Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”) vēlētos, lai Latviju ar ieročiem rokās būtu gatavi aizstāvēt vairāk cilvēku, nekā nesen veiktajā aptaujā minētie 54% iedzīvotāju.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”

Lasīt citas ziņas

Pabriks aģentūrai BNS norādīja, ka katra valsts pastāv tik ilgi, kamēr tās iedzīvotāji ir ieinteresēti kaut ko darīt tās labā.

“Protams, ka es būtu gribējis vēlēties, lai šis procents ir augstāks, jo katra valsts un sabiedrība pastāv tik ilgi, kamēr tās iedzīvotāji ir ieinteresēti kaut ko ziedot un kaut ko darīt valsts labā. Es domāju, ka patiesībā valodas referenduma iniciatori lielā mērā gribēja pārbaudīt šo vēlmi, bet es domāju, ka valodas referendums bija tas pozitīvais, kas parādīja, ka šeit ir pietiekami daudz cilvēku, kuri ir gatavi aiziet un pateikt savu nē. Man tomēr šķiet, ka tas cipars ir mazliet par zemu,” sacīja ministrs.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

RAKSTA REDAKTORS

Valdība sola būtiskus uzlabojumus valsts valodas nostiprināšanas likumdošanā – top visaptveroša likumu pakotne latviešu valodas lomas stiprināšanai

Ministru gan priecē tas, ka pietiekami daudz mazākumtautību pārstāvju ir ar mieru aizstāvēt Latviju.

“Pozitīvais ir tas, ka puse neetnisko latviešu ir gatavi to darīt. Tas nozīmē, ka viss vēl nav zaudēts, ja puse to ir gatavi darīt. Taču ir pastiprināti jāstrādā īpaši ar mazākumtautībām, jo tomēr vidusmēra atbalsts ir mazāks,” uzsvēra Pabriks.

Starp tiem iedzīvotājiem, kas nebūtu gatavi aizstāvēt Latviju, pēc ministra domām, droši vien ir tādi, kuri uzskata, ka viņi ir pārāk veci, lai būtu spējīgi ņemt ieroci un aizstāvēt valsti.

Uz jautājumu, kāds ir patriotisma līmenis sabiedrībā, ministrs atbildēja: “Ņemot vērā, ka cilvēki bieži ir neapmierināti ar politisko un ekonomisko situāciju, es rēķinātu, ka tas ir tāds vidējs ar nelielu tendenci uz augšu pozitīvā virzienā.”

Jau ziņots, ka nepieciešamības gadījumā Latviju ar ieročiem rokās būtu gatavi aizstāvēt vien nepilni 54% iedzīvotāju, liecina “Latvijas Faktu” martā veiktā aptauja.

Respondentiem tika uzdots jautājums, vai neatkarīgi no vecuma un dzimuma nepieciešamības gadījumā viņi būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās.

Šim apgalvojumam pilnībā piekrita 27,5%, bet drīzāk piekrita – 26,2% aptaujāto. Savukārt Latviju aizstāvēt ar ieročiem rokās nebūtu gatavi 16,6%, bet drīzāk nebūtu gatavi 16% aptaujāto.

Tikmēr 13,7% respondentu nevarēja atbildēt uz šo jautājumu.

Lielāka gatavība aizstāvēt Latviju ir latviešu vidū – 60% būtu gatavi, bet 25% nebūtu gatavi aizstāvēt Latviju. Savukārt no cittautiešiem 44,9% būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, bet 38,9% – nebūtu.

Ziņots arī, ka Aizsardzības ministrijā radusies oriģināla ideja, kā integrēt krievvalodīgos un citus mazākumtautību bērnus, proti, iesaistot viņus Jaunsardzē.

No mazākumtautību jauniešu iesaistīšanas Jaunsardzē būtu vairāki ieguvumi ‒ pirmkārt, būtu lielāka iespēja, ka jaunieši izveidosies par valsts patriotiem, otrkārt, viņi labāk apgūs latviešu valodu un vēsturi, un, treškārt, jaunieši Jaunsardzē atradīs noderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, nevis klaiņos pa ielām.