Latvijā
Sabiedrība

Pa muti medijiem, neuzticīgie un likumpārkāpēji. LA nedēļas apskats0

Foto: LETA/LA.lv kolāža

Cilvēks. Rundāles pils atslēgu pārņēmēja

No 2019. gada 2. janvāra Rundāles pils ilggadējais saimnieks Imants Lancmanis direktora atslēgas nodos pašreizējai muzeja Mākslas pētniecības nodaļas vadītājai Laurai Lūsei.

“Kā mākslas pētniecības nodaļas vadītāja Laura Lūse pierādījusi ne tikai savu profesionālo kompetenci, bet arī dziļu spēju izprast muzeja mērķus un uzdevumus. Viņa jau ir ieaugusi Rundāles pils muzeja vidē un tikusi pieņemta kā savējā, līdz ar to nebūs arī psiholoģisku sarežģījumu ar iekļaušanos kolektīvā, nebūs nepieciešamības pēc ilgstošas aklimatizācijas jaunos apstākļos, kā tas neglābjami būtu bijis ar jebkuru citu kandidātu, kas pie tam arī bija augstā profesionālā līmenī, taču pārstāvēja no pils specifikas un Latvijas senās mākslas kopumā atrautu specializāciju,” saka I. Lancmanis.

L. Lūse uzvarēja konkursā, kurā bija pieteikušies kopumā 16 pretendenti. Nākamā muzeja direktore ir Latvijas Restauratoru biedrības valdes locekle, bijusi pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijā, Igaunijas Mākslas akadēmijā un Rīgas Celtniecības koledžā, kā arī strādājusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”.

Pati Laura Lūse uzskata, ka komisijas lēmumā galvenā nozīme bijusi pieredzei darbā Rundāles pilī, kas ļāvusi izstrādāt pamatotāku vīziju nekā citiem pretendentiem. “Manas vīzijas pamatā ir virzīšanās uz mērķi, kurš uzstādīts jau pirms 40 gadiem un uz kuru visu laiku esam tiekušies,” sacīja nākamā muzeja direktore “Latvijas Avīzei”. Lai paplašinātu Rundāles pils vēsturiskā apbūves kompleksa starptautisko atpazīstamību, plānots virzīt tā iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Tuvākajā laikā nākamās direktores vīzijā ir pils jumta remonts, ideja 85 hektārus plašajā teritorijā attīstīt augļu dārzus ar vēsturiskām augļukoku šķirnēm, kā arī, iespējams, izveidot konferenču centru staļļu kompleksā.

 

Izgāšanās. Pa muti medijiem

Foto: Edijs Pālens/LETA
Kļūstot par publikas elku, grūti saglabāt skaidru prātu. Tā mēdz notikt ar dažāda līmeņa “zvaigznēm” gan kino, gan mūzikā, gan sportā un dažreiz pat politikā.

Vienkārši runājot – “sakāpj galvā”.

Diemžēl no tā nav spējis izvairīties arī komunikācijā agrāk lādzīgais latviešu bokseris Mairis Briedis, kurš nesen no savas preses konferences (publiskā treniņa) izraidīja divu mediju – portāla “Sporta centrs” un “Latvijas Avīzes” žurnālistus. Iemesls – Briedim esot palicis aizvainojums par kādu agrāk interneta portālos (tajā skaitā sportacentrs.lv un la.lv) ievietotas ziņas par sportista konfliktu ar bijušo menedžeri. Jāpiebilst, ka neviens no Latvijas žurnālistiem šī menedžera pusē tolaik nenostājās, vienkārši tika ziņots par faktu, ka tādi paziņojumi izskanējuši. Viedoklis bija lūgts arī pašam Briedim, taču viņa menedžeris atteicies no komentāriem. Jāpiebilst, ka nekādu plašo rezonansi sabiedrībā šis stāsts neizsauca, tāpēc jo pārsteidzošāk, ka Briedis pats to atkal izvilcis gaismā, turklāt vēl šādā veidā.

Te nav runa par nesaprašanos ar konkrētu žurnālistu, ko varētu cilvēciski saprast, jo ne vienmēr diviem cilvēkiem izdodas rast kopēju valodu. Tas ir kara pieteikums konkrētam medijam, turklāt tie, kas netika izraidīti, nevar būt droši, ka nākamreiz līdzīgi nerīkosies ar viņiem, ja nepatiks kāds teikums rakstā vai televīzijas sižetā. Tātad turpmāk tikai labu vai neko!

Ļoti slikts piemērs, un tas jau attiecas ne tikai uz sportu. Interesanti, ka Latvijas Žurnālistu asociācija un citi aktīvisti, kas parasti ir ļoti bargi, kad medijiem dusmīgas piezīmes izteicis kāds politiķis, šoreiz ar reakciju bijuši diezgan kautrīgi. Bet kas to zina, te jau vēl diezgan pieklājīgi viss noticis, varbūt jāsaka paldies, ka pa muti nesit.

