Latvijā
Politika

Padome ir, padomu nav. Kas īsti ir RD Kristīgo lietu padome? 16


Zūd robeža starp reliģiju un politiku. Mācītājs un politiķis Jānis Šmits (no kreisās) par galveno ieguvumu no Kristīgo lietu padomes sauc harmoniskas Rīgas pilsētas un kristīgo draudžu attiecības. Pavasarī viņš un pārējie padomes locekļi no Rīgas vicemēra Andra Amerika saņēma pašvaldības pateicības rakstus.
Zūd robeža starp reliģiju un politiku. Mācītājs un politiķis Jānis Šmits (no kreisās) par galveno ieguvumu no Kristīgo lietu padomes sauc harmoniskas Rīgas pilsētas un kristīgo draudžu attiecības. Pavasarī viņš un pārējie padomes locekļi no Rīgas vicemēra Andra Amerika saņēma pašvaldības pateicības rakstus.
Foto – Edijs Pālens/LETA

Pateicoties skaļajiem opozīcijas iebildumiem pret Rīgas domes Kristīgo lietu padomes (KLP) sastāvu un darba stilu, daudzi rīdzinieki pirmo reizi uzzināja par šādas institūcijas eksistenci, kaut arī tā darbojas jau nedaudz vairāk kā astoņus gadus. KLP tika izveidota 2009. gada janvārī ar Rīgas domes prezidija lēmumu. Galvenais izveides iniciators bija toreizējais deputāts Jānis Šmits (viņš tolaik vēl pārstāvēja Latvijas Pirmo partiju, neformāli sauktu arī par “mācītāju partiju”), kurš arī kļuva par jaunās institūcijas vadītāju. Pirms tam viņš vadīja idejiski līdzīgu organizāciju – Rīgas Pilsētas kristīgo draudžu kolēģiju.

Saskaņā ar KLP nolikumu tā ir konsultatīva institūcija, kuras galvenie uzdevumi ir konsultēt pašvaldību jautājumos par kristīgo draudžu dzīvi, pārstāvēt kristīgo draudžu intereses pašvaldībā, kā arī izvērtēt RD sagatavotos dokumentus, kas sekmē Rīgas pilsētas un Rīgas iedzīvotāju garīgo attīstību.

“Latvijas Avīzes” rīcībā ir šīs padomes pēdējā pusotra gada sēžu protokoli, kuros gan nekādas konsultācijas, rekomendācijas vai RD dokumentu izvērtēšanu nevar atrast. Lielākoties sēdēs tiek uzklausīta un “pieņemta zināšanai” kāda informācija vai arī padomes pārstāvji devušies izbraukuma sēdēs (uz Tiesībsarga biroju, kristīgo centru “Labā vēsts” u. c.). Turklāt no sēžu protokoliem noprotams, ka vairāki locekļi KLP sēdes sistemātiski neapmeklē, par ko izpelnījušies aizrādījumus no padomes vadītāja Šmita. Šā gada maijā notikusi svinīgāka sēde, kurā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) un vicemērs Andris Ameriks (“GKR”) dažādu konfesiju pārstāvjiem pasnieguši domes pateicības rakstus. Pie tādiem tikuši arī paši KPL locekļi – “Par ilggadēju un pašaizliedzīgu ieguldījumu kristīgās vēsts nešanā sabiedrībā un rīdzinieku vēsturiskās atmiņas stiprināšanā”.

 

Lai Šmitam būtu amats?

Lūdzu KLP vadītāju J. Šmitu, kurš nu jau pārstāv partiju “Gods kalpot Rīgai”, pašu paskaidrot – kāds rīdziniekiem ir labums no viņa vadītās institūcijas. “Pats galvenais ieguvums ir harmoniskas Rīgas pilsētas un kristīgo draudžu attiecības, kas veicina harmoniskas vides veidošanu Rīgas pilsētā,” uzsvēra Šmits. Tomēr, lūgts precizēt, kā konkrēti padome palīdzējusi draudzēm vai rīdziniekiem, viņš sākumā samulst, bet vēlāk paskaidro, ka padomei galvenokārt esot konsultatīvas dabas raksturs un tai nav sava finansējuma, tādēļ lēmumus par finansējuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu pieņem Rīgas dome. Šīs sadarbības laikā esot tapuši tādi projekti kā atbalsts Rīgas Doma baznīcai, Sv. Jēkaba katedrāles rekonstrukcijas līdzfinansējuma piešķiršanai, velonovietņu izveidošana pie atsevišķiem dievnamiem, atbalsts zupas virtuvēm un citiem sociālā atbalsta veidiem.

