Pabalsti neievēlētajiem deputātiem nav aizmirsti 0
Portāla “manabalss.lv” pieteikto sabiedrības iniciatīvu par kompensāciju atcelšanu Saeimā nepārvēlētajiem deputātiem Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šonedēļ nolēma lūgt izvērtēt valdībai.
Valsts kanceleja līdz rudenim plāno iesniegt Ministru kabinetā jaunu Atlīdzības likumu, kura sagatavošanā iecerēts pilnveidot arī kompensāciju izmaksu sistēma.
Bijušie Saeimas deputāti, kuri atgriezušies reģionos, norāda, ka pēc pilnvaru beigām parlamentā nav viegli atrast savām zināšanām un pieredzei piemērotu darbu.
Nellija Kleinberga (Latvijas Reģionu apvienība), kura dzīvo Skrundā, portālam “LA” atzina, ka joprojām ir darba meklējumos. Viņa 15 gadus ir bijusi vēlētos amatos pašvaldībā un parlamentā, ieguvusi augstāko izglītību kultūrizglītības darba specialitātē, kā arī sociālo zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātē.
“Esmu ieinteresēta palikt Kurzemē un atrast darbu valsts pārvaldē,” teica Kleinberga. Taču reģionā tas nav viegli. Šajā laikā pēc vēlēšanām vienreizējais pabalsts noderot arī, lai papildinātu zināšanas, jo agrākā kvalifikācija daļēji ir zaudēta.
Tiesa, situācijas ir dažādas. Bijusī Apes novada vadītāja Astrīda Harju (“Vienotība”) varēja atjaunot savu deputāta mandātu Apes novada domē, jo viņa bija Saeimā uz ministru pilnvaru laiku valdībā. Līdz ar to politiķi tik ļoti neskāra tā sajūta, ka “esi kā no laivas izmests”.
Taču Harju atcerējās, kā kolēģi Ilzi Verginu, kas bija Smiltenes Centra vidusskolas direktore, ievēlēja 10. Saeimā, kuru pēc nepilna gada atlaida. Pēc vairākiem gadiem I. Vergina gan atgriezās savā agrākajā amatā. Taču provincē bieži vairs neesot tādas iespējas, ja esi riskējis atstāt labu darbu, atzīst Harju.
Viņa uzskata – ja sabiedrība gribot kvalitatīvu un profesionālu Saeimas sastāvu, tad ir jāparedz kādas garantijas.
Iespējams, tās varētu būt noteiktas proporcionāli parlamentā nostrādātajam laikam.
Kompensācijas neievēlētajiem deputātiem tik lielu sabiedrības uzmanību ieguva, jo pēc 12. Saeimas pilnvaru beigām šis pabalsts vairāk nekā 8000 eiro apmērā tika izmaksāts arī deputātam Arvīdam Ulmem (ZZS), kurš parlamentā bija nostrādājis tikai pāris mēnešus.
Pagājušā gada 15. novembrī portālā “Manabalss.lv” tika uzsākta parakstu vākšana, lai atceltu kompensācijas deputātiem, kas zaudējuši mandātu. Ļoti īsā laikā par iniciatīvu bija parakstījušies vairāk nekā 13 000 pilsoņi un tā tika iesniegta Saeimā, kas kolektīvo iesniegumu nodeva izvērtēšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Pēc 12. Saeimas pilnvaru beigām deputāta mandātu zaudēja 66 parlamentārieši. Lai katram izmaksātu vienreizējo pabalstu trīs mēnešalgu apmērā, bija nepieciešami vairāk nekā 610 000 eiro, vēstīja LETA.
Tiesības saņemt pabalstu pēc amata zaudēšanas ir arī citās Eiropas valstīs, liecina Saeimas Analītiskā dienesta apkopotā informācija, kas atklāj atšķirības to izmaksas kārtībā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē šonedēļ vairāki deputāti atbalstīja vienreizējā pabalsta saglabāšanu.
Janīna Kursīte – Pakule (NA) atgādināja, ka pirms desmit gadiem krīzes laikā deputāti atteicās no veselības apdrošināšanas polises, bet bijušajiem pašvaldību vadītājiem, startējot vēlēšanās, esot risks palikt bez darba.
Inga Golberga (“Saskaņa”) pieminēja to, ka bieži vien parlamentāriešiem pēc amata zaudēšanas ir ierobežotas iespējas dabūt darbu savas politiskās piederības dēļ, ar ko jāsaskaras reģionos, kur pie varas ir citas partijas pārstāvji. Savukārt Ēriks Pucens (KPV LV), kurš ir bijis Kuldīgas novada deputāts, uzskata – ja Saeimas deputāts ir slikti strādājis un nav pārvēlēts, tad viņam nav jāsaņem kompensācija, jo tādām situācijām ir paredzētas sociālās garantijas.
Aldis Adamovičs (“Jaunā Vienotība”), Uldis Budriķis (JKP) un vēl vairāki deputāti rosināja vienreizējā pabalsta apmēru sasaistīt ar parlamentā nostrādāto laiku.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) sēdē pieļāva, ka šis jautājums nonācis apritē tāpēc, ka sabiedrība nav apmierināta ar Saeimas deputātu darbu. Taču, viņaprāt, attieksme pret deputātiem nevar būt kā pret otrās šķiras preci, jo tad arī nevarot gaidīt uzlabojumus deputātu korpusā.
Komisija vēstulē premjeram Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība) aicinās valdību un Valsts kanceleju, sagatavojot jauno Atlīdzības likumprojektu, piedāvāt kādu modeli šā jautājuma risināšanā, ņemot vērā starptautisko pieredzi.