 

Darījums. Tenisiste Ostapenko cer uz nekustamajiem īpašumiem

Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko paziņojusi, ka izvēlējusies daļu no saviem nopelnītajiem sešiem miljoniem eiro ieguldīt nekustamajā īpašumā. Precīza darījuma summa nav zināma, taču viņa nolēmusi investēt vienā no lielākajiem dzīvojamo ēku projektiem Rīgā “Mežaparka rezidences”, kur top vairākas savrupmājas, arī dvīņumāja, dzīvokļu un rindu mājas. Tāpat 31 hektāru lielajā teritorijā tiek būvēta biroju ēka un privātai apbūvei piedāvā dažādu platību zemesgabalus.

Sportistu ieguldījumi ārpus sporta esošās nozarēs nav nekas neierasts – sporta karjera ir samērā īsa, turklāt nekad nevar zināt, vai negadīsies smaga trauma. Ko dara citas tenisa zvaigznes? Šveicietim Rodžeram Federeram pieder vairākas miljonus vērtas villas Šveicē, arī Apvienoto Arābu Emirātu pilsētā Dubaijā. Jāuzsver gan, ka savos īpašumos Federers vai viņa vecāki uzturas paši. Nekustamos īpašumus pašā Madrides centrā iegādājies arī spānis Rafaels Nadals. Tāpat gan viņš, gan serbs Novāks Džokovičs izvēlējies investēt restorānu biznesā, Nadalam pieder arī vairākas tenisa akadēmijas. Visi ir arī aktīvi filantropi, dažādu fondu īpašnieki, kas palīdz mazturīgiem bērniem viscaur pasaulē.

Attiecībā uz Latvijas tenisisti jācer, ka Aļona nolīgusi labus finanšu konsultantus, kuri ir droši par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos – nozare un ekonomika kopumā šobrīd ir gana karsta, taču mēs visi labi zinām, kas notiek ar nekustamo īpašumu biznesu, ja iestājas krīze. Katrā ziņā tik agrā vecumā domāt par naudas ieguldīšanu ir tikai apsveicami. Nereti ir gadījumi, kad pāris gadus pēc karjeras beigām slaveni sportisti dažādu iemeslu dēļ kļūst maksātnespējīgi, un šādi ieguldījumi lieti noder.

 

Mācība. Jūs varat nedot, bet mēs dabūsim

Mēs jums atnāksim pakaļ, reiz teica leģendāra korupcijas apkarotāja par negodīgiem ierēdņiem un cilvēkiem, kas ļaunprātīgi izmanto dienesta stāvokli un ņem kukuļus.

Pārfrāzējot šo teicienu, tagad Latvijas žurnālistu saime, pateicoties Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” pārstāvju uzņēmībai, var teikt visiem negodprātīgiem valsts un pašvaldību darbiniekiem: ”

Jūs varat izvēlēties ignorēt vai dīvaini skaidrot likumus un nedot mums informāciju, bet mēs galu galā dabūsim to, ko mums ir tiesības dabūt, jo dzīvojam demokrātiskā un tiesiskā valstī.”

Oktobra nogalē Rīgas Administratīvā rajona tiesa prasībā pret Rīgas domi lēmusi par labu “Re:Baltica” un atzinusi, ka dome no žurnālistiem nepamatoti slēpusi pašvaldības nodibinājumā “Riga.lv” nodarbināto personu vārdus un personām veiktos maksājumus, kā arī valdes sēžu protokolu kopijas. Tiesa uzlikusi domei par pienākumu šo informāciju atklāt. Domei gan vēl ir tiesības šo lēmumu pārsūdzēt augstākā instancē.

Pirmās instances tiesas sprieduma detaļas un skaidrojumus ir vērts izpētīt ne tikai žurnālistiem, kuriem tas nākotnē noteikti noderēs saziņā ar valsts un pašvaldības iestādēm un darbiniekiem, kuri nepamatoti nevēlas sniegt mediju pieprasīto informāciju. Taču vēl vairāk šo spriedumu lasīt un iegaumēt ir vērts tieši šo iestāžu darbiniekiem un vadītājiem. Gan tādēļ, lai turpmāk lieki netērētu laiku un naudu, gaidot, ka tiesiskā un demokrātiskā valstī elementārus jautājumus par informācijas pieejamību izlems tiesa. Gan arī tādēļ, ka tad, kad nākamreiz kāds brīnīsies par dziļo uzticības plaisu starp iedzīvotājiem un iestādēm, varētu šajā tiesas argumentācijā ielūkoties kā spogulī, kas rāda nepatīkamu un nepielūdzamu patiesību par to, kādu mēs paši veidojam savu valsti un attieksmi pret to.

