Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
23. marts, 2013
Drukāt

Pabriks: aizbraucēju atgriešanās nespēs atrisināt visas ekonomiskās problēmas

Foto-LETAFoto-LETA

Ekonomikas ministrijas piedāvātās aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanas programmas drīzāk ir nederīgas, taču, ieviešot mērķtiecīgus un reālus pasākumus, Latvija varētu ietekmēt 30% no aizbraucējiem, intervijā aģentūrai LETA apgalvoja aizsardzības ministrs un valdošās partijas “Vienotība” valdes loceklis Artis Pabriks (V).

Lai arī aizsardzības spēkiem sliktās demogrāfijas situācijas dēļ nākotnē prognozē grūtības piesaistīt rekrūšus, ministrs domā, ka tuvākajos piecos gados cilvēku pieplūdums armijai būs pietiekams. Lai arī pasaulē pastāv valstis, kur iebraucējiem viens no pilsonības iegūšanas veidiem ir pieteikšanās dienestam armijā, Latvijā šādu plānu šobrīd nav.

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Latvijā ir jādomā par demogrāfijas uzlabošanu kopumā. Ja ir negatīvas demogrāfijas tendences, tad neviena valsts nevar ekonomiski attīstīties, līdz ar to jāredz veids, kā ilgtermiņā palielināt iedzīvotāju skaitu, norāda Pabriks.

“Es domāju, ka mums ir jāizmanto pilnīgi visas iespējas, lai veicinātu demogrāfisko attīstību Latvijā. Bet ir jāsaprot, ka tas ir ilgtermiņa risinājums. Tā nebūs, ka mēs ieguldīsim 50 miljonus pabalstos un bērni dzims bariem. Demogrāfijas uzlabošana ir saistīta ar izglītību, darba tirgu un citiem faktoriem. Latvijā, piemēram, ir ļoti mazas iespējas vecākiem strādāt pusslodzi. Mēs lielāmies par tehnoloģiju ieviešanu dzīvē, taču šobrīd ir ļoti maz cilvēku, kas, pateicoties informācijas tehnoloģijām, var atļauties strādāt no mājām. Šobrīd piedāvājumi demogrāfijas uzlabošanai bijuši saraustīti,” uzsvēra aizsardzības ministrs.

Runājot par imigrāciju, ministrs atzīst, ka Latvijā ir negatīvs priekšstats par šo procesu, kuru “mēs redzam padomju laiku stereotipos, kad Latvija bija tautu staigājamais pagalms”. Ņemot vērā iepriekšminēto, ministrs domā, ka Latvijā vajadzētu kārtīgu, akadēmisku un politisku diskusiju, lai saprastu, kāda ir Latvijas pozīcija imigrācijas jautājumā.

“Es neizslēdzu tādu situāciju, ka, lai uzņēmumos aizpildītu tukšās darba vietas, Latvija varētu uzaicināt kādas ārvalsts viesstrādniekus. Tad, protams, pastāvētu diskusija par to, ar kādiem nosacījumiem tas notiek. Domāju, ka mums nevajadzētu baidīties, ja šeit ierodas vairāki simti filipīniešu, kuri, starp citu, ir katoļi. Uzskatu, ka cilvēkam, kurš iegūst pastāvīgo uzturēšanās atļauju, ir obligāti jābeidz latviešu valodas kursi, kā arī jāpanāk, lai šie cilvēki integrētos,” piebilda Pabriks.

Ministrs arī pauda ne pārāk optimistisku vērtējumu par visām Ekonomikas ministrijas piedāvātajām aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanas programmām.

“Domāju, ka mēs varam ietekmēt daļu no aizbraucējiem – kādus 30%. Nevajag būt naiviem, ka Latvija spēs atrisināt savas ekonomiskās problēmas, panākot aizbraucēju atgriešanos. Paskatieties pasaulē, cik daudz valstu ir spējušas panākt savu iedzīvotāju atgriešanos dzimtenē? Protams, kāds atgriezīsies, un es tiešām domāju, ka varam cerēt uz kādiem 30% no visiem aizbraucējiem,” uzsvēra ministrs.

Tā vietā Latvijai drīzāk ir jādomā, kā izmantot aizbraucējus viņu mītnes valstī, nekā ieguldīt naudu programmās, kas vairāk figurēs uz papīra nekā realitātē. Latvijai jārīkojas tā, lai aizbraucēji justos kā daļa no Latvijas un viņi būtu valsts patrioti, tāpēc naudu vajadzētu ieguldīt viņu mītnes valstīs, piemēram, attīstot latviešu skolas, norādīja Pabriks.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+