Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. decembris, 2013
Drukāt

Pabriks: Prezidents pietuvojies viņam parlamentārā valstī piešķirto pilnvaru robežām (13)

Foto: LETAFoto: LETA

Partijas "Vienotība" pārstāvji - Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (no kreisās) un aizsardzības ministrs Artis Pabriks pirms tikšanās ar Valsts prezidentu par jaunās valdības veidošanu.

Noraidot premjera amata kandidātu, kuram faktiski jau bijis savākts Saeimas vairākuma atbalsts, Valsts prezidents Andris Bērziņš ir pietuvojies viņam parlamentārā valstī piešķirto pilnvaru robežām, uzskata aizsardzības ministrs un divreiz noraidītais premjera amata kandidāts Artis Pabriks (V).

Pabriks šorīt telekompānijā LNT izteicās, ka viņam brīžiem rodoties iespaids, ka “Vienotība” no vienas puses tiek mudināta uzņemties iniciatīvu valdības veidošanā, bet no otras puses tā varētu piedāvāt jebkuru kandidātu un savākt pat visu 100 Saeimas deputātu atbalstu, taču tās piedāvātais kandidāts premjera amatam tiktu noraidīts.

Politiķis pieļāva, ka šīs nedēļas laikā taps zināms “Vienotības” jaunais premjera amata pretendents, tomēr teorētiski nevar izslēgt, ka līdz 7.janvārim partija nevirza nevienu kandidātu. Pabriks uzsvēra, ka “Vienotībai” tagad jānāk klajā ar kandidātu, kuru “nav iespējams noraidīt”.

Apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķis Roberts Zīle piebilda, ka viņa partijas skatījumā Pabriks no “Vienotības” piedāvātajiem premjera amata kandidātiem bijis labākais. Zīle uzskata, ka Pabriks noraidīts neskaidros apstākļos un prezidents sabiedrībai ir parādā paskaidrojumus.

Ja prezidents ar savu rīcību vien gribējis ierobežot vadošās partijas – “Vienotības” – visai agresīvo rīcību, tad tā vēl būtu saprotama rīcība, piebilda politiķis.

Politiķis atzīmēja, ka nav skaidrs, kāda informācija ir pamatā Pabrika noraidīšanai, sekojoši rodas jautājums – varbūt viņš neder ne vien premjera amatam, bet viņam jāpamet arī aizsardzības ministra postenis? Zīle pieļāva, ka varēja nesakrist Bērziņa un Pabrika ģeopolitiskais redzējums.

Zīle ir pārliecināts, ka Latvijā tagad nevajadzētu nonākt pie bezpartejiska premjera, jo tas nozīmētu parlamentārās partiju demokrātijas vājināšanu Latvijā un dotu nepareizu signālu, ka viena persona spēj vairāk nekā partijas. Zīle ir pārliecināts, ka cilvēkiem politikā ir jānāk caur parlamenta vēlēšanām.

Politiķis uzskata, ka kopumā politiskā situācija Latvijā nav īpaši sarežģīta, jo skaidri iezīmējās potenciālā nākamā valdošā koalīcija. Zīle solīja, ka nacionālā apvienība valdības veidošanā darbosies konstruktīvi – par amatiem ultimātus neuzstādīs, lai arī vēlētos to proporcionālu sadali, toties vēlēsies konkrētu jautājumu iekļaušanu valdības deklarācijā.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents, arī noslēdzot otro sarunu kārtu ar Saeimā pārstāvētajām partijām par jaunas valdības veidošanu, nolēma nevienu no nosauktajām personām neaicināt veidot Ministru kabinetu.

Šajā sarunu kārtā vienīgais oficiāli izvirzītais premjera amata kandidāts bija pašreizējais aizsardzības ministrs Pabriks, bet pārējās partijas runāja par zināmiem favorītiem, taču oficiāli tos augstajam amatam nevirzīja. Prezidents par šādu rīcību izšķīries, jo neesot guvis pārliecību par partiju līdz šim izvirzīto kandidātu atbilstību nākamā valdības vadītāja statusam.

Ja līdz šī gada beigām partijas neizvirzīs savu Ministru prezidenta amata kandidātu, prezidents savu kandidātu atklās ne ātrāk kā nākamā gada 7.janvārī.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Viens cilvēks tiešām spēj vairāk nekā partijas!

