Kadrs no video

Pabriks uzskata, ka no Eiropas atpakaļ jāsūta 70-75% bēgļu, Grigule – 90% 4

Pamats palikt Eiropas Savienībā (ES) varētu būt 25-30% patvēruma lūdzēju, bet pārējiem 70-75% – nē, uzskata eiroparlamentārietis Artis Pabriks (V).

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Lasīt citas ziņas

Tikmēr viņa kolēģe Eiropas Parlamentā Iveta Grigule uzskata, ka tas ir optimistisks vērtējums un palikt varētu vien 10%, savukārt pārējie 90% jāsūta prom. Šādās aplēsēs abi politiķi dalījās intervijā LNT raidījumā 900 sekundes Strasbūrā.

Grigule uzskata, ka lielākā daļa atbraucēju ir ekonomiskie bēgļi, kuri jāsūta prom.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Cilvēki ir jāsūta prom, un nav jādod maldīgi signāli – brauciet, mēs visus uzņemsim, mēs iestājamies par cilvēktiesībām, mēs jūs gaidām, mēs palīdzēsim, mēs jums dosim pabalstus, darbus, iedzīvi un apmešanās vietu. Jāsūta visi projām, un, protams, jānostiprina robežas” sprieda Grigule.
Pabriks arī uzskata, ka obligāto kvotu vietā vispirms jānostiprina ārējā robeža, bet pēc tam efektīvā veidā jātiek skaidrībā, kas pie mums atbraukuši, kur viņi ir.

“Mēs zinām, ka Vācijā simtiem tūkstošu cilvēku klīst apkārt bez reģistrācijas, un tad, kad būs skaidrība, cik no viņiem pienākas bēgļu statuss, varam nonākt līdz sarunai, ko mēs dalīsim, kā mēs dalīsim un kam mēs dalīsim,” savu pozīciju skaidroja Pabriks.

Viņaprāt, “pašreiz zirgi ir jūgti ratiem no otras puses”. Ir sākts ar to, ka visam ir jābūt vaļā un visi staigā, kā grib. “Kad mēs ar jums lidojam no Rīgas uz Briseli, tad mums pase ir jāuzrāda, savukārt šeit cilvēki, kas staigā cauri Balkāniem, var neuzrādīt neko un iet tur, kur acis rāda. Es nedaudz pārspīlēju, bet tas nav normāli. Mums ir jābūt robežkontrolei, bēgļu nometnēm, pietiekami labai identifikācijai, administrācijai, filtrācijai, tad redzam, kas ko var, kuri jāsūta atpakaļ,” teica eiroparlamentārietis.

Grigule uzskata, ka gadījumā, ja situācija ar ārējās robežas apsargāšanu nemainās, tad katrai valstij ir morālas tiesības sargāt savas robežas. Pats primārais tomēr ir iedzīvotāju drošība, un tagad tai, ņemot vērā gan pēdējos notikumus Briselē, gan Parīzē, gan citviet ES, piemēram, Vācijā, ir diezgan liels risks.

Pabriks vērtēja, ka ES pārvietos 160 000 patvēruma meklētāju, par ko ir panākta vienošanās, bet par tālāko gan galvu ķīlā neliekot.

Grigule teica, ka ES kolēģu vidū nesastopas ar pārmetumiem, ka Latvija neizrāda pietiekamu solidaritāti. “Protams, es savā grupā kolēģiem daudz stāstu par to, ka Latvijas situācija ir īpatnēja, ļoti specifiska, ņemot vērā mūsu etnisko sastāvu. Mums jau tā ir ļoti lielas problēmas ar nepilsoņiem, cittautiešiem, kurus mēs līdz šim neesam spējuši integrēt Latvijas sabiedrībā, līdz ar to Latvijai tas būtu papildu risks, ja nāktu šādi cilvēki, kas vispār ir citas kultūras, reliģijas, valodas un ticības cilvēki,” stāstīja eiroparlamentāriete.

Reklāma
Reklāma

Viņa atzina, ka Zviedrijas pozīcija ir diezgan asa attiecībā uz to, ka Baltija it kā izvairās, taču, pēc viņas domām, šī valsts ar atvērto durvju politiku patlaban ir pie sasistas siles.

Grigule arī piebilda, ka patvēruma meklētāji Grieķijā nemaz neizrāda vēlēšanos braukt uz Latviju. “Tā jau nav īsti Latvijas vaina. Kādi ir prioritārie mērķi, kāpēc šie cilvēki vispār vēlas uz ES? Ja vēlas glābt savu dzīvību, Latvija ir ideāla vieta, ja interesē ekonomiskās intereses, Latvija ir pēdējā vieta, uz kurieni braukt,” uzskata Grigule.

Pabriks savukārt uzskata, ka kopumā visi kopā neesam izdarījuši savu mājasdarbu attiecībā uz karstajām konfliktzonām. “Viens no piemēriem starptautiskajā politikā pēdējos piecos gados ir tas, ka bieži nākas maksāt par bezdarbību, nevis par darbību. Un mēs neesam bijuši pietiekami sparīgi šo konfliktu novēršanā pirms tam, un tagad diemžēl mums ir jāmaksā par sekām,” teica politiķis.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.