Pabriks: nevēlamies nepārdomātas sankcijas pret Baltkrieviju 0
Latvija nevēlas nepārdomātas sankcijas pret Baltkrieviju, taču nevar pievērt acis uz pēdējā laika notikumiem Baltkrievijā, žurnālistiem pēc valdības sēdes norādīja ārlietu ministra pienākumu izpildītājs aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”).
Viņš pavēstīja, ka valdība otrdien sēdes slēgtajā daļā, ņemot vērā politiskos un ekonomiskos apsvērumus, apstiprinājusi Latvijas pozīciju gaidāmajā Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmē, kurā spriedīs par sankcijām pret Baltkrieviju.
Pabriks atzina, ka Latvija nevēlas nepārdomātas sankcijas pret Baltkrieviju, kā dēļ šī valsts varētu atsvešināties no ES, jo tas ir reģionālās drošības jautājums.
“Mēs negribam redzēt nepārdomātas ekonomiskās sankcijas, kas var kaitēt Latvijas ekonomikai,” sacīja Pabriks.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pēdējo dienu notikumi Baltkrievijā “iznīcina Baltkrievijas atbalstītāju Eiropas Savienībā spējas”. “Divi nāvessodi [Minskas metro sprādzienā vainotajiem].. Tas padara ļoti grūtu šo diskusiju Eiropas Savienībā,” teica Pabriks.
Tādēļ, pēc Pabrika vārdiem, ir jārēķinās, ka ES ieviesīs ekonomiskas sankcijas pret Baltkrieviju. Pašlaik ES veido tā dēvēto melno sarakstu ar uzņēmējiem un uzņēmumiem, kas ir saistīti ar režīmu. “Mēs darām visu, lai sankcijas pēc iespējas mazāk skartu mūsu valstu, bet mēs nevaram pievērt acis uz notiekošo Baltkrievijā,” uzsvēra Pabriks.
To, cik un kādi uzņēmēji un uzņēmumi ir melnajā sarakstā, Pabriks gan neatklāja, piebilstot, ka tās ir slēgtas sarunas. Taču viņš atzina, ka sarakstā varētu tikt iekļauti uzņēmumi, kas sadarbojas ar Latvijas uzņēmējiem.
Valdībai ir arī aplēses, cik sankcijas varētu izmaksāt Latvijas ekonomikai, taču arī tās Pabriks neatklāja, vien norādot, ka zaudējumi nav tik lieli kā izskanējis plašsaziņas līdzekļos.
“Diapazons ir samērā plašs, bet tas mērāms vairākos procentos no iekšzemes kopprodukta,” teica ministrs.
Uz jautājumu – ja Latviju neapmierinās melnais saraksts, vai varētu izmantot veto tiesības, Pabriks atbildēja, ka nebūtu pareizi “iet ar veto tiesībām”.
Savukārt uz jautājumu, vai no Baltkrievijas ir jūtama arī kāda pretimnākšana, Pabriks atbildēja: “Baltkrievija ir bijusi pārāk robusta un nevēlas ieklausīties Eiropas Savienības jautājumos.”
Pagaidām arī nav zināms, kad ES valstu vēstnieki, tostarp Latvijas, varētu atgriezties Minskā.
Ārlietu ministru padomes sēde paredzēta ceturtdien un piektdien.
Latvijas vēstniece ES Ilze Juhansone otrdien Briselē žurnālistus informēja, ka, visticamāk, piektdien ES Ārlietu padomē tiks pieņemts lēmums par sankciju piemērošanu un ieceļošanas aizliegumu atsevišķiem uzņēmējiem no Baltkrievijas.
Viņa norādīja, ka Latvijas pozīcija sarunās ir konsekventa – ja tiek izmantotas ekonomiskās sankcijas, tad tām ir jāatstāj ietekme uz tiem, kas veicina režīmu, kas neievēro cilvēktiesības, bet tām nevar būt proporcionāla ietekme uz ES dalībvalstīm.
Uz jautājumu, vai Latvijai ir izdevies panākt sev labvēlīgāku situāciju, Juhansone norādīja, ka to parādīs piektdienas gala lēmums. “Patlaban tas vēl ir procesā,” viņa teica.
Informāciju, kuriem Baltkrievijas uzņēmējiem varētu tikt liegta iespēja ierasties ES, Juhansone atteicās atklāt. “Bet ir runa par konkrētiem biznesmeņiem un konkrētiem uzņēmējiem,” teica vēstniece.
“Jebkuras ekonomiskās sankcijas atstāj iespaidu uz to režīmu, pret kuru tās tiek vērstas, gan arī tās var radīt konsekvences pret tām valstīm, kas ir lēmušas, ka sankcijām ir jābūt. Tas, ko Latvijas valdības vārdā esam darījuši, esam strādājuši, lai šīs konsekvences tiktu mazinātas,” atzina Juhansone.
Pēc viņas teiktā, Latvija nav vienīgā dalībvalsts, kurai ir iebildes pret sankciju apmēru. Vēstniece gan neminēja, kam vēl ir iebildes pret sankcijām, bet neoficiāla informācija liecina, ka vēl bez Latvijas iebildes pret sankcijām ir Slovēnijai.
Jau ziņots, ka ES 28.februārī atsauca uz konsultācijām savus vēstniekus Baltkrievijā. Šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz Baltkrievijas lēmumu atsaukt uz konsultācijām pārstāvi ES un vēstnieku Polijā un prasību ES un Polijas vēstniekiem no Minskas atgriezties savās galvaspilsētās, kuru Baltkrievija pieņēma, reaģējot uz ES sankciju pastiprināšanu pret Minsku.
