Foto – Timurs Subhankulovs

Pa sliedēm – visdrošāk
 0

Visiem kravu pārvadājumu veidiem ir sava niša. Uzņēmēji skrupulozi rēķina kravas tonnas, kilometrus un ceļā pavadīto laiku. Visekonomiskāk smagas kravas pa sauszemi pārvadā vilciens.


Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Pārvadājumu laikā ritošais sastāvs un sliežu ceļi pakļauti milzīgām slodzēm, tādēļ nākas pastāvīgi rūpēties par drošību. Dzelzceļa cisternu avārijas ir ekoloģiski nepatīkamas, jo bieži to sastāvā ir vielas, kas var piesārņot vidi. Pēdējā incidentā, kas radās sliežu vainas dēļ, dzelzceļa Daugavpils–Krāslava 401. kilometrā 2012. gada 8. janvāra naktī apgāzās 16 cisternas ar naftas smērvielām un šķīdinātāju. Kā tas notika un kas tiek darīts, lai līdzīgas avārijas neatkārtotos? Dodamies uz AS “Latvijas dzelzceļš” Daugavpils ekspluatācijas iecirkni.

 

Dzelzceļa sirds

Ja dzelzceļu salīdzina ar asinsriti, tad tā sirdis ir ekspluatācijas iecirkņi. Daugavpils ekspluatācijas iecirknī apvienotas Daugavpils, Krustpils, Rēzeknes stacijas un 40 nelielas līniju dzelzceļa stacijas. Lielākais vairums ir tranzīta kravas, kas virzās uz Rīgu, Ventspili vai Liepāju. Pienākošie sastāvi šķirošanas stacijās tiek izkomplektēti, sakomplektēti jaunos sastāvos un nosūtīti uz nākamajām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par darba sarežģītību liecina tas, ka Daugavpils šķirotavā pastāvīgi atrodas ap 2000 vagonu, kurus apstrādā 20 cilvēku liela brigāde. Daugavpils vagonu tehniskās apskates punkts nodarbojas ar vilcienu ritošā sastāva uzturēšana kārtībā. No iecirkņa nedrīkst izbraukt bojāti vagoni, un tajā nedrīkst uzņemt bojātus vagonus no citām valstīm.

Veiksmīgā visu dienestu sadarbībā pagājušā gadā tika sasniegts rekords – pārvadāti 60,5 miljoni tonnu kravas. “Dzelzceļam ir jāstrādā kā pulkstenim. Katrs zobrats ir cieši klāt pie cita zobrata. Katra kustība izraisa nākamo kustību, un to mēs nodrošinām,” tēlaini salīdzina Daugavpils ekspluatācijas iecirkņa vadītājs, Goda daugavpilietis Vladimirs Labeckis.

 

Incidents

Dzelzceļš ir ļoti sarežģīta sistēma, tā darbība ir pārdomāta visos sīkumos, un drošības pasākumi bieži dublējas. Arī Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija aktīvi piedalās dzelzceļa drošības uzraudzīšanā.

“Jāatzīmē, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas valsts līmenī izveidoja visu vilces līdzekļu veidu vadītāju, vadītāju palīgu un vadītāju instruktoru sertificēšanas sistēmu. Tā kalpoja par pozitīvu piemēru, izveidojot Eiropas Savienības vienoto sertifikāciju,” stāsta inspekcijas direktors Andris Dunskis.

Ļoti nozīmīgs ir sliežu tehniskais stāvoklis. Lai atklātu slēptus bojājumus, tās regulāri apskata un apseko defektoskopisti ar speciālu aparatūru – defektoskopu. Apmēram pusotru gadu pirms avārijas dzelzceļa postenī 401. km, kas pazīstams kā Naujenes–Kraujas incidents, vecā parauga defektoskopi tika nomainīti ar jaunā tipa ultraskaņas defektoskopiem RDM–22. Modernā aparatūra ļauj daudz precīzāk noteikt sliežu bojājumus, jo dod 18 dažādus signālus atšķirībā no vecā modeļa, kas deva tikai astoņus. Turklāt visa informācija tiek ierakstīta defektogrammā un vēlreiz pārbaudīta datorā. “Naujenes incidentu izraisīja izlūzis metru garš sliedes gabals. Pie vainas bija sliedes galviņas iekšējie defekti. Skumjākais, ka šo sliežu ceļa posmu bija paredzēts pēc trim dienām nomainīt,” ar nopūtu atceras Daugavpils ekspluatācijas iecirkņa vadītāja vietnieks Andrejs Šakurovs.

