Pabriks: Uzvaras pieminekļa nojaukšana radītu bīstamas sekas 1
Tā dēvētais Uzvaras piemineklis Rīgā ir simbols, kas nav saistīts ar apbedījumiem, bet ir iemantojis lielu politisko svaru, – intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V). “Kaut arī morāli šis piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu, tomēr šādām darbībām būtu ļoti daudz bīstamu seku.”
Ministrs uzsver, ka 9.maija svinības “tādā veidā, kā tās notiek Rīgā un Latvijā, aizskar arī mani. Šā pasākuma lielākās daļas dalībnieku mērķis nav pieminēt Otrā pasaules kara upurus, bet gan turēt mūs tajā ģeopolitiskajā sfērā, kas beidza eksistēt pirms 20 gadiem.”
Pabriks iesaka tiem, kuri sien pie apģērba vai automašīnas melni oranžās lentītes, vispirms uzzināt, ko tās nozīmē, “jo Staļina laikā par šīm lentītēm varēja arī galvu zaudēt”.
“Es būtu priecīgs, ja tie cilvēki, kuri ar entuziasmu iet uz Pārdaugavu atzīmēt 9.maiju, ar tādu pašu sajūsmu dotos uz 11.novembra krastmalu, lai godinātu latviešu varoņus,” saka ministrs.
Viņš atzīst, ka nevar aizliegt pieminēt savējos, bet nevajag viņus pieminēt kā pretstatu tai valstij, kurā dzīvo. “Kad krievu jaunieši 9.maijā braukā ar automašīnām, uz kurām dižojas uzraksti “Na Berļin!”, ko lai domā jaunās paaudzes Vācijas pilsonis? Ko lai domā Krievijas stratēģiskā partnere Vācija?” vaicā Pabriks.
Kā ziņots, portālā “Mana Balss.lv” publicēta iniciatīva, kas piedāvā nojaukt Uzvaras pieminekli Rīgā un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu. Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) uzskata, ka šāda iniciatīva ir provokācija – pieminekļa nojaukšana nav pieļaujama, jo izsauks “nenormālu spriedzi” visā valstī.
Iniciatīva portālā publicēta aprīļa nogalē. Tās autori uzsver, ka teritorija Pārdaugavā vēsturiski ir Latvijas valsts uzvaras laukums, kurā notika “pēdējie vislielākie Vispārējie Latviešu Dziesmusvētki”, nevis PSRS armijas uzvaras laukums, tāpēc vēlas atjaunot Latvijas brīvvalsts laikā iedzīvotāju brīvprātīgas ziedošanas rezultātā izstrādāto un aizsākto Uzvaras laukuma projektu.
Vēsturiski Uzvaras parkā plānots būvēt svētku laukumu vairāk nekā 200 000 apmeklētāju, amfiteātra formas sporta stadionu, kas varētu uzņemt vairāk nekā 25 000 skatītāju, sanāksmju pili ar vairāk nekā 10 000 vietu, arī 60 metrus augstu Uzvaras torni, pie kura uzbūvēta svētnīca tautas varoņiem un vairākus desmitus metru platu Uzvaras aleju. Minētās būves ir vien daļa no Uzvaras laukuma izbūves dažādo projektu autoru iespaidīgajām iecerēm, kam, pēc iniciatīvas autoru teiktā, pirmskara laikā no valsts budžeta paredzēti 29,5 miljoni latu, bet iedzīvotāji 1938. un 1939.gadā saziedojuši vairāk nekā 11 miljonus latu.
“Pašreizējais Uzvaras laukums bieži rada nevajadzīgu konfrontāciju un kultivē pretvalstiskas aktivitātes. Latvijas valsts laika projekts, ko izstrādāja un akceptēja ievērojamākie latviešu arhitekti, inženieri, valstsvīri, ir jāīsteno līdz galam,” uzskata idejas autori – Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks, kurš sarakstījis grāmatu “Spridzinātāji” – tajā viņš aprakstījis neveiksmīgu mēģinājumu 1997.gadā pašreizējo Uzvaras pieminekli uzspridzināt.
Pagaidām portālā “manabalss.lv” par izmaiņām savākti vairāk nekā 2300 parakstu. Lai iniciatīva nonāktu Saeimā, tai nepieciešami 10 000 parakstu.
Uzvaras laukuma piemineklis izraisījis pretrunīgas diskusijas arī iepriekš. Šā gada 25.februārī, nedēļu pēc referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu, interneta vietnē “peticijas.com” tika vākti paraksti par pieminekļa “Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” demontāžu. Līdz šai dienai petīciju parakstījuši 2733 cilvēki.
Savukārt 19.martā portālā “peticijas.com” uzsākta iniciatīva ar pretēju ideju – kāds Aleksandrs Prokopenko gan krievu, gan latviešu valodā izveidojis petīciju “Atstāt Uzvaras pieminekli!”, kuru līdz šim parakstīt paguvuši 2706 cilvēki.
Šīs ir divas populārākās iniciatīvas portālā.
Jautājums par Uzvaras pieminekli ik gadu tiek aktualizēts, tuvojoties 9.maijam – šo dienu vairums Latvijas sabiedrības krievvalodīgo atzīmē kā Krievijas uzvaras karā gadadienu, savukārt latvieši atzīmē kā jaunas okupācijas sākumu Latvijā.
