Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. novembris, 2012
Drukāt

Pacientu nedienas Lielbritānijā

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Nesen britu konservatīvajā laikrakstā “Daily Telegraph” bija publicēts korespondentes Lauras Donnelijas raksts “Pacientus mērdē badā, un viņi mirst no slāpēm slimnīcu palātās”. Izlasot šo publikāciju, sākumā pat grūti bija noticēt, ka Apvienotās Karalistes slimnīcās un veco ļaužu aprūpes namos ir iespējams kaut kas tik šaušalīgs.

 

Mēs taču bieži citu Eiropas valstu veselības aprūpi uzskatām par labu paraugu Latvijai, pēc kā tiekties. Taču izrādās, ka reizēm šāds priekšstats var būt maldīgs.

 

Statistika ir nežēlīga

Korespondente L. Donnelija raksta, ka aizvadītajā gadā no bada miruši 43 slimnīcu pacienti, bet 111 aizgājuši mūžībā no slāpēm, kamēr ārstēti palātās. Taču patlaban jau parādījušies jauni skaitļi. Lielbritānijas valdība ir nobažījusies par cieņu pret pacientiem Nacionālā veselības dienesta palātās ne tikai slimnīcās, bet arī veco ļaužu aprūpes namos. Nacionālā statistikas biroja skaitļi rāda, ka ārstu reģistros uzskaitīti 287 cilvēki, kas nepietiekami ēdināti, līdz viņi slimnīcā miruši. Atklāti 558 gadījumi, kad pacienti slimnīcā miruši smagas organisma dehidratācijas dēļ. Bet 650 pacientu miršanas apliecībās par galvenais nāves cēloni minēti izgulējumi. No asinssaindēšanās, kas vairākumā gadījumu saistīta ar infekcioziem bojājumiem, cietuši 21 696 slimnieki.

Atskaitē minēti arī vairāki skandāli veco ļaužu namos, kad ārsti bija spiesti izrakstīt slimniekiem dzeramo ūdeni vai likt viņus pie sistēmas, lai nodrošinātu, ka viņi vājas aprūpes dēļ netiktu smagi dehidratēti.

Pacientu asociācijas izpilddirektore Katerina Mērfija norādījusi, ka statistika ir nežēlīga un apkaunojoša 21. gadsimta Britānijai. Tas, ka cilvēki nav pietiekami ēdināti un padzirdīti, ir trauma, ko nevienai ģimenei nevajadzētu piedzīvot.

 

Pat premjers 
spiests iejaukties

Nepatīkami fakti tapa zināmi sabiedriskās domas aptaujā Stefordas slimnīcā, kur daudzi cilvēki nomira pēc milzīgām kļūdām aprūpē. Slimnīca sola nākamajā gadā publicēt rekomendācijas par izmaiņām, kas novērstu kļūdu atkārtošanos. Tam visam sekoja arī skandālu sērija veco ļaužu aprūpes namos, kas noveda pie Apvienotās Karalistes premjerministra Deivida Kemerona iejaukšanās, kad viņš pavēlēja medicīnas māsām biežāk pieiet pie pacientiem. Kemerons paziņoja, ka māsām ik stundu ir jāiegriežas palātās, lai pārliecinātos, vai pacienti nav izsalkuši, vai necieš sāpes un vai viņiem nav nepieciešams palīdzēt aiziet uz labierīcībām.

Nacionālā veselības dienesta inspektori atklāja, ka pusei no 100 slimnīcām neeksistēja pamatstandarti, kā ar cieņu ārstēt vecākus cilvēkus un panākt, lai viņi tiktu pienācīgi paēdināti.

Ziņojumā, ko septembra beigās publicēja Karaliskā ķirurģijas koledža, ir norādīts, ka pārāk daudz slimnīcu pacientus ārstē kā “medicīniskus gadījumus”, nevis cilvēkus, neņemot vērā viņu vajadzības.

Raksta autore piemin Aprūpes kvalitātes komisijas ziņojumu, kur norādīts, ka ir ne mazums tādu gadījumu, kad medicīnas māsas noliek pacientam priekšā paplāti ar maltīti, bet slimais cilvēks ir pārāk vājš, lai paēstu. Pēc tam neaizskartā paplāte tiekot aiznesta. Veselības aprūpes ombuda pētījumā pērn atklāts, ka slimnieki tiek atstāti nepaēdināti, nemazgāti vai pat iedotas nepareizās zāles darbinieku vienaldzīgas attieksmes dēļ. Ierēdņi, kas vāca datus, norādījuši, ka dažas slimības, piemēram, demence un barības vada kaites, apgrūtina slimniekiem ēdiena uzņemšanu un dzeršanu. Tādos gadījumos nevar apgalvot, ka nepietiekama ēdināšana un organisma dehidratācija, kas radusies sliktas medicīniskās aprūpes dēļ, ir tiešais nāves cēlonis.

