Padars: Baltijas valsts nedrīkst rādīt, ka ir nespējīgas 0
Igaunija, Latvija un Lietuva ir valstis ar padomju pagātni, tādēļ tās nedrīkst rādīt, ka ir nespējīgas, intervijā biznesa žurnālam “Kapitāls” norādījis Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Igaunijas finanšu ministrs Ivari Padars.
“Mums jāparāda, ka mums ir spēks un mēs protam savā valstī saimniekot. Ir nepieciešama liela iekšējā ticība, lai visas trīs Baltijas valstis pievienotos eirozonai. Svarīgs ir gan emocionālais, gan politiskais faktors,” skaidro Padars, uzsverot, ka Igaunijas politiskajās debatēs eksistē divi aspekti, kas nepatīk tās austrumu kaimiņiem – eirozona un kopējs dzelzceļš. Viņaprāt, tie ir aspekti, kas Igauniju saista vairāk ar Eiropu, nevis Maskavu,
Baltijas valstu interesēs ir saglabāt Eiropas Savienību (ES). ES jēga mūsu acīs atšķiras no Portugāles, Maltas, Kipras skatījuma. “Ziemeļu un dienvidu valstu vērtības atšķiras. Dienvidos ir vairāk runu nekā darbu. Lai kas arī notiktu ar ES, jāparāda, ka mēs cienām fiskālo politiku – tas mums nesīs tikai labumu,” sacīja Padars.
Viņaprāt, ekonomiskajā aspektā Eiropā ir vienalga, vai Latvija pievienojas eirozonai vai nē. Tās tautsaimniecības apjomi – līdzīgi kā Igaunijas – ir pārāk mazi, tomēr Latvijas pievienošanās eirozonai būs pozitīvs signāls par to, ka vienā Eiropas daļā prot īstenot saprātīgu fiskālo politiku.
Padars atzīst, ka laikā, kad Igaunija pievienojās eirozonai, dienvidvalstu problēmas nebija tik sabriedušas.
“Godīgi sakot, ja tobrīd norisinātos debates par to, vai mums jālīdzdarbojas Eiropas stabilitātes paktā un citos glābšanas mehānismos, mums būtu daudz vairāk eiro oponentu,” uzskata Padars. Igaunijā patlaban notiek debates, kāpēc jāpalīdz Grieķijai, lai tā varētu samaksāt saviem pensionāriem, kuru pensijas ir pat četras reizes lielākas nekā Igaunijā.
Viņaprāt, cilvēki spriež pareizi, taču jāraugās, ko Igaunija iegūs no Eiropas solidaritātes un ko tā no Eiropas solidaritātes iegūs turpmāk fiskālajā periodā. Tas attiecas arī uz Latviju un Lietuvu. “Par vienu mūsu eiro vai latu mēs gūstam četrus no ES. Uz mums Eiropas solidaritāte atstāj lielu iespaidu,” norāda Padars.
Ja lēmums par pievienošanos eirozonai būtu jāpieņem tagad, lielākā daļa Igaunijas iedzīvotāju būtu pret, uzskata Padars. “Tas, ka Latvijā šobrīd valda šāda emocionāla attieksme, nozīmē: valdībai jāspēj paskaidrot cilvēkiem, ka atrašanās eirozonā sniegs mums lielāku drošību.”
Igaunijai iestāšanās procesā lielu lomu nospēlējusi arī veiksmīgā budžeta konsolidācija, līdz ar to valstij nebija vajadzīga Pasaules Bankas palīdzība.
