Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. februāris, 2016
Drukāt

Otto Ozols: Hanibalsons, Dombrovskis un sešu miljonu meli (38)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Otto Ozols

Pie Lietuvas parlamenta – Seima ēkas – ir iegravēta pateicība: “Islandei, kura uzdrošinājās, kad pārējie klusēja!” Tā lietuvieši apliecina cieņu drosmīgajai Islandei un viņu bijušajam ārlietu ministram Jonam Baldvinam Hanibalsonam. Islandieši vienīgie 1991. gadā uzdrošinājās atzīt un atbalstīt baltiešu cīņu par neatkarību. Uz Hanibalsonu tika izdarīts milzīgs spiediens gan no Padomju Savienības puses, gan no Rietumu sabiedrotajiem. Bet viņš nenodeva brīvības un demokrātijas ideālus. Hanibalsons principiāli aizstāvēja tautu pašnoteikšanās tiesības – tautu svētās tiesības pašiem lemt savas zemes likteni.

Hanibalsons nekavējoties atsaucās lietuviešu līdera Vītauta Landsberģa aicinājumam atbalstīt Lietuvu 1991. gada janvārī, kad padomju tanki uzbruka neatkarības cīnītājiem. Tā paša gada augustā Islande bija pirmā valsts, kas oficiāli atzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanu. Patiesībā tas bija izšķirošs pavērsiens mūsu atjaunotās neatkarības atzīšanai starptautiski.

Burtiski pirms pāris nedēļām Hanibalsons iedrošināja katalāņus, kuri šobrīd tikpat dedzīgi sapņo par savu neatkarīgu valsti. Hanibalsons teica: “Neļaujiet sevi iebiedēt!” (1) Viņš joprojām ir principiāli palicis uzticīgs demokrātijas pamata vērtībām un zina, ka nākotne pieder cilvēkiem ar principiem, nevis nožēlojamiem reālpolitiskiem konformistiem.

Baltijas tautas Hanibalsonu un Islandi ciena un piemin arī daudzus gadus pēc dramatiskajiem 1991. gada notikumiem. Savukārt tos politiķus, kuri Kopenhāgenā 1991. gada jūnijā izdzina baltiešus no EDSO organizētas konferences pēc pirmā Padomju Savienības uzbrēciena, vēsture sen ir ieslaucījusi gļēvuļu putekļu plauktā.

Pagājušā gada 4. maijā Hanibalsons LTV žurnālistei Ilzei Naglai stāstīja: “Es ļoti labi atceros, kā, cenšoties panākt atbalstu jūsu centieniem privātā sarunā ar dažiem saviem kolēģiem, viens Rietumeiropas ārlietu ministrs, bet es neteikšu, kurš tas bija, paskatījās man acīs un prasīja: kāpēc tu visu laiku par šo lietu runā, vai tad tās tautas nav vienmēr piederējušas Krievijai jebkurā gadījumā?” (2)

Šobrīd līdzīgu gļēvumu un principu nodevību pret katalāņiem izrāda daudzi mūsdienu Eiropas politiķi, arī kāds mums labi pazīstams ārlietu ministrs, kura vārdu šoreiz nenosaukšu.
Hanibalsons zināja, ko runāja arī gadījumā par Katalonijas iebiedēšanu. Spānijas oficiālās iestādes un mediji ir regulāri apmelojuši un draudējuši katalāņiem. Tik tikko izcēlies jauns skandāls, jo spāņu dzelteno ziņu un kailfoto žurnāls “Interviu”, atsaucoties uz anonīmiem avotiem Spānijas policijā, paziņoja, ka bijušais Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis esot paņēmis sešu miljonu eiro kukuli no katalāņiem par atbalstu viņu neatkarībai.

Rūpīgi izpētot spāņu žurnālā rakstīto, portāls DELFI būtībā atmaskoja publikācijā pieminētos “faktus” vienu pēc otra kā rupjus un ļoti nemākulīgus viltojumus. (3) Nauda esot nodota “kādā vietā ar ērtu izbraukšanu autoceļa Pleskava–Rīga tuvumā”. Patiesībā tas ir citāts no internetā visiem pieejama veca sludinājuma. Tāpat tiek pavisam muļķīgi apgalvots, ka nauda pārskaitīta caur Latvijas Banku. Spāņu žurnāla “avots”, visdrīzākais, nav pat bijis tuvumā Latvijai, jo nezina, ka Latvijas Banka neapkalpo privātpersonas. Līdzīgi ir ar citiem apgalvojumiem.

Kopumā šī “intervija” ļoti atgādina pasaulē izplatīto viszemiskāko melnā PR paņēmienu, ko dēvē par “ventilatorā iemestām kakām” (angliski – “shit hits the fan”.) Savukārt Latvijā politikas speciālisti šo “materiālu” nodevēja par murgiem.