  2. Paldies par komentaru Laimonim Laimiņam!!!

  3. Šajā gadījumā esmu viennozīmīgi Bērziņa pusē. Patiešām brīnos, kā var virzīt uz premjera amatu šo glumo tipu. Nedod Dievs!

  4. Vai ministrs, kas diktē prezidentam, pieprasot iecelt par premjerministru, nav gadījumā pietuvojies savām parlamentārā valstī piešķirto pilnvaru robežām? Ja viņš pats to nesaprot, tad jautājums – kā varam palīdzēt nabadziņam to saprast, jo ar saprašinu izskatās Pabrikam iet švaki.

  5. Cik grūti būt īstam latvietim politikā! Ja vairākums ir ielikteņi -ienaidnieki.

  6. Prezidents rīkojas saskaņā ar Satversmi. Ja Vienotībai nepatīk Satversme, lūdzu ierosiniet izmaiņas, ja nespējat un jums nav nepieciešamā atbalsts Saeimā, tad ievērojiet to Satversmi, kāda tā ir uzrakstīta. Ja galīgi nepatīk, tad tik augstas raudzes politiķus droši vien izķers visas citas pasaules valstis. Ceru, ka kādas Āfrikas salas konstitūcija varētu tik prasīgus politiķus labāk apmierināt nekā Latvijas Republikas Satversme

    • Netēlo naivo!

      Bērziņš šobrīd ir kā bērns rotaļlietu veikalā – viņš drīkst izvēlieties rotaļlietu(premjerministru), bet maks ir vecāku (Saeimas) rokās. Prātīgi būtu, ja viņš vēlmi vēlētos saskaņot ar vecākiem. Kasiere ,„drošībnieks” un policisti viņu bez maksāšanas no veikala neizlaidīs. Vecāki ar nebūs sajūsmā… un tiem būs jāatbild!

      Visus piemānīt neizdosies.
      Pat, ja Krievijai tas ļoti patiktu.
      Ja nu Krievu tankus varētu pasaukt palīgā… (kā Zatlers solīja?)…

  7. Хорошие слова Зиле: При беспартийном премьере все поймут, что один человек сильнее всех партий вместе взятых

  8. Situācija jau pirms 1000 gadiem aprakstīta „bērnu pasaku stāstos”.

    A.Bērziņš pili pametis iznīcībai(nodedzināja), uzspļāva Jūrmalas rezidencei (lai viņa vārds un ikdiena nesaistītos ar LATVIJAS Neatkarības garu un neatgādinātu, ka Viņš ir Latvijas Saeimas ievēlēts „Latvijas Valsts Prezidents”, nevis Krievijas provinces Puķkina iecelts gubernātõrs), bet nejaukās parašas – rupjību, augstprātību, nekompetenci, muļķību sirsnīgi lolo sevī.

    Premjera (prinča) meklējumos esam nonākuši aplamā pozīcijā. Karalis (Saeima) cenšas izpatikt. Izskanējuši ceturtdaļsimta uzvārdu, bet „gražīgā princese” – A. B. , atcērt vien – „Nē”. Un politiskā elite sauc desmitiem mistisku vārdu, bieži pat bez partiju politiskās piederības, vadītāja pieredzes, izglītības, „politiskās staigules” un zagļus, zaglēnus un jam-pam-piņus ieskaitot.

    Ministru prezidenta kandidāti – Andris Piebalgs* ( ? ), Artis Pabriks (V), Ints Dālderis (V), Krišjānis Kariņš (V), Solvita Āboltiņa *(V), Jānis Reirs *(V), Gaidis Bērziņš (NA), Jānis Dūklavs (ZZS), Māris Riekstiņš (?), Anrijs Matīss (V), Andrejs Pildegovičs (?), Edgars Rinkēvičs *(RP), ??? (SC), Roberts Strīpnieks (?), Āris Žīgurs (?)), Andris Ozoliņš (?), Uģis Magonis (JP, LPP), Māris Riekstiņš (TP, PLL), Indulis Bērziņš (PSKP, LTF, LC), Laimdota Straujuma (TP). (ar * apzīmētos atbalsta L. Prez. -A.B.) Šobrīd visi kandidāti atteikušies vai atraidīti.

    Pasakā tādās reizēs Karalis (Saeima) „princesei” (A.B.) saka – iesi par sievu pie pirmā garāmgājēja. No pasakām, zinām „izredzētā garāmgājēja” arodu – cūku gans. Vai to Latvijai vajag?

