×
Mobilā versija
Brīdinājums +15.2°C
Ludmila, Laimdots, Laimiņš
Piektdiena, 22. jūnijs, 2018
13. marts, 2018
Drukāt

Sandra Vensko: Pa sudraba dubļu taku (7)

Vensko

Sandra Vensko

Šobrīd Limbažu pusē deputāti izrēķinājuši, ka mazās bibliotēkas laukos pašvaldībai kļuvušas finansiāli neizdevīgas, tāpēc bibliotekāru darba samaksa un darbalaiks jāmaina. Taču tieši lauku bibliotēkas ir viens no pēdējiem saskarsmes punktiem – kultūra un cilvēks.

Par finansiālu atbalstu Latvijas bibliotēkām valdība parūpējās, parakstot daudzmiljonu līgumu ar Bila un Melindas Geitsu fondu, un pirms vienpadsmit gadiem “Trešais tēva dēls” ienāca bibliotēkās ar krietnu miljonu čunguru plecā, radot piekļuvi internetam – ērtu un vajadzīgu pakalpojumu katram Latvijas iedzīvotājam. Projekta veidotāji solīja, ka galarezultātā ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs nodrošināta labāka, kvalitatīvāka, 21. gadsimtam atbilstoša informācijas ieguve bibliotēkā. Šobrīd notiekošais parāda vien to, ka mazie gaismas centri, kas pulcē ap sevi lasītājus, īsti vairs neiekļaujas pašvaldību, ministriju projektos. Dati par iedzīvotāju samazināšanos laukos tiek izmantoti pilnīgi pretēja projekta īstenošanai – pakāpeniskai lauku bibliotēku “optimizācijai” jeb lēnai un bezkaislīgai iznīcināšanai.

Latvijas mazās bibliotēkas ir palīdzējušas dzimt Latvijai. To apgalvo arī bibliotēku bosi, lūk, kāds skaists projekts, kas iekļauts simtgades plānos – 1. martā Vilzēnu pamatskolā notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” pasākums. Kā vēsta vietne “bibliotekāri.lv”, ar to aizsācies septiņu norišu cikls, kura laikā dažādās Latvijas vietās vietējie iedzīvotāji tiksies ar vēstures pētniekiem, lai kopā šķetinātu ziņas un atmiņas par muižu bibliotēkām. Mazo lauku bibliotēku liktenis ir atkarīgs no deputātu lēmuma. Viļķenes pagasta mājaslapā, piemēram, atrodams, ka “bibliotēkas pirmsākumi meklējami ap 1920. gadu, kad pagastā izveidojās izglītības biedrība “Gaisma””. Ar mērķi veidot bibliotēku. Sākt ar garīgo un kulturālo. Dalīties un veidot inteliģenci laukos.

Tas, ko cilvēki ar godaprātu, patriotismu spēja pirms simt gadiem, šodien bezkaislīgi pazūd projektu bezdibeņos. Projektu tāmēs cilvēka neesamība definēta kā optimizācija, mazās bibliotēkas reāli pārtop par grāmatu izsniegšanas punktiem un bibliotekārs stiepj somas ar grāmatām pie lasītāja. Kultūras stratēģijas “Radošā Latvija” bibliotēku nozares sadaļā balts uz melna ierakstīts, ka “bibliotēkas veidojas par pašvaldību un vietējās sabiedrības kompetenču centriem, kas veic kultūras, mūžizglītības un informācijas centru funkcijas”. No deputātu zināšanām un inteliģences atkarīgs, vai cilvēka dzīves līmenis uzlabojas vai arī kāda kultūras kripata no kāda tā sauktā lauku kompetenču centra tiek aizslaucīta pavisam. Praktiski valsts simtgade rāda, kā Antiņš jāj Stikla kalnā un labi redz, ka visapkārt gadās lielākas vai mazākas ķibeles. Antiņš labi redz, ka kultūras mantojums ir visu kultūras norišu kopums, vēstures liecību buķete, kas glabājas ne vien galvaspilsētas, ministriju ierēdņu galvās. Vēsturiskā atmiņa joprojām glabājas katrā novadā, pilsētā. Pirms simt gadiem, kad dibinājās Latvijas valsts, interneta nebija. Bija nedaudzu cilvēku vēlme saglabāt tikko dzimušo Latvijas valsti.

Par spīti valdošajam nihilismam, kad jēdziens “Tēvzemes mīlestība” daudzu apziņā kļuvis par kaut kādu pliekanu bezgaumību, par ko pat neērti skaļi runāt, bibliotekārs vēl kādu laiku stieps tos grāmatu saiņus pie katra lasītāja, un vietējā Gaismas pils izgaismos katra novada savdabību, digitāli brienot pa sudraba dubļu taku. Tuvākā vēstures atceres reize, kad godināsim latviešu leģionārus, būs 16. marts, šolaik patriotisks un smags datums, kas līdzi velk sagandēto latvieša zemi un pagātnes vezumu. Jau paklusi pavadīta Oskara Kalpaka piemiņas diena. Taču 9. maijā Rīga atkal svinēs sarkanos dubļus un lauku sīkie dubļi aizvērtas bibliotēkas priekšā patiesībā nevienu deputātu neinteresēs.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. kauns klausīties Atbildēt

    Kurā mucā “kvadrāts“ dzīvo? Ļeņins, auseklīši, komunisms – viss vienā ķīselī. Komunisms taču, biedr/ene, nekur nav pazudis. Tas pats vakar, šodien un mūžīgi mūžam. Tikai saturu mainījis – no parastā komunisma uz kapitālistisko komunismu. Gluži kā buržuāzisms: no parastā buržuāzisma uz sarkano buržuāzismu.

  3. Viedi vārdi

  4. DDD – Deokupācija, Dekolonizācija, Deboļševizācija !
    Vēl joprojām aktuāli.
    Kantainais sekas jauc ar cēloņiem !

  5. DDD – depopulācija, deindustralizācija, debilizācija – un drošā solī no komunisma pretim neoliberālisma rēgainajām virsotnēm! Piemineklis padomju karavīriem novākts, tagad kārta padomju okupācijas “atliekām” – bibliotēkai? “Pa pareizo ceļu ejat,biedri [auseklīši].” V.I.Ļeņins.

    • DDD – Deokupācija, Dekolonizācija, Deboļševizācija !
      Vēl joprojām aktuāli.
      Kantainais sekas jauc ar cēloņiem !

  6. Paldies, Sandra! Kaut Jūsu balsij ar protesta saucieniem pret kultūras noplicināšanu laukos pievienotos citi kultūras ļaudis, arī augstākie tās vadītāji ne tikai provincē, bet arī galvaspilsētā. Kultūras nozares darbiniekiem jāsaliedējas tādiem pašiem protestiem, kā to darīja mediķi. Lai arī Saeima sāk just, ka sabiedrība vairs inerti neklusēs, kā tas bijis līdz šim.

Draugiem Facebook Twitter Google+