Valdi Dombrovski, kā jebkuru politiķi, var un vajag kritizēt. Bet šajā gadījumā tā nav kritika, bet gan klajš un zemisks uzbrukums Latvijas politiķim, kurš atļāvās būt patiess. 2013. gadā 1,6 miljoni katalāņu, iedvesmojoties no “Baltijas ceļa”, sadevās rokās 500 km garā dzīvā ķēdē, lai apliecinātu pasaulei savu sapni par neatkarību. Valdis Dombrovskis, kā daudzi no mums, labi atceras laiku, kad paši rokās sadevušies stāvējām “Baltijas ceļā”. Un 2013. gadā, jautāts par Katalonijas neatkarības atzīšanu, ļoti godīgi pateica: “Ja process ir leģitīms, es teorētiski teiktu, ka kādēļ gan ne.” Patiesībā tā ir ļoti uzmanīga un neitrāla frāze, kurai nav juridiski saistošu seku. Šis viens teikums īpaši nekur tālāk par Kataloniju, Spāniju un Latviju neizskanēja.

Un tomēr spāņu žurnāls kopā ar saviem “anonīmajiem avotiem” acīmredzami nolēma iebiedēt un apmelot Dombrovski. Katalonijas mediji norādīja, ka viņi ir pieraduši, ka viņus zemiski apmelo un draud, bet nebija gaidījuši, ka tā uzbruks arī Valdim Dombrovskim un Latvijai.

Katalāņi ir 7,5 miljonus liela tauta ar savu valodu, vēsturi un identitāti. Franko diktatūras laikā Spānija vairākus gadus bija aizliegusi izdot grāmatas un laikrakstus katalāņu valodā. Tā bija ilgstoši aizliegta arī skolās un augstskolās. Franko režīms šāva, lika cietumā un dzina trimdā katalāņu patriotus. Šodien katalāņi neprasa neko vairāk kā tieši to pašu, ko citi eiropieši – norvēģi, poļi, somi, igauņi, latvieši, lietuvieši un citi. Tautas pašnoteikšanās tiesības.

Bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri reiz savā runā “Kur sākas Eiropas identitāte?” teica ļoti tieši: “Jebkurai tautai aicinājums atteikties no pašnoteikšanās tiesībām ir pļauka tās pašapziņai.” Šodien mēs nedrīkstam gļēvi noskatīties, kā Eiropas Savienība un Spānija pļaukā Kataloniju un caur dzelteniem žurnāliem pazemo arī Latviju.

Latvijai šodien vajadzētu būt tikpat drosmīgai un demokrātijas principiem uzticīgai, kāda reiz bija Islande. Viņi uzdrošinājās, nenobijās, palika uzticīgi demokrātijas vērtībām un brīvības ideāliem. Tas notika laikā, kad pārējie gļēvi klusēja un rēķināja, ko pēc tam par šo nodevību no Gorbačova varēs izdiedelēt.

Avoti:
1. CNA: Former Icelandic Minister for Foreign Affairs to Catalonia: “Don’t be scared by scaremongering” http://www.catalannewsagency.com/politics/item/former-icelandic-minister-for-foreign-affairs-to-catalonia-don-t-be-scared-by-scaremongering
2. LSM: Bijušais Islandes ārlietu ministrs: Mums bija iespēja verdziski nesekot Gorbačovam
http://www.lsm.lv/lv/raksts/vesture/dzive/bijusais-islandes-arlietu-ministrs-mums-bija-iespeja-verdziski-nesekot-gorbacovam.a128070/
3. Trilleris spāņu žurnālā: “atmasko” miljonu kukuli Valdim Dombrovskim par Katalonijas neatkarību http://www.delfi.lv/news/national/politics/trilleris-spanu-zurnala-atmasko-miljonu-kukuli-valdim-dombrovskim-par-katalonijas-neatkaribu.d?id=47013627

Pievienot komentāru

Komentāri (38)

  1. raksts ir ļoti labs.

  2. Un kā tad ar Spānijas teritorijas nedalāmību un politisko integritāti? Vai uz to ir tiesības tikai citām valstīm?

    • Precīzi tāpat kā Zviedrijas un Norvēģijas gadījums teritorijas nedalāmību un politisko integritāti.

      • Atvainojiet, neesmu lietas kursā? Gribēju jautāt, vai atbalstot Katalonijas atdalīšanos, mēs gadījumā nenostājamies pret Spānijas teritoriālo vienotību?

        • Neviss atbalstam, bet neiebilstam. Saprot atšķirību. Viņi paši lems ko darīt, vienīgais ka mēs nemetīsimies tur ar ieročiem. Saprotu, ka tādas nianses tev ir grūti uztvert. Bet pacenties.

