Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. augusts, 2014
Drukāt

Ozoliņa, Palameika un Baltušs pārvar Eiropas čempionāta priekšsacīkstes

foto: LETAfoto: LETA

Latvijas šķēpmetējas Sinta Ozoliņa un Madara Palameika, kā arī 400 metru barjerotās distances skrējējs Jānis Baltušs otrdien pārvarēja Eiropas čempionāta vieglatlētikā priekšsacīkstes.

Tikmēr vēl viena šķēpmetēja Līna Mūze sev neveiksmīgās sezonas nozīmīgākajās sacensībās palika 19.vietā, Agata Strausa 1500 metros ieņēma 22.vietu, bet lodes grūdējs Māris Urtāns samierinājās ar pēdējo, 23.vietu.

Pirmajā mēģinājumā Urtāns lodi aizgrūda 18,35 metrus tālu, bet pārējie divi viņa mēģinājumi netika ieskaitīti. Lai pakāptos vismaz pozīciju augstāk, Urtānam vajadzēja lodi grūst par aptuveni pusmetru tālāk, bet finālam varēja kvalificēties ar 19,88 metrus tālu grūdienu, kas ir tālāk nekā latvieša sezonas labākais rezultāts.

Pārliecinoši labākais kvalifikācijā ar rezultātu 20,53 metri bija Spānijas sportists Borha Vivass. Finālsacensības risināsies otrdienas vakarā.

Kā zināms, Urtānam šī sezona nav pārāk izdevusies veselības problēmu dēļ. Viņš ir viens no Latvijas sportistiem, kurš Eiropas čempionātos ticis pie medaļām, jo 2010.gadā bija trešais, ko gan ieguva vien pēc konkurenta diskvalifikācijas dopinga dēļ.

Finālsacensībām neizdevās kvalificēties arī Latvijas vidējo distanču skrējējai Strausai, kura savā 1500 metru distances priekšsacīkšu skrējienā ieņēma 11.vietu starp 12 sportistēm. Kaut lielāko daļu distances viņa atradās skrējēju grupas beigās, pēdējā apļa pirmajā pusē latviete bija pakāpusies uz aptuveni devīto pozīciju, bet pēdējā taisnē viņai pietrūka spēka.

Uzvaru skrējienā ar rezultātu četras minūtes un 11,64 sekundes izcīnīja Zviedriju pārstāvošā Abeba Aregavi, bet Strausa no viņas atpalika par 5,97 sekundēm, kopvērtējumā pēc abu skrējienu beigām sasniedzot 22.vietu 25 dalībnieču konkurencē.

Otrajā priekšsacīkšu skrējienā labākā bija Nīderlandi pārstāvošā Sifana Hasana, kura finišēja pēc četrām minūtēm un 9,55 sekundēm.

Finālam, kas notiks piektdien, kvalificējās arī Rīgā dzimusī Vācijas pārstāve Diāna Zujeva, kura ar rezultātu četras minūtes un 11,27 sekundes sasniedza sesto labāko rezultātu starp visām sportistēm.

Šķēpmešanas kvalifikācijā sievietēm pirmajā grupā jau ar pirmo mēģinājumu kvalifikācijas normatīvu izpildīja Sinta Ozoliņa. Savā pirmajā mēģinājumā latviete bija 59,47 metrus tāla, bet kvalifikācijas normatīvs bija 57,50 metri.

Savā grupā Ozoliņa ieņēma ceturto vietu, bet labākā ar 60,26 metrus tālu metienu bija serbiete Tatjana Jelača.

Tikmēr Palameika un Mūze startēja otrajā grupā. Arī Palameika kvalifikācijas normu pārvarēja jau ar pirmo metienu, kurā bija 57,86 metrus tāla, bet Mūze samierinājās ar rezultātu 53,42 metri, ko uzrādīja jau pirmajā metienā. Otrajā raidījumā Mūze bija 53,11 metrus tāla, bet viņas trešais metiens netika ieskaitīts.

Kopā šajā distancē sacentās 22 sportistes, Mūzei apsteidzot trīs no viņām.

Otrajā grupā un arī kvalifikācijā kopumā labākā bija slovēniete Martina Rateja, kura aizmeta 61,87 metrus tālu, bet Ozoliņa un Palameika ieņēma attiecīgi sesto un desmito vietu.

Fināls šajā distancē tiks aizvadīts ceturtdien.

