Latvijā
Izglītība

Mazākumtautību skolas uz leju velk latviešu valodas eksāmens. Intervija ar Kārli Šadurski 16


Foto – LETA
Foto – LETA
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Ja skolēnu sasniegumi eksāmenos ir zemi, tā ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)  atbildība, jo tieši tās pārziņā ir iestādes, kas izstrādā izglītības standartus, nosaka, cik labiem rezultātiem jābūt eksāmenā, lai vidusskola būtu pabeigta, pasūta pedagogu sagatavošanu. Par IZM atbildību saruna ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (attēlā).

Vai arī jums IZM pasūtītā pētījuma par centralizētajiem eksāmeniem vidusskolās rezultāti bija pārsteigums?

K. Šadurskis: Teiksim tā: viena lieta ir tas, ko mēs zinām sajūtu līmenī, bet, kad viss ne tikai apkopots skaitļu tabulās, bet arī vizualizēts grafiski, tad, protams, problēmas asāk redzamas.

Ko ministrija līdz šim ir darījusi, lai Latvijā nebūtu skolu, kas sniedz zema līmeņa izglītību? Vai par centralizēto eksāmenu norisi atbildīgais Valsts izglītības satura centrs regulāri analizē eksāmenu rezultātus un brīdina par zemu izglītības kvalitāti?

Katrā ziņā centralizēto eksāmenu rezultāti arī līdz šim bija publiski pieejami un tos varēja analizēt. Pirmkārt pašai skolai jādomā, ko darīt, ja rezultāti ir slikti. Diemžēl skolu akreditācijas noteikumi ir pietiekami liberāli, komisijās ir citu skolu pārstāvji, un akreditācija bieži vien notiek tā: “Šodien es akreditēšu tevi, rīt – tu mani.”

Jūs tagad runājat kā eksperts no malas. Taču jūsu – ministra ziņā – būtu mainīt valdības noteikumus par skolu akreditāciju, lai tie nebūtu tik liberāli.

Jā, tā ir. Taču, ja es varētu ne tikai ieteikt risinājumu, bet to arī īstenot, tad valsts pārņemtu vidusskolas, sākot no valsts ģimnāzijām.

Tā būtu liela reforma. Kāpēc nesākt ar mazumiņu – akreditācijas noteikumiem?

Mēs padarīsim šos noteikumus stingrākus. Tai skaitā uzsāksim arī direktoru darba vērtēšanu, taču visu nepieciešamo nevaram uzreiz paveikt.

Centralizēto eksāmenu latiņa ir ļoti zema – pietiek savākt piecus procentus punktu, lai eksāmens būtu nolikts. Pats esat ironizējis, ka pietiek uzrakstīt vārdu un uzvārdu. Varbūt prasībām jābūt augstākām?

– Protams, ir jāmaina arī noteikumi par centralizētajiem eksāmeniem. Taču tas nenotiek tā – uzsitam knipi, un jau rīt ir jauni noteikumi. Vēl nākamajā mācību gadā vidusskolu absolventi kārtos eksāmenus pēc līdzšinējās sistēmas, bet pēc tam jau varētu būt pārmaiņas.

Ir jāuzliek arī filtrs vispārējai vidusskolai. Pabeidzot 9. klasi, jābūt zināma līmeņa sniegumam, lai varētu stāties vidusskolā un gatavoties studijām augstskolā. Pretējā gadījumā jāiet uz profesionālo vidusskolu.

Pētījums parādīja, ka sliktākie rezultāti centralizētajos eksāmenos ir tieši mazākumtautību skolām. Vai tas nav signāls, ka mazākumtautību izglītības sistēmā nepieciešamas pārmaiņas?

Domāju, ka varam secināt – mazākumtautību skolēnu vecāki ļoti nopietni domā par savu bērnu izglītības kvalitāti un sūta bērnus uz Rīgas centra skolām. Rezultātā apkaimju skolās strauji sarūk skolēnu skaits, tās nevar piedāvāt labu algu skolotājiem, tāpēc tur trūkst kvalificētu pedagogu. Veidojas lejupejoša spirāle.

Jā, redzam arī, ka mazākumtautību skolas uz leju velk latviešu valodas eksāmena ļoti sliktie rezultāti. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Aldermanes kundze saka: jāsamazina eksāmena prasības. To mēs nedarīsim. Tā vietā nepieciešama latviešu valodas apguves kvalitātes celšana.

Saistītie raksti

Nesen dzirdēju intervijas ar divu mazākumtautību skolu direktorēm. Klausoties viņu latviešu valodas kvalitāti, ir nojaušams, ka ikdienā viņas latviski nerunā un skolā komunikācija notiek mazākumtautību valodā. Ir aizdomas, ka netiek ievērotas normatīvo aktu prasības, un skaidrs, ka Izglītības kvalitātes valsts dienestam jāstrādā aktīvāk.

Taču gribu atgādināt, ka atbildība ir arī pašvaldībai. Tieši pašvaldība ir vispārizglītojošās skolas dibinātājs un darba devējs. Pašvaldībai arī ir sava atbildība ne tikai par skolu tīklu, bet arī izglītības kvalitāti. Man ir aizdomas, ka Rīga diemžēl savu atbildību neapzinās. Diez vai ir pareizi dažās Rīgas apkaimēs veidot zemas izglītības anklāvus. Es saprotu, ka mums ir vajadzīgs dialogs ar Rīgas pašvaldību. Diemžēl Ušakova kungs ļoti labi prot diskutēt līmenī: “Muļķis!” – “Pats muļķis!”. Mēs nenolaidīsimies līdz šādam līmenim.

LA.lv