  3. latvija nav islande un mums nav neviena hanibalsona -mēs pat nevaram skaidri un atklāti pateikt ,ka nevēlamies nekādus imigrantus citādi eiropas priekšnieki var ņemt ļaunā.

  4. Tā jau ir..kur nevar uztaisīt oranzo revolūciju, tur darbina separātistus..Spānijai pietiek galvassāpju ar baskiem, tagad vēl katalāņi..Paldies ,Valdi..amerikāņu grantus atstrādā.. Kā , Dombrovski, tad paliek ar to lLatgali..Rakstība sava, valoda sava…

    • Tikai pats stulbākais var iedomāties, ka saskatama kaut kāda līdzība Katalonijai ar Latgali. Katalonijā neatkarību pieprasa Kataloņu tauta, bet Latgali atšķelt cenšās okupanti Kremļa vadībā, tādi kā tas, neatceros uzvārdu, ko Igaunijā arestējuši. Latgaļi savu ceļu jau sen ir izvēlējušies. Par laimi latgaļi ir gudrāki par tiem “censoņiem”.

  5. Viss tieši tā ari ir, Otto. Te tie lielie komentētāji tādi jefiņi vien ir. Pielīdēji – būtu pareizāk teikt.

  6. Spriedelējumi, bez ekonomisko notikumu analīzes ap kredītsaistību dzēšanas aizkulisēm. Autoram vajadzētu rūpīgāk piestrādāt pie teksta.

  7. Tu redz tikai, cik Otto nasks kļuvis šajā jautājumā ! Kāpēc tāda reakcija ? Tas vien jau uz kaut ko norāda. Šaja jezgā ir iesaistīti ne tikai Dombrovskis… .

  8. Otto! Šoreiz galīgi garām! Ne jau par Pīļknābja konkrēto acīmredzamo apmelošanu, bet par Jūsu patētisko, bet triviāli vienkāršoto “katalāņu jautājuma” attainošanu. Tā, manuprāt, ir sabiedrības nepiedodami vieglprātīga maldināšana, ja ne manipulēšana.

  9. šoreiz garām, OTTO ... Atbildēt

    Viss ir relatīvs. Vai mēs gluži tāpat kā spāņi neklūpam kaklā katram, kas ieminas, piem., par Latgales autonomiju?;-(((

  10. Simts procenti, ka tur nav izticis bez Kremļa rokas. Nav nekāda problēma uzpirkt dzelteno presi un tā apķēzīs visu ko.

  11. Kā tad ar to kukuli Dombrovskim?

  12. Latvieši ir nepateicīga tauta. Lietuva ir iemūžinājusi atmiņu par Islandes atbalstu un konkrēti par Hanibalssonu, arī Igaunija ir nosaukusi par godu šim notikumam laukumu Tallinā par Islandes laukumu. Igaunija un Lietuva ir apbalvojusi Haninalssonu ar augstiem valsts apbalvojumiem, Latvija – nē. Latviski par Hanibalssonu pat nav iztulkots raksts Wikipedijā , lietuviski ir un ior ukraiņu valodā, bet latviski, kā arī krieviski nav. Simptomātiski.

    • Tieši tā viņš arī ir. Tie Latvijas tautas pamācošie, tautas glābēji, morāles nesēji – smeļās idejas Krievija un bez tās nesoli nesper. Pie tā vēl Rīgas municipāla vara, domāju ka tā tik stabīli tur iesēdusies uz kaut kādas vienošanas pamata.

      • Domāju ka te nav runa par pateicību vai nepateicību, mēs jau vēl neesam brīvi vēl jo projām mūs kontrolē padomju nomenklatūristi un čekisti tad nu baidamies par to ko viņi teiks, kaut gan pienācis pēdējais brīdis ieklausīties tajā ko saka Hanibalsons, lai mēs kļutu patiesi brīva valsts.

    • nu tad njem un iztulko ! vikipedija nav nekada “sveetaa akadeemija” , vikipediju var papildinat katrs. gan izveidojot savu profilu, gan, ja kautrejies par neveikliem teikumiem, var rakstit un tulkot un labot anoniimi.

      • Tas tomēr bišķi nopietnāks par tulkošanu. Es jau sen brīnos, ka mūsu viki tik švaki attīstīta. Domāju, ka finansējums ir bijis ne mazāks kā leišiem un igauņiem. Tulkot bezdomīgi krievus vai vāciešus būtu lielākā kļūda un veids kā kropļot vēsturi.

    • nu tad uzraksti! iztulko ! vikipediju var papildinat visi.

    • Nemuldi, esi patriots, negaidi uz citiem, iztulko.

