Mobilā versija
Brīdinājums +11.3°C
Rodrigo, Rauls
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
3. novembris, 2016
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: P. i. sērga

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Guntis Ščerbinskis

Nupat uzzinājām, ka mūsu korupcijas sargsuni līdz šim netraucēti vadījis nozīmīgā amata prasībām neatbilstošs priekšnieks, jo viņš, pretendējot uz šo posteni atkārtoti, līdz ar citiem deviņiem kandidātiem izbrāķēts jau pirmajā piegājienā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) tas nozīmē no 17. novembra uz nezināmu laiku palikt bez galvas un iztikt ar priekšnieka pienākumu izpildītāju jeb p. i.

Pēdējā laikā tas nav nekas jauns. Patiesībā tā izvērtusies jau par tādu kā sērgu, kad valsts pārvaldē dažādos līmeņos un varas atzaros jūtamas problēmas ar vadītāju atrašanu. Esam jau tā pieraduši pie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora p. i., ka, šķiet, šai iestādei vadītājs vispār nemaz vairs nav vajadzīgs. Šobrīd p. i. stūrē arī Nodarbinātības valsts aģentūru, bez direktora ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Direktora pienākumu izpildītājs ir arī Maksātnespējas administrācijai, bet Rīgas tiesu apgabalā turpat pusei no deviņām tiesām un tiesu namiem vadība uzticēta p. i. Šāda prakse raksturīga ne tikai valsts pārvaldē un tiesu varā. Redzams, ka arī valsts kapitālsabiedrībām nesteidz meklēt valdes priekšsēdētājus un bez kapteiņa jau ilgāku laiku dreifē tik sabiedrībai nozīmīgi un apmēros arī finansiāli diži kuģi kā Stradiņa slimnīca un Bērnu slimnīca. Šī kaite acīmredzot ir lipīga, šāds iestāžu pārvaldības modelis izplatās arī pašvaldībās. Sevišķi ērti ar p. i. ielāps noder sfērās, kas izrādījušās problemātiskas vai izraisījušas neapmierinātību sabiedrībā, kā to redzam, piemēram, ar Rīgas domes Satiksmes departamenta vadību. Īsto departamenta vadītāju acīmredzot iecels tikai tad, kad būs noskrējušas rīdzinieku dusmu putas par Barona ielas remontu un kapu tramvaju.

Nevar nepiekrist valsts galvenajam ierēdnim Valsts kancelejas vadītājam Mārtiņam Krieviņam, kurš, runājot par iespēju KNAB vadību uz laiku uzticēt vietas izpildītājam, atgādina, ka līdzīga pieredze jau ir ar VID, kuru vada ģenerāldirektora p. i., un “šī ie­stāde nav sagruvusi”. Tomēr bēdīgi, ja mūsu valsts pārvaldes attīstība turpmāk tiktu balstīta tikai “dzīvības vilkšanas” principā, atmetot tādus atslēgvārdus kā “laba pārvaldība”, “efektivitāte”, “jaunas politikas”, “vīzija” un citus. Pat līdz tam daudzinātās rotācijas, kas tika sparīgi uzsāktas, tikpat spēji norima. Protams, p. i. var labi veikt savus pienākumus, tomēr tam pietrūkst dabiskas motivācijas lielākiem izaicinājumiem, jo kuru katru brīdi taču ir jāizvācas no kabineta ar visiem saviem plāniem, iestrādēm un redzējumu. Faktiski no pienākumu izpildītāja jau nekas vairāk arī netiek gaidīts kā vien tas, lai iestāde nesabrūk. Pirms dažām dienām man bija iespēja ar vienu no priekšnieka p. i. apspriest iestādes pārraudzībā esošu jomu un pārliecinājos, ka runā tikai pieaicinātais jurists, vadītāja vietas izpildītājs tikai uzmanīgi klusē, dažbrīd piekrītoši mājot ar galvu.

Zīmīgi, ka pagaidu vadītāji nonāk valstiski vissvarīgākajās jomās. Tiklīdz ēnu ekonomikas mazināšana un pārmaiņas VID tika pasludinātas par prioritāti, uz ilgu laiku ieguvām ģenerāldirektora p. i. Aktualizējam samilzušās problēmas maksātnespējas procesos, Maksātnespējas administrācijas vadībā nonāk vietas izpildītājs. Vai tiesu sistēmu stiprinās tiesu priekšsēdētāju p. i.? Un vai cīņu ar korupciju patiešām spēs uzlabot KNAB priekšnieka vietas izpildītājs? Tā kā šādas pārliecības nav, nevajag mānīt ne sevi, ne sabiedrību par to, ka patiešām virzāmies uz sasniedzamajiem mērķiem. Baidos, ka politiskā vadība jau pamazām pieradusi pie p. i. “ērtībām”, jo iestādes vadītājs ar ambīcijām, savu redzējumu un prasībām taču var būt kā sāpošs zobs, no kura ātri jāatbrīvojas.

Pievienot komentāru

Harijs Tumans: Kā savaldīt "ciklopus" un pasargāt valsts intereses (6)Gaidot valsts simtgadi, dažādu šim svarīgajam notikumam veltīto pasākumu un ieceru saraksts kļūst aizvien garāks.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ziemeļkoreju nevar apturēt

Visas pasaules politiķu uzmanības lokā šonedēļ atkal nonākusi Ziemeļkoreja saistībā ar tās radītajiem kodoldraudiem. Ziemeļkoreja pagājšpiektdien izšāva austrumu virzienā vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti, kas pārlidoja Japānu un nokrita Klusajā okeānā. Raķete nolidoja 3700 km, kas ir lielākais attālums, kas nolidots Ziemeļkorejas ballistisko raķešu izmēģinājumos. ANO Drošības padome stingri nosodīja šo “augsti provokatīvo” soli. Taču Ziemeļkorejas vadītājs Kims Čenuns solīja pabeigt šīs valsts kodolieroču programmu, neraugoties uz pastiprinātām sankcijām pret Phenjanu. Kims sacīja, ka Ziemeļkorejas ieroču attīstības galīgais mērķis ir panākt “reālu spēku līdzsvaru” ar ASV. Atbilstoši ASV aplēsēm, Ziemeļkorejas bruņojumā ir līdz 60 kodolieročiem.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Viss var būt taisnība, izņemot to, kas tiek drukāts (18)Sudrabas komisijā žurnālistu organizācijas viena otru apsmidzina ar indīgām ķimikālijām
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (96)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+