Foto – Fotolia

Otto Ozols: Visgodīgākajiem politiķiem – jautājumi pa pieri 25

Pēdējā laikā vairāki vadoši politiķi aizvien biežāk piesauc acīmredzamos skaitļus, kas norāda uz brutālu valsts budžeta izlaupīšanu. Kā tas var būt, ka krietni mazākajā Igaunijā ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju valsts budžeta ieņēmumi 2016. gadam ir ieplānoti 8,8 miljardi eiro, bet Latvijā ar saviem gandrīz 2 miljoniem iedzīvotāju 2016. gadā plānojam ieņemt tikai 7,4 miljardus eiro?

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Ja izdala uz vienu iedzīvotāju, tad starpība ir nedabiski liela. Jau februārī rakstīju – ja Latvijā valsts budžeta ieņēmumi, pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju, būtu tādi paši kā Igaunijā, tad Latvijas valsts budžetam vajadzētu būt vismaz 13,2 miljardus eiro lielam! Atšķirība no pašreizējā – 5,8 miljardi eiro! (1)

Bet tagad pievērsīsimies dažu ļoti pazīstamu nodokļu iekasēšanas apjomiem. Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Jānis Hermanis gada sākuma aprēķināja, cik eiro gadā no viena iedzīvotāja iekasē Igaunijā un Latvijā PVN, akcīzes nodokļos un citos nodokļos (sk. tabulu). Izrādās, ka viens Igaunijas iedzīvotājs ar PVN ienesis 2015. gadā valsts budžetā 1474 eiro, bet Latvijā – 986 eiro. Starpība uz vienu iedzīvotāju 488 eiro. Ar akcīzes nodokli viens igaunis samaksājis nodokļos 586 eiro, bet pircējs Latvijā tikai 401 eiro. Starpība 185 eiro. Līdzīgi ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli – Igaunijā uz vienu iedzīvotāju 1078 eiro, bet Latvijā – 724 eiro. Starpība – 354 eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā izskatītos šie nodokļu ieņēmumi, ja šo starpību pārrēķinātu uz visiem Latvijas iedzīvotājiem? Tad ar PVN vien Latvijas budžets papildinātos par 976 miljoniem eiro, ar akcīzes nodokli – par 370 miljoniem eiro, bet IIN – 708 miljoniem. Pat ja mēs uzreiz pieņemam, ka igauņi ir godprātīgāki nodokļu maksātāji, ekonomika attīstītāka un likumdošana sakārtotāka, tad – labi, norakstām uz šiem sasniegumiem pusi no ieņēmumiem. Bet tik un tā pāri paliek milzīgas summas. Rupji rēķinot, patiešām ar plašu vērienu noņemot pusi no starpības, tik un tā ar PVN kaut kur pazūd vismaz 500 miljoni, akcīzes nodoklī – 185 miljoni, bet IIN – 350 miljoni. Starptautiskas organizācijas, izmantojot citu metodoloģiju, nonāk pie līdzīgiem rezultātiem. Arī ir runa par simtiem miljoniem izkrāptu eiro katru gadu. (2)

Tas nekādi nevarētu notikt, ja kaut kur nebūtu atstātas ļoti skaidras shēmas, kas ļautu šādi izzagt budžetu. Tagad cilvēki piesauc VID, kurš pēdējā laikā esot pārcietis visvisādus uzbrukumus, tīrīšanas un vēl sazin ko. To metušies komentēt kādreizējie godīguma un augstās profesionalitātes apspīdēti politiķi.

Tikai tagad uzreiz vajag atcerēties, ka šī nenormālā nodokļu ieņēmumu atšķirība starp Latviju un Igauniju nav ne pirmo, ne arī otro gadu. Tas tā ir jau vairākus gadus. Šīs tendences ar ļoti skaidri saskatāmiem robiem PVN un akcīzes nodokļu ieņēmumos bija redzamas jau ilgi. Kas aiz tā visa slēpjas – precīzas kriminālas shēmas, milzīgi kontrabandas kanāli un šausmīgi sazarota korupcija visaugstākajā līmenī.

Tagad es patiešām gribētu jautāt šiem supergodīgajiem, ļoti godprātīgajiem politiķiem – jūs to visu patiešām nezinājāt? Šādi skaitļi, analīzes ir kaut kas tiešām ļoti jauns? Pārsteigums, jūsu valdīšanas laikā tā nebija?

Patiešām? Vai patiešām neviens nevarēja saprast, no kurienes rodas tik vājprātīgi lieli zaudējumi akcīzes nodokļos?

Tas nekādā gadījumā nevarēja notikt bez visaugstākā līmeņa kontrabandas piesedzējiem it visās ar to saistītajās organizācijās, īpaši jau ministrijās. Lai tas tā varētu notikt, kādiem politiskajās virsotnēs vajadzēja ļoti precīzi pievērt acis un paklusēt. Latvijā ēnu ekonomika ir visaugstākā starp Baltijas valstīm, un tas nav radies viena gada laikā.

Reklāma
Reklāma

Un vēlreiz atkārtoju – ar kaut cik profesionālu un godīgu eksperta aci to visu varēja konstatēt jau pirms vairākiem gadiem. Tas, ka šobrīd ir pamanītas un izceltas gaismā šīs nodokļu ieņēmumu atšķirības starp Latviju un Igauniju, nepavisam nav politiķu nopelns.

Šobrīd valstij – īpaši izglītībai, veselībai, demogrāfijai, veselībai – šie ienākumu ir traģiski nepieciešami. Patiešām traģiski smagi trūkst. Bet ir ļoti konkrēti cilvēki, kuri ir pieļāvuši, ka šīs simtos miljonu mērāmās summas tiek vienkārši izkrāptas.

Avoti:
1. Kā prezidents Bērziņš centās glābt Latviju no gadsimta zādzības

2. PVN shēmas: Krāpniecībā pazūd miljoni