Juris Lorencs: Pabalstu un internetu! 4
Pirms nu jau vairāk nekā divdesmit gadiem (1995) amerikāņu ekonomists Džeremijs Rifkins uzrakstīja visai provokatīvu grāmatu – “Darba beigas”. Tajā viņš paredzēja, ka nākotnē aizvien grūtāk varēs atrast darbu, ka cilvēki sitīsies pa gadījuma darbiem, no “projekta uz projektu”, strādās īsas stundas vairākās darba vietās vienlaicīgi vai vienkārši būs spiesti dzīvot no pabalstiem. Iemesls šādai attīstībai – jaunas tehnoloģijas, kas masveidā likvidēšot darba vietas.
Šodien redzam, ka Rifkina pareģojums pagaidām piepildījies daļēji. Neraugoties uz Eiropas Centrālās bankas īstenoto “naudas izdalīšanas” politiku, vidējais bezdarba līmenis, rēķinot starp valstīm, ES joprojām saglabājas visai augsts – 10%. Daudz labāks stāvoklis ir ASV – vien nieka 5%. Tomēr pat šajā valstī viens no jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu lozungiem bija “jaunas darba vietas”.
Tikmēr ziņas no tehnoloģiju jomas liecina, ka vismaz dažas līdz šim pieprasītas profesijas nākotnē var tikt apdraudētas. Piemēram, jūrnieki un kravas mašīnu šoferi. Paredzams, ka jau pēc dažiem gadiem parādīsies pirmie kravas kuģi bez apkalpes, kurus ar telekameru un satelītnavigācijas palīdzību vadīs no krasta. Tāpat ieviešanas stadijā ir pirmie “pašbraucošie” kravas auto.
Ko darīt? Kā uzturēt dīkdienībā dzīvojošās masas un aizpildīt tām brīvo laiku, lai tauta nesāktu dumpoties? Šāda problēma radās jau Senajā Romā. Mūsu ēras 2. gadsimtā dzejnieks Juvenāls uzrakstīja vārsmas, kas atnākušas līdz mūsdienām: “Tauta sapņo par divām lietām – maizi un izpriecām!” Romas imperatori rīkoja nepārtrauktas izrādes un dažkārt pat par velti izdalīja naudu un pārtiku. Svarīgāko produktu cenas jau tolaik tika subsidētas, kas uzskatāms par slēptu sociālu pabalstu.
Šogad Somijā eksperimentālā kārtā iecerēts izraudzīties 10 000 cilvēku lielu grupu, kuriem tiks izmaksāts garantēts beznosacījumu ienākums – 600 eiro mēnesī. Šī nauda tiks vienkārši izdalīta, uzdāvināta neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir bagāts vai nabags, vai viņš strādā vai ne, vai viņš meklē darbu vai slinko pa mājām.
Kāpēc Somijas valdība tā rīkojas? Acīmredzot sociāldemokrātiskajā Skandināvijas valstī pastāv izpratne, ka cilvēka cienīgus dzīves apstākļus nepieciešams nodrošināt katram – protams, ja valsts ir bagāta un var to atļauties. Bet ir vēl kāds iemesls. Lai uzturētu kapitālisma vāveres riteni, ekonomikai vajadzīga eļļa. Šie 600 eiro tāpat atgriezīsies Somijas ekonomikā – ar pirmās nepieciešamības preču pirkumiem, nodokļiem, publisko pakalpojumu un energoresursu tarifiem, kredītprocentiem. Ja arī kaut kas paliks pāri, to atņems nevajadzīgs, reklāmas inspirēts “šopings”. Ja eksperiments izrādīšoties veiksmīgs, garantēto beznosacījumu ienākumu varētu saņemt visi somi.
Tomēr pat Somija nav tik bagāta, lai spētu sarīkot tautai gladiatoru cīņas. To vietā nākusi televīzija un internets. Senās Romas lozungu “Maizi un izpriecas!” nomainījis cits: “Pabalstu un internetu!” Rifkins, kurš savu grāmatu uzrakstīja vēl pirmsinterneta laikmetā, naivi cerēja, ka nākotnē cilvēki aizpildīšot brīvo laiku ar brīvprātīgo darbu dažādās nevalstiskās organizācijās.
Morāle – ne jau tikai politiķi veido pasauli. Daudz būtiskāk to maina tehnoloģijas, kā tas dažu gadu laikā notika pēc mobilo telefonu un interneta ienākšanas mūsu dzīvē.
