Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. janvāris, 2014
Drukāt

Pacientiem lielas izmaiņas nesola
 (1)

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Lai gan grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, paredz, ka valsts par pacientu ārstēšanu medicīnas iestādēm maksās vairāk, valsts apmaksāto pakalpojumu grozs un pacientu iemaksu lielums nemainās. Visticamāk, šogad būtiski nesaruks arī gaidīšanas rindas uz valsts apmaksātajiem ambulatorajiem pakalpojumiem, kataraktas vai locītavu endoprotezēšanas operācijām, jo veselības aprūpes budžets palielināts nedaudz – no 707,5 miljoniem eiro (ar papildu finansējumu) 2013. gadā līdz 725 miljoniem eiro 2014. gadā. Tomēr ir arī vairāki jaunumi, kas skars pacientus.

Primārajā 
veselības aprūpē


Pacienti, kuri savu ģimenes ārstu nav apmeklējuši trīs gadus, tomēr netiks bloķēti vai izslēgti no reģistrēto pacientu saraksta, kā bija domāts iepriekš. Veselības ministrija ņēmusi vērā argumentus, kādēļ pacienti, kas daudzus gadus nav bijuši pie sava ģimenes ārsta, nebūtu no saraksta izslēdzami. Tā vietā lielāka atbildība tiek likta uz ģimenes ārstiem un viņu palīgiem, kuru uzdevums ir sazināties ar pacientiem, mudinot viņus pārbaudīt savu veselību. Ja tomēr pacients pie ārsta nebūs bijis trīs gadus un ilgāk, prakse saņems tikai 50% no kapitācijas naudas jeb fiksēto maksājumu, ko ārsts saņem par katru pacientu – par bērniem un senioriem vairāk, par pacientiem darbspējīgā vecumā – mazāk. To, cik katrā ārstu praksē reģistrēto pacientu vidū ir šādu cilvēku, kontrolēs Nacionālais veselības dienests ar īpašas datorprogrammas palīdzību.

“Latvijā ir ļoti daudz ielaistu, neārstētu slimību. Tas liecina, ka pacienti ilgstoši neapmeklē savu ģimenes ārstu. Grozījumi vērsti uz to, lai ģimenes ārsts vai prakses medicīnas māsa mudinātu pacientus laikus veikt profilaktiskās apskates un izmeklējumus,” izmaiņu nepieciešamību skaidro Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis. Arī šiem grozījumiem noteikts pārejas periods, un tie stāsies spēkā tikai 2015. gada 1. janvārī.

Lai ierobežotu pārāk lielu vai pārāk mazu prakšu veidošanu, turpmāk Nacionālais Veselības dienests varēs vienpusēji lauzt līgumu ar ģimenes ārstu, pie kura pusotra gada laikā nav reģistrējušies vismaz 200 bērnu vai 500 pieaugušo. Savukārt, lai neciestu pacienti, kas reģistrēti lielajās praksēs, noteikts, ka turpmāk ģimenes ārsts var atteikties no jauniem pacientiem, ja viņa sarakstā jau ir 1800 reģistrētu pacientu vai 800 bērnu (līdz šim – 2000 vai 900). Lielajās praksēs būs jāpaplašina arī ārsta komanda – ja reģistrēti vismaz 2200 pacienti, vajadzīgs vēl arī ārsta palīgs (feldšeris), bet praksēs ar vairāk nekā 2400 pacientiem – medicīnas māsai vai ārsta palīgam jāierāda atsevišķa telpa. Šī prasība gan obligāti būs jāizpilda tikai no 2015. gada 1. janvāra.

“Latvijā viens ģimenes ārsts kvalitatīvi var aprūpēt vidēji 1000 – 1500 pacientu. Ja prakse ir pārāk liela, ārsts vairs netiek galā un var ciest pacientam sniegto pakalpojumu kvalitāte, bet pārāk mazs pacientu skaits neļaus pienācīgi uzturēt praksi un negatīvi ietekmē ārsta medicīnisko pieredzi,” norāda Ēriks Miķītis.

