Mobilā versija
+0.8°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Pirmdiena, 24. aprīlis, 2017
3. novembris, 2016
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: P. i. sērga

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Guntis Ščerbinskis

Nupat uzzinājām, ka mūsu korupcijas sargsuni līdz šim netraucēti vadījis nozīmīgā amata prasībām neatbilstošs priekšnieks, jo viņš, pretendējot uz šo posteni atkārtoti, līdz ar citiem deviņiem kandidātiem izbrāķēts jau pirmajā piegājienā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) tas nozīmē no 17. novembra uz nezināmu laiku palikt bez galvas un iztikt ar priekšnieka pienākumu izpildītāju jeb p. i.

Pēdējā laikā tas nav nekas jauns. Patiesībā tā izvērtusies jau par tādu kā sērgu, kad valsts pārvaldē dažādos līmeņos un varas atzaros jūtamas problēmas ar vadītāju atrašanu. Esam jau tā pieraduši pie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora p. i., ka, šķiet, šai iestādei vadītājs vispār nemaz vairs nav vajadzīgs. Šobrīd p. i. stūrē arī Nodarbinātības valsts aģentūru, bez direktora ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Direktora pienākumu izpildītājs ir arī Maksātnespējas administrācijai, bet Rīgas tiesu apgabalā turpat pusei no deviņām tiesām un tiesu namiem vadība uzticēta p. i. Šāda prakse raksturīga ne tikai valsts pārvaldē un tiesu varā. Redzams, ka arī valsts kapitālsabiedrībām nesteidz meklēt valdes priekšsēdētājus un bez kapteiņa jau ilgāku laiku dreifē tik sabiedrībai nozīmīgi un apmēros arī finansiāli diži kuģi kā Stradiņa slimnīca un Bērnu slimnīca. Šī kaite acīmredzot ir lipīga, šāds iestāžu pārvaldības modelis izplatās arī pašvaldībās. Sevišķi ērti ar p. i. ielāps noder sfērās, kas izrādījušās problemātiskas vai izraisījušas neapmierinātību sabiedrībā, kā to redzam, piemēram, ar Rīgas domes Satiksmes departamenta vadību. Īsto departamenta vadītāju acīmredzot iecels tikai tad, kad būs noskrējušas rīdzinieku dusmu putas par Barona ielas remontu un kapu tramvaju.

Nevar nepiekrist valsts galvenajam ierēdnim Valsts kancelejas vadītājam Mārtiņam Krieviņam, kurš, runājot par iespēju KNAB vadību uz laiku uzticēt vietas izpildītājam, atgādina, ka līdzīga pieredze jau ir ar VID, kuru vada ģenerāldirektora p. i., un “šī ie­stāde nav sagruvusi”. Tomēr bēdīgi, ja mūsu valsts pārvaldes attīstība turpmāk tiktu balstīta tikai “dzīvības vilkšanas” principā, atmetot tādus atslēgvārdus kā “laba pārvaldība”, “efektivitāte”, “jaunas politikas”, “vīzija” un citus. Pat līdz tam daudzinātās rotācijas, kas tika sparīgi uzsāktas, tikpat spēji norima. Protams, p. i. var labi veikt savus pienākumus, tomēr tam pietrūkst dabiskas motivācijas lielākiem izaicinājumiem, jo kuru katru brīdi taču ir jāizvācas no kabineta ar visiem saviem plāniem, iestrādēm un redzējumu. Faktiski no pienākumu izpildītāja jau nekas vairāk arī netiek gaidīts kā vien tas, lai iestāde nesabrūk. Pirms dažām dienām man bija iespēja ar vienu no priekšnieka p. i. apspriest iestādes pārraudzībā esošu jomu un pārliecinājos, ka runā tikai pieaicinātais jurists, vadītāja vietas izpildītājs tikai uzmanīgi klusē, dažbrīd piekrītoši mājot ar galvu.

Zīmīgi, ka pagaidu vadītāji nonāk valstiski vissvarīgākajās jomās. Tiklīdz ēnu ekonomikas mazināšana un pārmaiņas VID tika pasludinātas par prioritāti, uz ilgu laiku ieguvām ģenerāldirektora p. i. Aktualizējam samilzušās problēmas maksātnespējas procesos, Maksātnespējas administrācijas vadībā nonāk vietas izpildītājs. Vai tiesu sistēmu stiprinās tiesu priekšsēdētāju p. i.? Un vai cīņu ar korupciju patiešām spēs uzlabot KNAB priekšnieka vietas izpildītājs? Tā kā šādas pārliecības nav, nevajag mānīt ne sevi, ne sabiedrību par to, ka patiešām virzāmies uz sasniedzamajiem mērķiem. Baidos, ka politiskā vadība jau pamazām pieradusi pie p. i. “ērtībām”, jo iestādes vadītājs ar ambīcijām, savu redzējumu un prasībām taču var būt kā sāpošs zobs, no kura ātri jāatbrīvojas.

Pievienot komentāru

Uldis Šmits: Gribi Eiropu, gatavojies Marinai (1)Nesenā pieredze liek būt gataviem jebkādiem pavērsieniem Francijas prezidenta vēlēšanās
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Rīga – netīrās naudas atmazgāšanas centrs

Eiropas Ārlietu padomes publicētā britu pētnieka Marka Galeoti pētījumā “Kā Kremlis izmanto Krievijas organizētās noziedzības saites Eiropā” secināts, ka Krievijā bāzētas organizētās noziedzības grupas, kurām nereti ir ciešas saites ar Kremli, dažādojušas savu darbību Eiropā, tostarp arī Latvijā, tādēļ Eiropas valstu institūcijām tās vairāk vajadzētu uztvert kā drošības, nevis noziedzības problēmu. Pētījumā izcelti vairāki Krievijas organizētās noziedzības darbības virzieni. Latvija un Kipra Eiropas kartē izceļas ar to, ka tās ir gan naudas atmazgāšanas centri, gan vietējo krievvalodīgo kopienas, kur iefiltrējas Krievijas organizētās noziedzības pārstāvji.

Vai Latvijai būtu jāiesaistās "Nord Stream 2" projektā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+