 

Investēs 
140 miljonus mārciņu

Veselības ministrijas preses sekretārs sacījis, ka aprūpes kvalitātei, cieņai un līdzjūtībai ir jābūt galvenajai, ārstējot pacientus, vienalga – valsts slimnīcās vai aprūpes namos. Lai izravētu bēdīgo praksi, Aprūpes analīzes komisija ir palielinājusi iepriekš neizziņotu inspekciju skaitu ārstniecības iestādēs un ziemā tiks publicēti iegūtie rezultāti, īpašu uzmanību pievēršot cieņas izrādīšanai pret slimniekiem, kā arī tam, cik labi viņi tiek ēdināti. Preses sekretārs pastāstījis, ka tikšot investēti 140 miljoni mārciņu, lai medicīnas māsas pavadītu vairāk laika pie pacientiem, nevis strādātu ar papīriem.

 

Vai Latvijā kaut kas tāds iespējams?

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra direktores vietnieks Dzintars Mozgis apgalvoja, ka mūsu valstī šādas situācijas netiekot pieļautas. Tiesa, bijuši daži gadījumi, bet tie ir īpaši izņēmumi.

Brūču klīnikas vadītājs mikroķirurgs Olafs Libermanis apgalvoja, ka medicīnas kvalitāte krītas ne tikai vecajās ES dalībvalstīs, bet arī Latvijā, par ko liecina pacienti, kas klīnikā nokļūst no medicīnas iestādēm ar trešās un ceturtās stadijas izgulējumiem. Tā ir medicīnas iestāžu negoda lieta, sliktas aprūpes rezultāts, atzina dakteris Libermanis.

Kopš jūlija Brūču klīnikā pārtraukta šo cilvēku ārstēšana, jo valstij ir beigusies nauda, tāpēc ne viens vien savu rindu nesagaida un nomirst. Patlaban rindā gaida 75 šādi slimnieki un, kā sacīja O. Libermanis, parasti gada laikā, gaidot ārstēšanu, no smagiem izgulējumiem nomirst 16% slimnieku.

Pacientu tiesību aizsardzības centra vadītāja Liene Šulce-Rēvele, pētot Lielbritānijas vecāka gadagājuma ļaužu veselības aprūpi, pārliecinājusies, ka pret senioriem tā ir ļoti labvēlīga, ka viņiem valsts dod daudz dažādu iespēju veselības stiprināšanai. Tāpēc pacientu tiesību aizstāve bija pārsteigta, uzzinot par Apvienotajā Karalistē konstatētajiem faktiem. Viņa gan uzsvēra, ka pie mums Latvijā arī netrūkst problēmu medicīnā, īpaši vecāka gadagājuma ļaužu aprūpē. Pagājušajā gadā veiktajā pētījumā atklājies, ka valsts cilvēkiem cienījamā vecumā nodrošina tikai minimālas tiesības uz veselības aprūpi. Vecie cilvēki nereti iegriežoties Pacientu tiesību centrā ar sūdzībām par to, ka ārstniecības iestādēs viņus negrib uzklausīt, ka liekot stundām gaidīt aiz ārsta kabineta durvīm, kamēr apkalpos gados jaunākos cilvēkus. L. Šulce-Rēvele uzskata, ka mūsu valstī daudz kas ir uzlabojums veco ļaužu medicīnas aprūpē, tostarp arī darbinieku attieksme pret senioriem aprūpes centros, kas ļoti bieži esot vienaldzīga. Par to liecinot arī aprūpes namos izdarītās pašnāvības.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Api-nis uzzinājis, ka no 2013. gada Lielbritānijā tiks ieviesta obligātā ārstu sertifikācija un resertifikācija, tāpat kā tas ir Latvijā. Ārstiem piecu gadu laikā būs nepieciešams savākt ne tikai kredītpunktus, bet arī pacientu atsauksmes un labas darba kvalitātes izziņas, kā arī kolēģu atzinumus par cilvēcīgajām rakstura īpašībām. P. Apinis: “Apvienotajā Karalistē strādā diezgan daudz ārstu no citām valstīm, un šiem mediķiem nereti ir dažāda izpratne par medicīnas ētiku. Tāpēc patlaban tur tiek īpaši domāts un daudz kas darīts, lai iebraukušos mediķus motivētu strādāt pēc Lielbritānijā pieņemtajiem medicīnas ētikas principiem.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+