 

Pārmaiņas. Neuzticīgie un likumpārkāpēji

Foto: Dainis Bušmanis

Rīt uz savu pirmo sēdi sanāks jaunais Saeimas sasaukums. Politikas vērotāji un paši politiķi jau tagad prognozē, ka parlamenta sašķeltā sastāva dēļ mums gaidāmi četri negaidītiem pārsteigumiem un interesantiem pavērsieniem pilni gadi. Bet arī aizejošās Saeimas deputāti sastrādāja ne vienu vien pigoru, ko būtu vērts paturēt atmiņā. Un šoreiz runa nav par viņu tiešo darbu likumdošanas jomā.

Pirmkārt aizvadītais sasaukums izcēlās ar deputātu neuzticību savām frakcijām. Tā laikā piedzīvojām sen neredzētu deputātu staigāšanu, izstāšanos no savām frakcijām vai pārbēgšanu pie citām. Pirmais par neatkarīgo deputātu kļuva bijušais Latvijas Reģionu apvienības (LRA) vilcējspēks Artuss Kaimiņš, protestējot pret frakcijas biedru slepenām sarunām ar “Vienotības” Solvitu Āboltiņu. Ilmārs Latkovskis pameta Nacionālās apvienības frakciju, jo bija vīlies tās attiecībās ar maksātnespējas administratoriem. Neveiksmju mocītā “No sirds Latvijai!” frakcija zaudēja lielāko daļu deputātu un izjuka pavisam – Arvīds Platpers un Silvija Šimfa pārbēga uz LRA, Gunārs Kūtris – uz ZZS, Ringolds Balodis – uz NA. Līdzīgu bēgļu vilni piedzīvoja arī “Vienotība”. Edvards Smiltēns pārgāja uz LRA, Anrijs Matīss kļuva par saskaņieti, Inesis Boķis un Viktors Valainis – uz ZZS. Vēl virkne “Vienotības” pārstāvju koķetēja ar kustību “Par” bet vienlaikus palika siltajā frakcijas klēpī. No visiem bēguļotājiem jaunajā Saeimā iekļuvuši vien Kaimiņš un Valainis.

Vēl viena lieta, kas paliks atmiņā, būs aizejošās Saeimas deputātu nedienas ar likumu. Tikai dažas dienas pēc stāšanās amatā deputāts Veiko Spolītis tika pieķerts braucam dzērumā, zaudēja tiesības, partijas biedra statusu un bija spiests atsēdēt piecas diennaktis izolatorā.

Dzintars Zaķis iekūlās iespējamās balsu pirkšanas skandālā, un kaut gan likuma priekšā netika atzīts par vainīgu, kādreizējā “Vienotības” frakcijas līdera politiskā karjera ar to beidzās.

LRA pārstāvis Dainis Liepiņš tika tiesāts par nepatiesas informācijas norādīšanu ienākumu deklarācijā un galu galā zaudēja deputāta mandātu. Askolds Kļaviņš tika pieķerts kompensāciju izkrāpšanā un pats pameta Saeimu. Visbeidzot – arī Artuss Kaimiņš nonāca likumsargu uzmanības lokā par ziedojumiem partijai “KPV LV”, šai lietai gan vēl gaidāms turpinājums.

 

Sagatavojuši: Linda Kusiņa-Šulce, Raivis Šveicars, Māris Antonevičs, Ģirts Zvirbulis, Sanita Upleja

LA.lv
LA
LA.LV
Latvijā
“Dzeloņdrātis, kas ierobežo manu dzīvi.” Atmiņas par Baltijas ceļu un Atmodas laiku
7 stundas
Raivis Šveicars
Latvijā
FOTO: “Air Baltic” paceļ debesīs “Baltijas ceļu” 1
8 stundas
DJ
Dace Judina-Nīmane
Latvijā
Sūrs mūžs, talants un zvaigznes debesīs. Leģendārajai aktrisei Vijai Artmanei – 90
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Raivis Šveicars
Ekonomika
Nākotnē maksājumi kļūs arvien ērtāki – pakustēsies, pamirkšķināsi acis… 3
7 stundas
LL
LETA, LA.lv
Sports
“Dinamo” uzkaujas un izcīna otro uzvaru “Latvijas Dzelzceļa” kausā
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
KNAB atbrīvojis aizturēto Ogres novada mēru Helmani 1
7 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
“Dzeloņdrātis, kas ierobežo manu dzīvi.” Atmiņas par Baltijas ceļu un Atmodas laiku
7 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: Kristiešu draudze izplata aicinājumu pērt bērnus
5 stundas