Pa ceļu bez sprunguļiem 1
“Trāpīts naglai uz galvas!” Tā varu apgalvot par žurnālistes Ilzes Kuzminas rakstu avīzes 10. marta numurā. Tajā skarts ļoti būtisks Latvijas izglītības, īpaši jaunās paaudzes patriotiskās audzināšanas aspekts.
Raksts pelna Izglītības un zinātnes ministrijas īpašu vērību. Valstī 23 gados nomainījušās paaudzes. Bet pretlatviskais noskaņojums daļā sabiedrības nav jūtami mazinājies. Laiku pa laikam zināmām provokatoru grupām sekmējas uzkurināt naida un nedraudzīguma izpausmes. Taču nevar arī nedomāt par daudzo krievu skolu īpašo lomu jaunatnes uzskatu veidošanā. Tās nedrīkst kļūt par savdabīgiem inkubatoriem “atbrīvotāju” ideoloģijas tālāknesēju un uzturētāju ataudzēšanai.
Plašsaziņas līdzekļos laiku pa laikam pavīd it kā sīkas, taču satraucošas epizodes, arī replikas. Latvijas nākotnes paaudzes audzinātājs lepojas ar nelojalitāti Latvijas valstij! Zaļknābis publiski krievu valodā deklarē: “Latvijā jābūt divām valodām!” Latvijas jauniešus sūta uz militārajām nometnēm Krievijā. Valstī ieplūst Krievijā izdota mācību literatūra. Pret Latvijas valsti vērstajos piketos mācību stundu laikā redzamas gados jaunas sejas. Pavīd šaubas, kad nav jau šobrīd šo noteikto 60% mācīšanas latviešu valodā, bet plānojam 80%. Rodas vesela virkne jautājumu, uz kuriem diezin vai kāds šodien spētu sniegt objektīvu, patiesu atbildi.
Kas un kā šajās skolās māca Latvijas vēsturi? Ko skolotājs stundās stāsta par 18. novembri, Latviju starpkaru periodā, par 1940., 1941., 1949. gadu, trešo atmodu, par daudziem citiem Latvijas vēsturē nozīmīgiem notikumiem? Kā šajās skolās atzīmē Latvijas valsts svētkus? Kā direktores 18. novembrī uzrunā skolēnus? Ko šajā dienā pauž skolotāju, skolēnu acis, balsis? Vai tur ir Latvijas mīlestība, lepnums par to? Varbūt citas izjūtas? Kā klasē traktē šodienas notikumus Ukrainā?
Atbildi uz šiem un daudziem citiem līdzīgiem jautājumiem var rast vienīgi Izglītības ministrija šo skolu darbības pamatīgā, vispusīgā, sistemātiskā caurlūkošanā. Atbildes ir vitāli nozīmīgas Latvijas sabiedrības saliedēšanai, valsts tālākās attīstības mierīgai, līdzsvarotai nodrošināšanai, ceļam, uz kura nav sprunguļu. Ir jāgaist gan Ilzes Kuzminas, gan manām, gan daudzu citu cilvēku bažām par Latvijas skolu lojalitāti. Uz ko citu mums cerēt, ja skolas būtu pret valsti?
