Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ģenerālmajors Raimonds Graube (no kreisās) un Sauszemes spēku komandieris pulkvedis Dzintars Roga (no labās) NBS Ādažu bāzē iepazīstina aizsardzības ministru Arti Pabriku ar karavīru bruņojumu.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ģenerālmajors Raimonds Graube (no kreisās) un Sauszemes spēku komandieris pulkvedis Dzintars Roga (no labās) NBS Ādažu bāzē iepazīstina aizsardzības ministru Arti Pabriku ar karavīru bruņojumu.
Foto: LETA

Pabriks: Latvijas armijai nav tauku slāņa, ir palikuši tikai muskuļi 6

Latvija krīzes gados īstenojusi virkni reformu aizsardzības sistēmā, lai to padarītu maksimāli efektīvu, un patlaban reformu ziņā Latvija ir apsteigusi vairākas Eiropas valstis, ASV izpētes un izglītības iestādes “The Hearitage Foundation” rīkotajā diskusijā Vašingtonā vakar atzinis aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

“Salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm, Latvijas armijai nav tauku slāņa, ir palikuši tikai muskuļi. Nauda, ko tērējam aizsardzībai, tiek tērēta ļoti efektīvi,” sacīja Pabriks.

Viņš norādīja, ka līdz 2020.gadam Latvija ir apņēmusies palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta un jau nākamgad plāno īstenot vairākas jaunas iniciatīvas, kā, piemēram, izveidos NATO izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos un sāks sauszemes spēku mehanizāciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Runājot par drošības izaicinājumiem Baltijas reģionā, ministrs uzsvēra, ka tie ir cieši saistīti ar vispārējo situāciju Eiropā un pasaulē.

Ekonomiskās krīzes situācija, kādā joprojām atrodas Eiropa, ietekmē arī valstu aizsardzības budžetus, un notiek vispārēja atbruņošanās, kas satrauc Baltijas valstis.

Viņš norādīja, ka, lai gan Latvijai patlaban nav tieša apdraudējuma, tomēr varas balanss pēdējo gadu laikā mainās, ņemot vērā to, ka, pretēji rietumvalstīm, Krievija pēdējo gadu laikā savu aizsardzības budžetu ir būtiski palielinājusi. “Neuzskatām, ka pret mums varētu tikt vērsta kāda agresija, taču tas rada vietu spekulācijām un apdraudējuma sajūtai, kā arī neveicina uzticības veidošanos starp kaimiņvalstīm. Mēs esam un būsim Krievijas un Baltkrievijas kaimiņvalsts, un nav labāka veida dzīvot līdzās, kā veidojot savstarpēju uzticēšanos,” uzsvēris Pabriks.

Kā vienu no Baltijas valstu izaicinājumiem viņš minēja arī ASV pievēršanos Klusā okeāna reģionam, kas varētu vājināt transatlantisko saikni un līdz ar to ietekmēt arī drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, īpaši Baltijas valstīs. Viņš norādīja, ka ASV ir Latvijas sabiedrotais drošības jautājumos, un izteica īpašu pateicību Mičiganas nacionālajai gvardei par ieguldījumu Latvijas bruņoto spēku attīstībā.

Jau ziņots, ka Pabriks no 26.oktobra līdz 1.novembrim darba vizītē apmeklē ASV, kur paredzēts tikties ar ASV aizsardzības ministru Čaku Heiglu un citām augsta līmeņa amatpersonām, lai diskutētu par Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona drošības izaicinājumiem un divpusējo sadarbību.