-Hercegovinai sauktos Igaunija un Latvija.Visi ,iekšēji un ārēji finansu darījumi,saprotams ,nododami uzticamu igauņu profesionāļu rokās.

    • Jau dzirdēts ,ka būtu laiks ,kā konsultantu godprātības jautājumos ,uzaicināt god. Ilvesu ,kuram drīz beigsies termiņš .Varbūt kungs būtu priecīgs pārcelties kundzes dzimtenē un tuvāk iemīļotam saldējumam!Prieks man un tev un ļautiņiem,iestātos laime zemes virsū!

  8. Toomas Hendrik Ilvesele kuuluv OÜ Eramaa võlgnes möödunud aastal riigile ja tarnijatele ligi 81 000 eurot (delfi.ee, 2016.07.08

    + komentārs:

    Ja mina mõtlesin, et miks meie riik nii nutuses seisus on. Riigijuhid ju ise ka

  9. Jautājiet vienotībai. Jautājiet Dombrovskim un Vilkam, Reiram, viņi pārkārtoja un menedžēja finanšu sistēmu Latvijā!

    • protams, ka pateiks, vajag tikai vaicāt. Valdis arī vēl noteikti pateiks, cik bija kasē nauda pirms ņēma 10 miljardu kredītu un kur tā nauda palika. Un ja pavaicās Straujumai , kāds ir sausais atlikums pēc prezidenturas 60 milj tēriņiem – 5000 e liela pensija pašai?

    • protams, ka pateiks, vajag tikai vaicāt. Valdis arī vēl noteikti pateiks, cik bija kasē nauda pirms ņēma 10 miljardu kredītu un kur tā nauda palika. Un ja pavaicās Straujumai , kāds ir sausais atlikums pēc prezidenturas 60 milj tēriņiem – 5000 e liela pensija pašai? vai kļūdos?

  10. Valdošā kriminālā gaisotne neļauj Latvijā savākt normālu budžetu.

  11. Iemesls šādai starpībai ir nojaušams. Latvijā valda krimināla gaisotne. Notiek kriminālo elementu diktatūra. Notiek izspiešana visur, kur apgrozās kaut kādi līdzekļi. Rekets ir ieguvis otro elpu. Ar to nodarbojas jebkurš, kuram ir izdevība un nav slinkums. Tāpēc mums ir zemas algas un mazi ieņēmumi no nodokļiem. Mēs ejam uz iznīcību. Mums nav valsts institūciju, kas strādātu valstij. Mēs zaudēsim neatkarību, jo tāda sistēma nevar pastāvēt.

  12. Vēl jau Igaunijā ceļu nodoklis pie degvielas cenas un ir tikai zemes nodoklis.Pie mums nauda pazūd kā caurā mucā.

  13. Tad tikai jautājums , kurā kantorī rodas likumi ar tajos jau iekļautajām valsts izzagšanas shēmām? Tikai jautājums, kāpēc tad Ulmanis to kantori arī palaida pa vējam? Un šodien brīnamies – par ko, par sevi un savu muļķību un shēmotāju neatlaidību naudu taisīt pat no vēja, kad tas pat nepūš’…

  14. Salīdzini arī ar Zviedriju, Dāniju, Čehiju, Šveici!

  15. 🙂 Par ko cepties?
    Ir 26 gadi kopš 4. maija un, šķiet, Latvijas varas ļaudis joproām ir turpat, kur pirms ceturtdaļgadsimta. Tie, kam ir nauda, var paši sacerēt un apmaksāt likumu sacerēšanu, lai mazāk bagātie par tiem maksā. Faktiski jau 26 gadus mums cītīgi māca Pitagora teorēmu, lai gan mācības notiek bērnudārzā. Mūs lamā par nezināšanu un visu citu, bet tā arī nepadomā, ka joprojām sabrukušam namam aizvikt priekšā audeklu ar lieliski uzkrāsotu fasādi nenozīmē, ka nams ir kārtībā.
    Mani ļoti mulsina kampaņa, aicinot nodokļu pelnītājus maksāt vairāk, nemanot faktu, ka naudas zudumi sākas brīdī, kad tā sāk ceļu uz Valsts Kasi.
    Es lieliski atceros Ingūnas Sudrabas vārdus, esot Valsts kontrolieres amatā: Var panākt vienlīdz labu rezultātu ar EUR 75 un EUR 750…
    Ja kaut kādi tēriņi paredzēti likumā, tas neizslēdz tēriņu nelietderīgumu un nevajadzību! Nevajag tad brīnēties, ka valsts budžetā ir sadaļas ienākumiem par soda naudām un visi sodītāji tā rosās, tā rosās, ka – dodot viņiem lāpstas – Latvijā būtu izcila kalnrūpniecība!

  16. Arī krievijā zog un kukuļo ārprātīgos apmēros,bet Latvija Krieviju sit pušu.Starpība tikai tā ka Krieviju nav iespējams izzagt,pārāk bagāta,bet latvijā drīz vairs nebūs ko apzagt, atskaitot pensionārus un invalīdus .Par Igauniju nav ko runāt ,tā ir cita valsts un cita tauta,pavisam atšķirīga no latvijas un latviešiem.

  17. Es saprastu tadu vid, kas pats aprekjina visus nodoklus no deklaretam summam un pats nonem visu nost no konta, lai man nav jacakarejas
    Tas butu cepuri nost!! Citadi man jaalgo gramatvede, vel jasez jabaksta dators, pretigi

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (44)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+