Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. aprīlis, 2013
Drukāt

Pa pliko pērās ar nātrēm


Foto - LETAFoto - LETA

Mana vecmāmiņa vēl muižnieku laikos bija barona ķēkša un – retums tolaik – prata lasīt. Viņai bija vecajā drukā izdota grāmata, no kuras es iemācījos lasīt vecajā ortogrāfijā.

 

Tur bija aprakstītas dažādas saknītes un zālītes, kādai kaitei kura noder. Viņa pati ārstējās ar tām, līdz lielam vecumam bija neticami darbīga, piemēram, vilka zarus no meža, skaldīja, vārīja cūkām ēdienu u. c. Nomira tā, ka mēs pat nedzirdējām, vienkārši aizmiga.

No viņas esmu pārņēmusi kāri ēst biezpienu ar lielo dadžu saknēm, agri pavasarī salātos lasu gārsas lapas, gaiļpiesīšus, skābenes, virzu, pikantumam lupstāju, redīsus ar lapām. Ja uzmetas kārpas, tūlīt virsū indīgo struteni. Mati bija jāmazgā dadžu vai skostu novārījumā, iepriekš ieziežot ar sīpolu. Protams, baldriāni, krust-ābeles augļi (padomju laikā pārdēvēja par vilkābeli), pelašķi klepum, vīgriezes pret galvassāpēm. Ja bija blusas, jāsagriež skalbes, jāpakaisa pa grīdu. Ja sāp mugura, jāiet gulēt uz tikko ievesta siena, kas vēl “karst”. Pārbaudīts, tiešām ļoti palīdz pret reimatismu. Vēl vecāmamma darīja ar sevi tā, kā es neesmu saņēmusies, – noģērbās pa pliko un pērās ar nātrēm no galvas līdz kājām. Zupā gan nātres ar grūbām obligāti, arī jaunie tā iemācīti ēst.

Man ir 85 gadi, eju taisna, lai gan mūžs bijis ļoti grūts fiziski. Bet varbūt tieši tāpēc? Kustības!

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+