Laukos
Bizness

Paaugstināts zemes nodoklis ne īpaši motivē saimniekus Latgalē sakopt zemi 16

Foto: LETA, Ivars Soikāns

Paaugstināts zemes nodoklis ne īpaši motivē saimniekus Latgalē sakopt zemi, ziņo Latvijas Radio.

Ik gadu Lauku atbalsta dienests veic lauksaimniecībā izmantojamo zemju apsekošanu, lai vizuāli pārbaudītu, vai vismaz 70% no tām ir apsaimniekotas. Pārbaudes notiek platībās, sākot no viena hektāra, kuru īpašniekiem vai apsaimniekotājiem līdz 1. septembrim vismaz vienu reizi ir jāveic pļaušana, zāles novākšana vai sasmalcināšana un izkliedēšana.

Ja tas nenotiek, pašvaldības tiesīgas piemērot sodu, paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli.

Patlaban Latvijā ir ap diviem miljoniem hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, un tieši Lauku atbalsta dienests ir tas, kas izvērtē un dod atzinumu, vai zemes apsaimniekotājs zemi ir vai nav apstrādājis. Pēdējo gadu griezumā situācija uzlabojas, tā secina dienesta direktores vietnieks Indulis Āboliņš:

“2016. gadā neapsaimniekoti bija ap 299 000 hektāru, bet 2017. gadā – 266 000. Attiecīgi samazinājums par 25000 – 26 000 hektāru.”

Latgalē neapstrādāto zemju procentuāli ir vairāk, tas ir vēsturiski veidojies, taču kopumā arī te vērojams situācijas uzlabojums, apliecina Dienvidlatgales pārvaldes vadītāja Ināra Lukaševica.

Tomēr joprojām tūkstošiem hektāru zemes paliek nekoptas. Daugavpils novads pēc platības lieluma ir ceturtais valstī, un tajā procentuāli lielākās daļas ir meži un aramzeme jeb lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Ja salīdzina ar 2012. gadu, nekopto zemju platība palielinājusies, apliecina novada domes Finanšu pārvaldes vadītāja Irēna Timšāne, un pašvaldība šiem saimniekiem paaugstina nodokli:

“2017. gadā tie bija 18 047 hektāri, bet 2012. gadā bija 13 350 hektāri neapsaimniekotās zemes. Mēs par nekoptajiem īpašumiem piemērojam papildus 1,5% pie nekustamā īpašuma nodokļa. Kopā sanāk 3%.”

Faktiski piecu gadu laikā neapstrādātās zemes, piemēram, Daugavpils novadā kļuvis vairāk, lai arī kopumā tas ir niecīgs pieauguma procents. Daugavpils lauksaimnieku apvienības vadītājs Maigurs Krievāns uzskata, ka viens no iemesliem ir zemes grūtā pieejamība, nav piebraucamo ceļu.

Nav normāla situācija, ka zemnieki sūdzas – brīvo zemju nav, bet tajā pašā laikā ir tik daudz neapsaimniekoto zemes hektāru, tā par šo situāciju saka Lauku konsultāciju centra Daugavpils biroja vadītājs Guntars Melnis, un viņš iesaka celt nodokli, lai tas būtu kā stimuls zemi apsaimniekot.

Viens no Zemkopības ministrijas mērķiem bija līdz 2020.gadam panākt divu miljonu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes iesaistīšanu ražošanā, taču šobrīd 266 000 hektāri no šīs platības, ko uzrauga Lauku atbalsts dienests, netiek izmantoti lietderīgi.

LA.lv