Pabikstīs jūras dibenu, atradīs melno zeltu 0
Mums priekšā zaigo brīnišķas nākotnes ainas, kad, pabikstot jūras dibenu, atklāsies, ka Baltijas dzelmē naftas ir vairāk nekā dubļu, un Latvija vienā rāvienā no trūcīgo valstu kategorijas pārcelsies naudīgo un bagāto klubiņā.
Pirmklasīgi angļu speciālisti, kuri apmācīti rīkoties ar bormašīnām un roratslēgām, jau aizpeldējuši ar urbšanas platformu uz nolūkotajām melnā zelta zvejas vietām, un, kolīdz izšļāksies fontāns, tā mēs, krastā palikuši, pacelsim glāzes ar citu šķidrumu, ka labāki laiki vairs nav aiz kalniem. Zināms, zondēšana var būt diezgan sarežģīta. Līdzīgi kā dzeramūdeni meklē zem vītoliem, tā jūrā naftas laukus visbiežāk atrod, kur ūdensrozes zied. Jāurbjas ir dziļi. Atkarībā no virziena naftas meklētāji var nokļūt zemeslodes otrā galā – vai nu pie čīliešiem, vai ķīniešiem, lai akā diezgan labi sadzirdētu, kā šie grabina kastroļus, gatavodamies maltītei. Ne katrs dziļurbums vainagosies ar strūklaku, un daudzviet jēlnafta iztecēs ne vairāk par krūku. Taču darbs nebūs pa tukšo, jo Latvijai paliks kilometriem tāli tuneļi ērtākai satiksmei ar citām valstīm un kontinentiem. Bet cilvēki, kuri pelna maizi uz naftas platformām – inženieri, mašīnisti, santehniķi, rīkstnieki, līdz pat melnstrādniekiem –, ir pārliecināti, ka viņu izvilktie spožie uzasinātie urbji dabūs pietempties šķidro melno zeltu atliku likām.
Jau padomju ģeologi, izpētot Baltijas jūras iespējamo iegulu formācijas, zināja teikt, ka tās vis nav duļķes un samazgas, kas uzkrājušās zem dūņām, ilgi pirms Noass te šļakstinājās pāri ar savu plostu, – tā ir “čista” augstākās kvalitātes nafta, bieza kā kompots, melna kā brazīliešu kafija.
Tā kā tas ir ticams bez drošiem pierādījumiem, mūsu valdība reaģēs ar ārkārtas sēdi, lai noskaidrotu, ko darīt, kad palielināsies Latvijas kā globālā spēlētāja likme energokurināmā tirgū. Izsūknētos krājumus vajadzēs pārstrādāt – degvielā, petrolejā, smērvielās, un kolosāli, ja to darītu vietējie pārstrādes uzņēmumi. Ja SIA “Kronis” vai “Spilva” ņemtos ar to darboties, piemēram. Bez šaubām, procesa regulēšanai bez kavēšanās jāsastāda naftas fonda nodibinājuma vai ogļūdeņražu kapitālsabiedrības valde no uzticamiem, pieredzējušiem apsaimniekotājiem – vērtīgiem partiju darbiniekiem. Kad cilvēki kombinezonos uz peldošās platformas būs savu paveikuši un ienākumi Valsts kasē no naftas produktu tirdzniecības plūdīs straumē, savu veco šprotu biznesu kā daudz neienesīgāku pārdosim igauņiem. Lai nu viņi piepelnās, krāmējot dūmotas brētliņas eļļas zostē. Tāljūras dzelmē mencas un butes jau bola acis, un velti Neptūns bezspēcīgās dusmās krata trulo trīsžuburu scepteri izbīlī par angļu tērauda urbju ielaušanos zemūdens valstībā. Tuvu ir tā stundiņa, kad pats nosmulētākais urbējs pacels divus pirkstus par uzvaras zīmi “Bingo!” un mums piederošajos jūras gruntsgabalos atklās tādus dārgumus, ka dzīvosim cepures kuldami Latvijas emirātā.
