Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
11. jūlijs, 2014
Drukāt

Pacientu drošībai vēl daudz darāmā
 (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Mazliet vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka, saņemot veselības aprūpi stacionārā, viņiem varētu tikt nodarīts kaitējums.

Gaidīšanas rindas – 
mazsvarīgāks kritērijs 


Eirobarometra aptauja par pacientu drošību un veselības aprūpes kvalitāti, kura tika veikta 2013. gada novembrī un decembrī visās 28 ES valstīs un kuras rezultāti tagad publiskoti, liecina, ka vairāk nekā 70% ES iedzīvotāju apmierina veselības aprūpes kvalitāte, kaut arī valstu vidū pastāv diezgan lielas atšķirības. Par labu to uzskata 94% Somijas, 73% Igaunijas, 65% Lietuvas, 47% Latvijas, bet tikai 25% Rumānijas respondentu. Labai kvalitātei svarīgs labi apmācīts medicīniskais personāls (to atzinuši 53% ES valstu iedzīvotāju), terapija, kas ir iedarbīga (40%), un modernas medicīniskās iekārtas (25%). Īpaši augstu labi apmācītu medicīnisko personālu vērtē respondenti Zviedrijā (69%), Vācijā un Lielbritānijā (abās 63%), taču Polijā tikai 34% un Slovākijā 35%, toties abās pēdējās valstīs par svarīgāko kritēriju uzskata terapiju, kas ir iedarbīga (attiecīgi 50% un 54%). Interesanti, ka trīs galveno kritēriju vidū nav atzīmētas gaidīšanas rindas un iespēja brīvi izvēlēties ārstu.

Kā avotus informācijas iegūšanā par veselības aprūpes kvalitāti ES iedzīvotāji min ģimenes ārstu, citu ārstu vai speciālistu (57%), ģimeni vai draugus (41%) un sociālos medijus vai interneta forumus (26%). Ģimenes jeb vispārējās prakses ārsts, kā to dēvē daudzās valstīs, cits ārsts vai speciālists kā nozīmīgākais informācijas avots ir Francijā (75%), Beļģijā (74%) un Vācijā (72%), bet, piemēram, Bulgārijā, Kiprā, Grieķijā par to uzskata ģimeni vai draugus (attiecīgi 70%, 64%, 58%). Savukārt Dānijā, Zviedrijā un Nīderlandē vairāk paļaujas uz sociālajiem medijiem vai interneta forumiem.

Svarīgi, lai medicīniskā aprūpe nenodara kaitējumu pacientam. Tomēr mazliet vairāk nekā puse visu ES iedzīvotāju uzskata, ka viņi nevar justies droši šajā jautājumā. Kaitējuma iespējamību pieļauj pat 82% respondentu Kiprā, 78% Grieķijā, 71% Latvijā, bet tikai 21% Austrijā.

Diemžēl ir pacienti, kam nācies ciest no slimnīcu infekcijām, nepareizas vai nenoteiktas diagnozes, ķirurģiskas kļūdas u.c. Visvairāk – Zviedrijā (53%), Dānijā (49%) un Nīderlandē (46% respondentu). Attiecīgi Igaunijā – 38%, Lietuvā 24% un Latvijā 39%. Interesanti, ka šo nevēlamo negadījumu pieredze nav ietekmējusi veselības aprūpes kvalitātes novērtējumu, jo vismaz 86% respondentu Zviedrijā, Dānijā un Nīderlandē to kopumā atzinuši kā labu.

Reāla rīcība 
bieži vien neseko


Šobrīd jau 27 valstīs izveidotas negadījumu ziņošanas sistēmas – tās ļauj pacientiem ziņot par viņiem nodarītu kaitējumu, kā arī mediķiem no šīm kļūdām mācīties. Daudzviet pacienti šo iespēju ir novērtējuši, īpaši Francijā, kur salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad notika iepriekšējais pētījums, bijis izteikts ziņojumu pieaugums (+ 61%), Spānijā (+ 40%) un Luksemburgā (+ 32%).

Tomēr, kaut arī ziņojumu skaits daudzās valstīs pieaudzis, pēc tam bieži vien nekāda reāla rīcība nav sekojusi. Kā secina aptaujas veicēji, dalībvalstīs vēl ir daudz darāmā pacientu iesaistīšanā un jo īpaši veselības aprūpes darbinieku izglītošanā un sagatavošanā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Man ar butu pedinas , jasaka paldies medikiem, jo vinu vainas del kluvu par invalidu. Vareju jau sudzeties, bet tiesu darbi ieilgtu un tik sabeigtu savu veselibu un nervus vel vairak. Mana lieta bija arsta nolaidiba. Galvenais, ka vins bija ari nodalas vaditajs. Riebjas vinu pat satikt, bet vins vel strada, lai gan pensijas gadi jau sen pienakusi.

  2. Veselības “aprūpes” sistēma ir iekārtota tā, ka vesels cilvēks ir mediķa labklājības lielākais apdraudējums. Kādus rezultātus gaidām? Protams, ka ārsti nav ieinteresēti pacientu izārstēšanā. Un tā visā Rietumu pasaulē.

Apšaude Somijā: nogalināta pilsētas domes priekšsēdētāja un divas žurnālistesSomijas dienvidaustrumu pilsētā Imatrā pie restorāna naktī uz svētdienu nošautās trīs sievietes ir pilsētas domes priekšsēdētāja un divas vietējā laikraksta žurnālistes, paziņojusi policijas pārstāve.
Draugiem Facebook Twitter Google+