NEDĒĻAS FILMA: Kon-Tiki 0
Kandidējusi uz “Oskaru” kā labākā filma ārzemju valodā, norvēģu vēsturiskā piedzīvojumu filma “Kon-Tiki” ir visvairāk izmaksājušais darbs visā valsts kino vēsturē un atklāj leģendārā Tūra Heijerdāla pirmo ekspedīciju.
1947. gads Tūra Heijerdāla mūžā bija īpašs – viņš jau gadiem bija nodevies pētījumiem par dažādām civilizācijām un vēlējās atklāt kļūdu, ko kā absolūtu patiesību māca bērniem skolās. Neguvis zinātnieku atbalstu, kas jaunā norvēģa plānus uzskata par ambiciozu iegribu, viņš, izmantodams dabas dotās runas dāvanas, pārliecina Peru prezidentu, kuram acis iedegas, jo, kas zina, varbūt kaut kādā mērā beidzot izdosies pārspēt frančus? Savācis uzticamu komandu un no balsas koka uzbūvējis plostu, Tūrs Heijerdāls ir nolēmis mērot vairāk nekā četrus tūkstošus jūdžu, sekojot ceļam, ko reiz, ticot leģendām, izmantojis Saules dievs un ko, iespējams, jau senos laikos mērojuši Peru iedzīvotāji, dodoties uz Franču Polinēziju.
“Kon-Tiki” autori nav žēlojuši zilo krāsu, un tā atspoguļojas gan debesu jumā, zem kura kuģo Heijerdāla plosts, gan ūdens plašumos, gan galvenā varoņa – aktiera Pola Sverres Hāgena – acīs, vietumis atgādinot fotogrāfijas no žurnālu lappusēm, kurās rakstītais teksts ir tik aizraujošs, ka ideāli iederas pēc patiesiem notikumiem veidotā, kaut arī informatīvi mazliet koriģētā scenārijā. Un seši vīri, no kuriem tikai viens bijis atklātos ūdeņos, ir kā mūsdienu argonauti, taču viņu mērķis nav vis zelta aunāda, bet Heijerdāla prātā dzimušās idejas pierādīšana, kas veiksmes gadījumā ieviesīs korekcijas arī vēstures grāmatu lapās. Taču Heijerdāla ambīcijas nav viennozīmīgas – viņa apņemšanās liek riskēt, un iespējamā cena ir dzīvības vērta, turklāt, kaut arī viņš pats puikas gados reiz pakritis zem ledus segas un gandrīz aizgājis taisaulē noslīkstot, pat nemācēšana noturēties virs ūdens norvēģi nespēj apstādināt, lai sasniegtu mērķus, kaut arī mājās palikusī sieva un divi puikas varētu palikt bez apgādnieka.
Ziņas par “Kon-Tiki” braucienu vairāk nekā trīs mēnešu laikā komanda retumis nosūtīja aģentūrām un vēstniecībām – tā praktiski bija vienīgā komunikācijas forma arī ar pārgalvīgo ceļotāju ģimenēm –, bet vēlāk tās kļuva par pamatu grāmatai, kas izdota daudzu miljonu kopijās vairāk nekā 70 valodās, gan arī dokumentālai filmai, kas 1951. gadā saņēma “Oskaru” kā labākā dokumentālā kinolente. Un, protams, ekspedīcija ar “Kon-Tiki” kļuva par pirmo Tūra Heijerdāla karjerā, kurai sekoja citas, ne mazāk iespaidīgas. Bet 2012. gadā tapušās filmas liktenis bija vairāk nekā veiksmes stāsts – pirmizrādi piedzīvojusi Norvēģijas starptautiskajā kinofestivālā un izrādīta arī Toronto, “Kon-Tiki” Ziemeļ- amerikā iegādājās Vainšteinu kompānija, bet Norvēģijā jau pirmajā izrādīšanas nedēļas nogalē tā sapelnīja rekordlielu summu vairāk nekā 14 miljonu ASV dolāru apmērā, kam sekoja arī pozitīvas atsauksmes un iekļaušana “Zelta globusu” un “Oskaru” nominantu sarakstos, uzsverot filmas veidotāju vecmodīgo pieeju pēc patiesiem notikumiem veidota, episka kinostāsta attēlošanā.
Varbūt noder!!
“Kon-Tiki”, Norvēģija, Lielbritānija, Zviedrija, Vācija, Dānija, 2012.
Režisori: Espens Sandbergs, Joakims Renings
Lomās: Pols Sverre Hāgens, Anderss Bosmu Kristiansens, Agnese Kitelsena, Jākobs Ofterbrū, Gustavs Skargords, Tobiass Santelmans
No 6. decembra kinoteātrī “K. Suns”
