Mobilā versija
+20.7°C
Anna, Annija, Ance
Otrdiena, 25. jūlijs, 2017
3. novembris, 2016
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: P. i. sērga

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Guntis Ščerbinskis

Nupat uzzinājām, ka mūsu korupcijas sargsuni līdz šim netraucēti vadījis nozīmīgā amata prasībām neatbilstošs priekšnieks, jo viņš, pretendējot uz šo posteni atkārtoti, līdz ar citiem deviņiem kandidātiem izbrāķēts jau pirmajā piegājienā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) tas nozīmē no 17. novembra uz nezināmu laiku palikt bez galvas un iztikt ar priekšnieka pienākumu izpildītāju jeb p. i.

Pēdējā laikā tas nav nekas jauns. Patiesībā tā izvērtusies jau par tādu kā sērgu, kad valsts pārvaldē dažādos līmeņos un varas atzaros jūtamas problēmas ar vadītāju atrašanu. Esam jau tā pieraduši pie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora p. i., ka, šķiet, šai iestādei vadītājs vispār nemaz vairs nav vajadzīgs. Šobrīd p. i. stūrē arī Nodarbinātības valsts aģentūru, bez direktora ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Direktora pienākumu izpildītājs ir arī Maksātnespējas administrācijai, bet Rīgas tiesu apgabalā turpat pusei no deviņām tiesām un tiesu namiem vadība uzticēta p. i. Šāda prakse raksturīga ne tikai valsts pārvaldē un tiesu varā. Redzams, ka arī valsts kapitālsabiedrībām nesteidz meklēt valdes priekšsēdētājus un bez kapteiņa jau ilgāku laiku dreifē tik sabiedrībai nozīmīgi un apmēros arī finansiāli diži kuģi kā Stradiņa slimnīca un Bērnu slimnīca. Šī kaite acīmredzot ir lipīga, šāds iestāžu pārvaldības modelis izplatās arī pašvaldībās. Sevišķi ērti ar p. i. ielāps noder sfērās, kas izrādījušās problemātiskas vai izraisījušas neapmierinātību sabiedrībā, kā to redzam, piemēram, ar Rīgas domes Satiksmes departamenta vadību. Īsto departamenta vadītāju acīmredzot iecels tikai tad, kad būs noskrējušas rīdzinieku dusmu putas par Barona ielas remontu un kapu tramvaju.

Nevar nepiekrist valsts galvenajam ierēdnim Valsts kancelejas vadītājam Mārtiņam Krieviņam, kurš, runājot par iespēju KNAB vadību uz laiku uzticēt vietas izpildītājam, atgādina, ka līdzīga pieredze jau ir ar VID, kuru vada ģenerāldirektora p. i., un “šī ie­stāde nav sagruvusi”. Tomēr bēdīgi, ja mūsu valsts pārvaldes attīstība turpmāk tiktu balstīta tikai “dzīvības vilkšanas” principā, atmetot tādus atslēgvārdus kā “laba pārvaldība”, “efektivitāte”, “jaunas politikas”, “vīzija” un citus. Pat līdz tam daudzinātās rotācijas, kas tika sparīgi uzsāktas, tikpat spēji norima. Protams, p. i. var labi veikt savus pienākumus, tomēr tam pietrūkst dabiskas motivācijas lielākiem izaicinājumiem, jo kuru katru brīdi taču ir jāizvācas no kabineta ar visiem saviem plāniem, iestrādēm un redzējumu. Faktiski no pienākumu izpildītāja jau nekas vairāk arī netiek gaidīts kā vien tas, lai iestāde nesabrūk. Pirms dažām dienām man bija iespēja ar vienu no priekšnieka p. i. apspriest iestādes pārraudzībā esošu jomu un pārliecinājos, ka runā tikai pieaicinātais jurists, vadītāja vietas izpildītājs tikai uzmanīgi klusē, dažbrīd piekrītoši mājot ar galvu.

Zīmīgi, ka pagaidu vadītāji nonāk valstiski vissvarīgākajās jomās. Tiklīdz ēnu ekonomikas mazināšana un pārmaiņas VID tika pasludinātas par prioritāti, uz ilgu laiku ieguvām ģenerāldirektora p. i. Aktualizējam samilzušās problēmas maksātnespējas procesos, Maksātnespējas administrācijas vadībā nonāk vietas izpildītājs. Vai tiesu sistēmu stiprinās tiesu priekšsēdētāju p. i.? Un vai cīņu ar korupciju patiešām spēs uzlabot KNAB priekšnieka vietas izpildītājs? Tā kā šādas pārliecības nav, nevajag mānīt ne sevi, ne sabiedrību par to, ka patiešām virzāmies uz sasniedzamajiem mērķiem. Baidos, ka politiskā vadība jau pamazām pieradusi pie p. i. “ērtībām”, jo iestādes vadītājs ar ambīcijām, savu redzējumu un prasībām taču var būt kā sāpošs zobs, no kura ātri jāatbrīvojas.

Pievienot komentāru

Agris Liepiņš: Darvas karote – mūsu bailīgums (26)Krievija apmelo nacionālos partizānus – latvieši, kā jau tas ierasts, lepni norij krupi, baltiešu pašcieņu glābj lietuviešu žurnālists.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kas tiem amerikāņiem nepatīk?

Gāzes varā

Eiropas Savienība nav apmierināta ar jaunākajām ASV sankcijām pret Krieviju. Izdevums “Politico” vēsta, ka ES komisāriem izplatītajā dokumentā tiek pausts Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera satraukums par to, ka jaunās sankcijas varētu skart dažādus Eiropas projektus enerģētikas jomā, un īpaši gāzes vadu “Nord Stream 2”, ko Krievijas gāzes koncerns “Gazprom” īsteno kopā ar vairākiem Eiropas uzņēmumiem. Latvija ir starp tām 13 ES valstīm, kas iebilst pret šo gāzesvadu Baltijas jūras dzelmē, saucot to par ģeopolitisku, nevis ekonomisku projektu. Turpretī Vācija un vairākas citas valstis vēlas tā īstenošanu. Šo pozīciju aizstāv arī Ž. K. Junkers.

Vai Rīgā jābūt mākslinieka Gustava Kluča ielai?
Inguna Ebela: pret neziņotājiem vajadzīgas paraugprāvas (15)Mazā Ivana nāve Dubeņu mežā liek uzdot daudzus “kāpēc”. Zēna vecākiem, kaimiņiem, institūcijām, kuru pienākums palīdzēt nemīlētiem un neaprūpētiem bērniem, garāmgājējiem, autobusa
Vai Austrālijas latvieši aizmirsti? (12)Latvijas sūtniecību Kanberā!
"Nauda iztērēta, rezultāta nav". Kā jūs iespaidojis ģimenes ārstu streiks? (6)Bitīte Baune, Limbažu novads: “Mana ģimenes ārste streiko, bet tas mani īpaši nav iespaidojis, jo visus pakalpojumus, kas šobrīd vajadzīgi, saņemu vai
Draugiem Facebook Twitter Google+