Ilgstošo sociālās aprūpes iestāžu ārstiem ir tiesības izrakstīt valsts kompensējamos medikamentus. No 1. janvāra ieguvēji ir ilgstošo sociālās aprūpes iestāžu iemītnieki, jo turpmāk izrakstīt valsts kompensējamās zāles un nosūtīt uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem, pirms tam nekonsultējoties ar citiem speciālistiem, varēs arī šo iestāžu ārsti, kuri noslēguši līgumu ar Nacionālo veselības dienestu. Izmaiņas pārsvarā skars valsts un specializēto sociālās aprūpes centrus, kuru iemītniekiem ikdienā nepieciešama gan medicīniskā aprūpe, gan medikamenti.

Dienas stacionāri 
un aprūpe mājās


Stingrāk noteikts, kādu medicīnisko palīdzību pacienti var saņemt dienas stacionārā. Grozījumos precizēts laiks, kurā pacientam sniedz dienas stacionāra pakalpojumus, tas ir, ne agrāk kā no plkst. 6 un ne vēlāk kā līdz plkst. 22, un pacienta novērošanas un dažādu manipulāciju veikšanas ilgums – ne mazāk par trim stundām. Grozījumu mērķis ir izvairīties no situācijām, kad pacients dienas stacionārā saņem pakalpojumus, kurus viņam varētu sniegt arī ambulatori vai – gluži otrādi – nepieciešams gulēt slimnīcā.

Pagarina medicīniskās mājas aprūpes ilgumu. Pacienti pēc ķirurģiskas operācijas turpmāk to varēs saņemt desmit dienas pēc izrakstīšanās no stacionāra, nevis piecas dienas kā līdz šim, bet hroniski slimiem pacientiem ar kustību traucējumiem šis laiks paliek nemainīgs – 30 dienas. Arī valsts apmaksātus rehabilitācijas pakalpojumus mājās, piemēram, pēc pārciesta insulta, pacienti turpmāk varēs saņemt ilgāk – 60 dienas (pirms tam 30 dienas). Ja veselības aprūpes pakalpojums mājās ir nepieciešams ilgāk, ģimenes ārsts apmeklē pacientu un sniedz atzinumu, vai to turpināt vai pārtraukt.

VIEDOKLIS


Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis: “Vislielākie iebildumi ir pret prasību nodrošināt to, lai pacients savu ģimenes ārstu apmeklētu vismaz reizi trīs gados. Ko darīt tad, ja ārsts vai viņa palīgs pat vairākkārt sazinājies ar pacientu, aicinājis viņu atnākt un pārbaudīt veselību, taču pacients to nav darījis. Pacientam taču ir tiesības arī nenākt pie ārsta, tā ir viņa brīva izvēle. Par to tiks “sodīti” ģimenes ārsti, pēc mūsu aprēķiniem, ik mēnesi nesaņemot ap 90 latu. Uzskatu, ka šādas izmaiņas var pat raisīt vēlmi atbrīvoties no šādiem pacientiem. Ir noteikts, ka ārstam ir tiesības atteikties no pacienta gadījumos, ja tas nepilda ārsta norādījumus.

Turpretī virziens uz “megaprakšu” skaita samazināšanu ir ļoti pareizs, jo pacientam tas nav izdevīgi. Ja prakse ir laukos, ārsts vai nu pieņem pacientus vairākās vietās, vai apkalpo ļoti lielu teritoriju, pie viņa arvien ir garas gaidīšanas rindas, bet bieži vien pacientu ārstē ārsta palīgs vai medicīnas māsa, jo ārsts ir pieņemšanā kaut kur citur.”

Fakti


* Statistika liecina, ka pie ģimenes ārstiem reģistrējies 
2 139 321 jeb 98,2% Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā 
361 073 bērni.

* No tiem ģimenes ārstu trīs un vairāk gadu nav apmeklējuši vidēji 18,6%, bet dažās praksēs pat 30% tajā reģistrēto pacientu.

* Latvijā praktizē 1368 ģimenes ārsti, kuriem palīdz 1818 medicīnas māsas, 551 ārsta palīgs. 1361 jeb 99,5% ģimenes ārsta praksēs strādā māsa vai ārsta palīgs, bet 491 jeb 36% praksēs – divas māsas vai ārsta palīgi.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Lai lielu izmaiņu pacientiem nebūtu,jau arī tiek veidota īpaša,no visām ES valstīm atšķirīga obligātā veselības apdrošināšana!

Draugiem Facebook Twitter Google+