Reklāma
Reklāma

 

Novēršana

Speciālas struktūras dzelzceļa avārijas seku novēršanai darbojas precīzi, kā instrukcijās paredzēts. Negadījuma seku likvidēšanai norīkoja trīs palīdzības vilcienus (Daugavpils, Rīgas un Jelgavas) un vienu ugunsdzēsības autocisternu. No Rēzeknes avārijas brigādes atsūtīja brigādes darbiniekus. Piebrauca arī Baltkrievijas dzelzceļa Polockas palīdzības vilciens. Stundas laikā notikuma vietā ieradās Valsts policija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Apdraudēto teritoriju (4000 kvadrātmetru) ierobežoja ar aizsargvalni un aizbēra drenāžas grāvjus. Pēc divām stundām izlijušās vielas izplatību apturēja. Šķidrumu ugunsdzēsēji savāca speciālās bedrēs un iesūknēja tvertnēs, ko vēlāk utilizēja ekofirma “Octa”. Sabojāto augsni noņēma 30 – 50 cm dziļumā un veica turpmāko augsnes monitoringu. Drīz ar lieljaudas celtni uz sliedēm tika noliktas avarējušās cisternas un saremontēts sliežu klājums. Padomāja arī par glābējiem, kam cilvēciskus darba apstākļus ziemā nodrošināja speciāla telts.

 

Mācība

Avārija kalpoja kā papildu signāls, lai pilnveidotu sliežu un ritošās tehnikas drošības pārbaudes sistēmu. Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošais Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs pēc notikušā vispusīgas analīzes sagatavoja pārskatu. “Drošības ieteikumos tika rekomendēts “LDz” izanalizēt defektoskopijas iecirkņu darba organizāciju un nodrošināt defektogrammu papildu neatkarīgas atšifrēšanas ieviešanu. Turklāt tika rekomendēts izskatīt iespēju ieviest tādus tehniskos līdzekļus, kas samazina cilvēciskā faktora izraisītu risku. Praktiski visi ar šo negadījumu saistītie mūsu biroja drošības ieteikumi tika izpildīti,” atceras dzelzceļa avāriju izmeklētājs Aleksandrs 
Dmitrijevs.

Lai atjaunotu intensīvi novecojošo vilcienu sastāvu, kā nākotnes attīstības modelis paredzēta pāreja uz elektrovilci. Elektrolokomotīves ir daudz spēcīgākas un spēj pārvadāt vairāk kravu, kā arī ir daudz draudzīgākas apkārtējai videi. “Lai izvairītos no jebkādām dzelzceļa avārijām, šobrīd pastiprināti notiek sliežu ceļu rekonstrukcija, kam piesaistīts arī ES finansējums. Tiek intensīvi atjaunoti sliežu ceļi, pārbrauktuves, satekas, tilti un peroni. Maršrutā Skrīveri–Krustpils top otrais sliežu ceļš, kas ļaus pārvadāt lielāku kravu apjomu. Dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanai izdevās novirzīt arī tos ES finanšu resursus, kas bija paredzēti pasažieru vilcienu iepirkšanai un varēja arī palikt neapgūti,” stāsta “Latvijas dzelzceļa” Projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča.

 

Kadri

Viens no veidiem, kā izvairīties no avārijas iespējas, ir kvalificēti kadri. Darbs dzelzceļā Daugavpilī skaitās prestižs un darba vietas tiek augsti vērtētas. Labi finanšu rezultāti ļauj dzelzceļam maksāt darbiniekiem kārtīgas algas, un šogad darbinieku vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas sasniedz Ls 700.

Dzelzceļš sniedz sociālās garantijas, nodrošina slimības pabalstus un apdrošināšanu. Ja nostrādāts virs desmit gadiem, ejot atvaļinājumā, piemaksā lojalitātes prēmiju algas apmērā. Ja nostrādāts zem desmit, pusalgas apmērā. Jauni darbinieki tiek sagatavoti tehnikumā. Regulāri izdod mācību grāmatas un mācību videofilmas. Tiek rīkoti darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Speciāli mācību trenažieri imitē reālu vilciena vadīšanu konkrētā iecirkni. Analizējot testa rezultātus, datorprogramma novērtē lokomotīves brigādes rīcību nestandarta gadījumā.

Absolūti drošas sistēmas uz pasaules nav. Tomēr mācīties no kļūdām un pilnveidoties ir kārtīga saimnieka pazīme.

 

 

Publikācija tapusi sadarbībā ar AS “Latvijas dzelzceļš”