LETA/Reuters

Pabriks: no Krievijas var sekot tūlītēja reakcija – spēku palielināšanu pie mūsu robežām 1

Palielinot NATO karavīru klātbūtni Baltijas valstīs, var sekot tūlītēja atbildes reakcija no Krievijas ar viņu spēku palielināšanu pie mūsu robežām, paudis Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Lasīt citas ziņas

Viņš uzsver, ka militāras intervences gadījumā Latvija nespētu ilgstoši pretoties daudzkārt lielākai armijai, tāpēc mums ir būtiska NATO solidaritāte. Pabriks uzskata, ka Latvijai nepieciešams attīstīt savu armiju, turklāt krietni lielākos tempos, nekā līdz šim.

“Nav zināms, kā tuvākajos gados varētu attīstīties situācija Krievijā, jo šī brīža režīms, lai arī joprojām ļoti varens, vairs nevar būt pilnībā drošs un pārliecināts par savu pozīciju,” atzina Pabriks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Deputāts un bijušais aizsardzības ministrs pauda uzskatu, ka ir jādomā par kopīgu alianses mācību veidošanu, kā arī NBS kaujas spēju uzlabošanu. “Tāpat mums jāgatavo ne tikai nepieciešamā infrastruktūra, lai šīs vienības uzņemtu, bet jāattīsta arī komandvadības elementu gatavība izvērst jebkuru spēku vienību, ja krīzes situācija notiks Latvijā vai Baltijas reģionā,” pauda Pabriks.

Pēc viņa vāŗdiem, ir jārēķinās – palielinot NATO karavīru klātbūtni Baltijas valstīs, var sekot tūlītēja atbildes reakcija no Krievijas ar viņu spēku palielināšanu pie mūsu robežām. Šādas tendences NATO liek operēt ievērojami mainītā drošības vidē.

“Pirms nepilniem trim gadiem neviens negaidīja Krimas aneksiju, tāpēc reizēm labāk ir nodrošināties par daudz nekā cerēt, ka nekas slikts nenotiks. Neskatoties uz to, ir maz ticams, ka tuvākajā nākotnē varētu notikt jauna militāra konflikta attīstība Eiropā, un tas, ka ūdens svara kausos viļņojas, vēl nenozīmē, ka šie svari kustas,” norādīja Pabriks.

Varšavā piektdien sācies NATO samits, kura laikā tiek pieņemti lēmumi par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, lai tādējādi atturētu Krieviju no iespējamas agresijas.

Kanāda pieņēmusi lēmumu uzņemties vadošo lomu NATO bataljona kaujas grupas vadīšanā Latvijā.

Jaunais NATO atturēšanas un drošības garantēšanas koncepts paredz to, ka bataljona vadošā valsts reģionā atradīsies pastāvīgi. Savukārt karavīri – gan bataljona vadošās valsts, gan arī to valstu, kas vēlēsies vienībā piedalīties, uzturēsies uz rotācijas principa. Arī rotācijas termiņi pagaidām netiek atklāti, tomēr sagaidāms, ka valstis varēs pašas noteikt savu rotācijas periodu.

Reklāma
Reklāma

Samitā piedalās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ārlietu ministrs Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Bataljona līmeņa kaujas grupas tiks izvietotas Baltijas valstīs un Polijā un vadīs Lielbritānija, Kanāda, Vācija un ASV.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.