Pabriks gandarīts par pieņemto Valsts aizsardzības koncepciju 0
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) ir gandarīts, ka gan valdību veidojošās koalīcijas partijas, gan opozīcija ir vienojušās vienbalsīgā balsojumā un apstiprinājušas vienu no svarīgākajiem valsts drošības dokumentiem – Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredz arī aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2020.gadam, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas preses pārstāve Daina Ozoliņa.
“Ar šo balsojumu parlaments ir devis valdībai uzdevumu, un es kā aizsardzības ministrs ceru, ka gan šī, gan nākamās valdības nodrošinās šī uzdevuma izpildi,” uzsver Pabriks. Ministrs arī norāda, ka “ir pienācis laiks Latvijai no drošības patērētājas kļūt par drošības vairotāju”.
Saeima 10.maijā pieņēma Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredz, ka 2020.gadā aizsardzības budžetam vajadzētu būt 2% no IKP. Pašreizējais aizsardzības budžets ir aptuveni 1% no IKP. Lai sasniegtu koncepcijā izvirzīto mērķi, katru gadu aizsardzībai būtu nepieciešams piešķirt par 15 miljoniem latu vairāk nekā patlaban, iepriekš preses brīfingā atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube.
AM politiskais direktors Jānis Garisons, prezentējot jauno koncepciju, norādīja, ka tas ir nozīmīgs plānošanas dokuments, kas iezīmē rāmi turpmākai NBS attīstībai. Dokumentā noteiktas vadlīnijas, kādiem jābūt NBS, kādi uzdevumi jāveic, kā tālāk plānot armijas attīstību. Koncepcija ir izstrādāta četriem gadiem, taču parasti to no jauna apstiprina katrs jauns Saeimas sasaukums.
Koncepcijā norādīts, ka starptautiskā drošības vide ir mainīga, sarežģīta un grūti prognozējama. Līdz ar to jebkura politiskā, sociālā, militārā vai ekonomiskā nestabilitāte pat attālā pasaules vietā var tieši vai netieši apdraudēt arī nacionālo drošību. Šis fakts tiek ņemts par pamatu, plānojot NBS attīstību. Latviju kā Baltijas jūras reģiona valsti ietekmē viss, kas notiek šajā reģionā. Svarīga loma Latvijas un visa reģiona drošības veicināšanā ir militārajai sadarbībai ar pārējām Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Centrāleiropas valstīm, it īpaši Poliju un ASV, kas ir nozīmīgākais Latvijas stratēģiskais partneris.
Lai arī tiešas militārās konfrontācijas iespējamība Latvijas teritorijā ir samērā zema, to pilnībā nevar izslēgt. Šādu konfliktu izcelšanos nevar izslēgt arī starptautiskajā drošības vidē, ņemot vērā arvien pieaugošo militāro potenciālu dažādās pasaules valstīs, kā arī šo valstu centienus paplašināt savu ietekmi pasaules politikā. Latvijas drošību stiprina NATO militārā rīcībspēja, kas garantē spējas mazināt šāda apdraudējuma iespējamību, teikts koncepcijā.