Tikmēr vēl viens Latvijas izlases debitants Eiropas čempionātos Baltušs savā priekšsacīkšu skrējienā finišēja pēc 50,89 sekundēm, par 0,06 sekundēm labojot personisko rekordu. Pusfinālā automātiski iekļuva katra skrējiena četri ātrākie sportisti un Baltušs pēdējo ceļazīmi ieguva vien pēc fotofiniša.

Ātrākais priekšsacīkstēs bija krievs Deniss Kudrjavcevs, kurš noskrēja 49,05 sekundēs, bet Baltušs uzrādīja 26.ātrāko rezultātu.

Šīs distances pusfināls tiks aizvadīts trešdien, bet fināls notiks vēl pēc divām dienām.

Vakara sesijas sākuma daļā otrdien plkst.19 pēc Latvijas laika talantīgā Gunta Latiševa-Čudare aizvadīs 400 metru skrējienu.

Turpinājumā plkst.19.35 savu priekšskrējienu 100 metru sprintā aizvadīs Ronalds Arājs, kurš iepriekšējā Eiropas čempionātā pirms diviem gadiem sasniedza sacensību finālu, bet šoreiz uz meistarsacīkstēm ir devies pat bez izpildīta normatīva un drīzumā gatavojas pārorientēties uz bobslejista karjeru.

Tāpat plkst.20.05 priekšsacīkšu skrējiens 800 metros gaidāms Dmitrijam Jurkevičam.

Savukārt plkst.21.07 sāksies priekšsacīkstes tāllēkšanā ar māsu Laumas un Māras Grīvu, kā arī Aigas Grabustes dalību.

Savukārt plkst.21.10 sāksies 10 000 metru skrējiens dāmām, kurā pēc astoņu gadu pārtraukuma Eiropas čempionātā startēs Jeļena Prokopčuka. Pirmoreiz viņa Eiropas spēcīgāko atlētu salidojumā piedalījās jau 1998.gadā.

Eiropas čempionāts, kurā kopā piedalīsies 24 Latvijas sportisti, ilgs līdz svētdienai. Šī būs visu laiku bagātākā Latvijas delegācija, jo iepriekšējās divās meistarsacīkstēs 2012. un 2010.gadā startēja attiecīgi 22 un 21 sportists. Sacensības tiešraidē iespējams vērot arī Latvijas Televīzijas (LTV) 7.kanālā.

Bez izpildīta kvalifikācijas normatīva katra valsts drīkstēja pieteikt vienu sportistu vienā disciplīnā, un to Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) arī izmantojusi. Tā 100 metru sprintā pieteikts Arājs, kuram Latvijas čempionātā 0,06 sekundes pietrūka līdz Eiropas čempionāta normai. Savukārt 200 metros bija pieteikts Jānis Mezītis, kurš arī normatīvu nespēja izpildīt, tomēr, kā otrdien vēsta laikraksts “Diena”, viņš pēdējā brīdī no starta atteicies, savu lēmumu pamatojot ar traumu.

Tikmēr no sportistiem, kuri bija izpildījuši Eiropas čempionāta normatīvus, sacensībām nav pieteikti pieredzējušais vesera metējs Igors Sokolovs, Jānis Leitis, kurš bija kvalificējies 400 metros, un soļotāja Agnese Pastare, kas visi iedzīvojušies savainojumos. Tāpat izlases rindās nav pieteikts maratona skrējējs Renārs Roze un šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis.

Kā zināms, Eiropas čempionāta normu izpildīja pieci Latvijas šķēpmetēji, bet uz Cīrihi devušies Ainārs Kovals, Rolands Štrobinders un Ansis Brūns, kuri Latvijas čempionātā ieņēma pirmās trīs vietas, bet kā rezervists pieteikts šī gada labākā rezultāta Latvijā īpašnieks Zigismunds Sirmais.

Iepriekš Eiropas čempionāts risinājās reizi četros gados, bet kopš 2012.gada tas notiek katru otro gadu un notiek arī gados, kad tiek aizvadītas vasaras olimpiskās spēles. Pirms diviem gadiem Helsinkos septiņcīņā sākotnēji trešā bija Laura Ikauniece, bet ceturtā palika Aiga Grabuste, tomēr vēlāk diskvalificēta tika sudrabu izcīnījusī ukrainiete Ludmila Josipenko, kas uz pjedestāla ļāva nokļūt arī Grabustei.

Līdz ar to kopš 1994.gada Latvija Eiropas čempionātā tikusi pie astoņām medaļām, par čempioniem kļūstot Staņislavam Olijaram (2006.gadā) un Inetai Radevičai (2010.gadā).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+