  13. Nu pārāk Tu mīli to ezīti… aizdomīgi.

  14. Taisnība! Viena vienīga taisnība un patiesība…

  15. Dīvainas lietas notiek no ,,draudzīgās,, Rietumeiropas puses. Gan Katalonijas lieta,Gan BBC filmiņa. Varbūt vēl kas būs? Domāju,kājas aug no tā,ka valstu pamatnācijas turas pretim uzspiestai bēgļu uzņemšanai savā vidē vairāk par iespējamo integrāciju. Valstīs pamatnācijas sāk vairāk pieturēties pie savām pamatvērtībām. Taču politika saņem naudu ne par to. Un kas maksā? Un kas pasūta?

  16. Priecaajos,ka tiks panaakta taisniiba.Es uzreiz pateicu,ka sie ir apmelojumi,pie tam, nelietiigi.Un dazi muusu baalelini tuuliit atsaucaas,kauns viniem.Dombrovskis uz ko taadu nav vispaar speejiigs.

    • varbūt arī nv spējīgs, bet šeit, manuprāt, būtiskāka ir cita lieta – neticu, ka starp katalāņiem varēja atrasties tik glups idiots, kas par tobrīd (Eiropas kontekstā) mazietekmīga politiķa tiešām ļoti uzmanīga un politiski korekta viena teikuma pateikšanu izsviestu miljoniem naudiņas!

  17. Vai patiešām zināt, ko “vēlas katalāņi” ? Vai esat savā dzīvē sastapis vairāk nekā tikai vienu, divus katalāņus, lai varētu tā, visas šīs tautas vārdā, runāt? Jā, katalāņiem nav savas atsevišķas valsts. Bet viss nav tik vienkārši, kā te attēlojat. Un ir sanācis tā, ka praktiski visi tie katalāņu tautības cilvēki, ar kuriem sanācis runāt (sadzīviski. Es neko nepētu, ne uz ko neaicinu, nestrādāju ne politikā, ne literatūrā , ne žurnālistikā) , teica – mēs jau negribam atdalīties, mēs gribam dzīvot lielā valstī Spānijā. (Protams, nevar apgalvot, ka tas būtu “reprezentatīvi”, ir arī redzēts uz ielām pārdodam “lecīgus” T-kreklus ar uzrakstiem, kas ļoti kariķē spāņus , uzrakstus ar separātiskām tendencēm). Tie katalāņi, ar kuriem pārmiju dažas frāzes, rezignēti teica – atdalīšanās jautājums, tā ir politiķu lieta. Populistiski gājieni. Katalāņiem (tāpat arī 2 pārējām “mazajām tautībām – baskiem un galīciešiem) ir visas kultūras un politiskās autonomijas iespējas, ieskaitot mācības savā valodā, valodas lietošanu ikdienā. Un tas ir ļoti komfortabli- dzīvot savā province un vienlaikus piederēt pie lielas valsts (Spānijas). Tikai- ar politiķiem gan jātiek gala, un tur nav lielas atšķirības- vai tā būtu central valdība, vai uz vietas Katalonijā…

  18. Pateicība Islandes toreizējam ministram par brīvības nostāju, tad Baltijā un šodien Spānijā. Tikai tā dīvaini ka 6 miljonus skandina spānu kreisais žurnāls ( kas savulaik finansēja kreisumu ir sen skaidrs un no kurienes ta naudiņa kreisajiem arī). Tā kā tas saprotami saistits ”atklājums”.
    Tikai pats premjers Dombrovskis nav bez vainas – sievas būvkredīti Hipotēku bankā un bankas likvidācija raisa pamatotas aizdomas par naudas problēmām…
    Tikai tas 6 miljoni darbošanās laiks ir kaut kā nereāls – tur kādā mazā valstiņā sīks gariņš un dot par pāris vādiem 6 miljoni? Apsurds.

    • ar to “kreisumu” gan tā uzmanīgi! (katalāņu gadījumā viss nav tik vienkārši). Paradoksālā kārtā – taisni katalāņi (viņu parstāvji) sevi vienmēr ir pozicionējuši kā “kreisos”. (Taisni tas man savulaik, kad pirmoreiz grāmatās un žurnālos lasīju par šo tautību, likās pilnīgi nepieņemami – kā tad tā, viss tas “sarkanums” un “kreisums”, kas mums PSRS laikos “radīja imunitāti un riebumu” uz visu atlikušo dzīvi, kādai tautai ir kā lozungs, kā plakāts? (bet, kā jau teicu, realitātē tās “katalāņu un arī spāņu būšanas” ir pavisam sarežģītas. Katrā ziņā – mums, “mūsējiem” tur galīgi nav ko pamācīt un norādīt.

    • Ir jābūt objektīviem. Var daudz kur piekrist vai nepiekrist Dombrovskim, bet apmelojums apmeloto automātiski padara par negodīgāku kā apmeloto. Tā tas ir pat noziedznieku vidē, apmelojumu nepiedod. Kurš no tiem kurš šai gadījumā lamāja Dombrovski ir atvainojies?

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (5)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+