    Ko tas nozīmē? Viss atklātā tekstā? Kandidatūras tiek publiski nosauktas, apspriestas, apzelētas, izspļautas un noraidītas. Atteikšanās pat sarunāties, diskutēt, izjautāt kandidātus. Tas nozīmē vien to, ka visas augšminētās personas tiek pilnībā degradētas. Andra Bērziņa vērtējumā – kurš pats atteicies – augstprātīgs, naudaskārs, slinks, pamuļķis, stulbs utt. Daži – nelīderi, slepenas finanšu darbības, iedzīvotāju sūdzības… utt., vēl citi – nav pat vērti „ princesiskai sarunai”. Jā – pilnīga un absolūta Latvijas politiskās elites pazemošana un ņirgāšanās par to. Nepaskaidroti publiski atraidījumi. Pazemojumi. Nievas. Latvijas politiķiem vajadzēs vismaz 20 gadu, lai pēc šīs „Bērtuļu nakts” atkoptos. Latvijas politikas un politiķu bezprecidenta publiska lumpenizācija.

    Bija pat sastādīta „smilšu kastes” Valdība… , kuru „karaliskā augt-dzimtība Bērziņš” pat nepieminēja, bet noraidīja, atstājot Kozlovski „paslaucīt zem tepiķa” Zolitūdi.

    Ko „Vienotība” Latvijai piesolīja un piedāvāja:
    Ārlietu ministrs (RP) – Edgars Rinkēvičs (LC, RP). – Maskavas Kremļa lakstīgala (manuprāt paredzamais Premjers).
    Iekšlietu ministrs (RP) – Rihards Kozlovskis (RP). – kamēr tolerēs Valsts sekretāri Godmani, būs O.K. Viņš arī nozīmēts par „Ušakova nevainības garantu”.
    Satiksmes ministrs – Anrijs Matīss (b.p., V?). Jāsadala nauda. LPSR darbu un plānojuma kvalitātes nemainības garants. Eiropas cenas – padomju kvalitāte.
    Izglītības un zinātnes ministre – Ina Druviete (JL, PS, V).
    Ekonomikas ministra – Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
    Zemkopības ministra – Jānis Dūklavs (b.p., TP?). Bezdarbības, nemainības garants. Savējais „puisis”.
    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – Māris Kučinskis (PLL, TP?).
    Tieslietu ministre – Baiba Broka (VL-TB/LNNK). – censone.
    Finanšu ministrs – Jānis Reirs (JL, V). – Vilku prom! Nevajag mums Eiro un sabalansētu bužetu!
    Labklājības ministrs – (ZZS).
    Veselības ministrs – (R).
    Aizsardzības ministrs – (V)
    Pēc šodienas informācijas – Kultūras Ministriju likvidēs, vai beidzamajā mirklī, kad sabiedrība būs „nokausēta”, virzīs A. Žagaru. Būs pasaulē pirmais Valsts Ministrs – legālais narkomāns! Latvijai atkal ieraksts Ginnesa grāmatā! Pasaules Klase!

    Par Ministru darbības plāniem, partijas piederību, politisko platformu neviens i neiepīkstas. Nevienu tā neaizrauj. Pienākums, apziņa, godaprāts, kalpošana – svešvārdi.
    Latvieši tādās reizēs saka – PRIJEHAĻI.

    Aiz borta.
    Izcilākais pēckara ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (b.p.) , 2007. gadā ieguvis maģistra grādu sabiedrības vadībā (ar specializāciju līderībā) Hārvarda universitātē.
    Izcilākais pēckara finanšu ministrs Andris Vilks (PS, V) – pievienoja Latviju Eirozonai (kopā ar Dombrovski un Latvijas Tautu).

  9. Prezidenta pienākums ir aicināt ministru prezidentu sastādīt valdību. To nedrīkst patvaļīgi vilkt garumā, jo demisionējusī valdība nevar pieņemt svarīgus un atbildīgus lēmumus. Tas vājina valsts varu iekšpolitiski un atstāj sliktu iespaidu par LV starptautiski.

  10. Pagājušā gadsimta 20-tajos gados vārds “koalīcija” nebija pazīstams.

  11. Varbūt politiķi Pabriks un Zīle var pateikt, kurā Satversmes pantā ir minēts jēdziens “partija” un kurā jēdziens “koalīcijas padome”?

Draugiem Facebook Twitter Google+