Telpas sēdēm un transportu izbraukumiem padomei nodrošina Rīgas dome, bet ne padomes locekļi, ne vadība par savu darbu atalgojumu nesaņem. Iepriekšējā sasaukuma laikā J. Šmits bija Rīgas domes deputāts. Šogad viņš netika pārvēlēts, bet turpina strādāt RD kā projektu koordinators pašvaldības sadarbībai ar reliģiskajām organizācijām.

 

“Jaunā paaudze” un citi

Pirms nedēļas, lemjot par KLP sastāva atjaunošanu, RD opozīcijas pārstāvji cēla trauksmi par vairākiem šīs padomes locekļiem. “Vienotībai” bija iebildumi pret to, ka kopā ar tradicionālajām konfesijām šajā institūcijā par rīdzinieku vērtību sistēmas veidošanu “rūpēsies” arī sektantu “Jaunās paaudzes” pārstāve Inta Feldmane, kā arī odiozais Latvijas Kristīgā radio prezidents Tālivaldis Tālbergs, kurš Dziesmu svētku dalībniekus nosaucis par “maukām”, kā arī aicinājis dedzināt sev netīkamas grāmatas (piemēram, Jura Rubeņa “Viņa un Viņš. Attiecības. Mīlestība. Sekss”). Savukārt “Latvijas attīstība” aicināja no padomes izslēgt Šmitu, kurš esot paudis atbalstu bērnu sišanai. Domes valdošā koalīcija gan šos priekšlikumus noraidīja.

“Nav te nekā skandaloza. Daži deputāti, kuriem vajadzētu psihologa palīdzību, ceļ nepamatotu brēku, un jūs, mediji, uzķeraties,” notikušo pikti komentēja Šmits. Viņaprāt, saukt “Jauno paaudzi” par sektu esot nekorekti. “Tā ir brīvbaznīca. Atšķirība starp brīvbaznīcām un tradicionālajām konfesijām ir tāda, ka otrās ir pastāvējušas noteiktā teritorijā ilgāku laiku, pat vairākus gadsimtus, kamēr brīvbaznīcas ir salīdzinoši jaunas,” teica Šmits. Arī iebildumus pret Tālbergu viņš noraida: “Par Dziesmu svētkiem viņš tikai citēja Veco Derību, kur šādi vārdi ir atrodami. Mums valstī ir vārda brīvība un katram ir tiesības paust viedokli atbilstoši savai reliģiskajai pārliecībai. Kas attiecas uz konkrēto Jura Rubeņa grāmatu – manā ieskatā tā ir kompilējums un es arī savā grāmatplauktā tādu neturētu. Dedzināšana gan būtu pārāk traki. Ir taču vienkārši miskaste… vai papīru smalcinātājs.”

 

Konfesiju pārstāvji neko sliktu nesaka

Sazvanītie konfesiju pārstāvji par šādas padomes darbību runā piesardzīgi. Tā esot vēlama, bet uz jautājumu, kā konkrēti šī institūcija palīdzējusi baznīcām, viņi atbild ar grūtībām. “Mēs zinām, ka tāda padome darbojas un esam tur pārstāvēti, taču nevaru atminēties, ka viņi būtu palīdzējuši atsisināt kādu konkrētu problēmu vai īstenot kādu projektu. Taču ir patīkami, ka notiek process. Kopumā Rīgas dome ir ļoti atsaucīga mūsu vajadzībām, un nevēlos teikt neko sliktu arī par Šmita kungu – viņš darbojas no sirds, kaut arī ne vienmēr viss izdodas,” teic Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvis Kaspars Upītis. Tomēr pat par spīti tam, ka izveidota šāda padome saziņas veicināšanai starp pašvaldību un baznīcām, joprojām gadās pārpratumi. Tā, piemēram, pirms pāris gadiem vicemērs Andris Ameriks (“GKR”) piedāvājis pašvaldības līdzfinansējumu kultūrvēsturisko baznīcu ēku atjaunošanai. “Ļoti jauks piedāvājums, taču diemžēl nedaudz par vēlu. Tieši tobrīd jau bijām saņēmušies un piesaistījuši Eiropas līdzekļus gan Jāņa baznīcas, gan Vecās Ģertrūdes baznīcas remontiem, tādēļ tobrīd īsti nebija ko piedāvāt,” atstāsta K. Upītis. Kā krietns kristietis viņš vainu par pārpratumu meklē savā pusē: “Mūsu pārstāve padomē ir noslogota ar daudziem citiem darbiem, tādēļ ne vienmēr spēj laikus informēt pašvaldību par mūsu vajadzībām un mēs ne vienmēr uzzinām par pašvaldības piedāvājumiem.”

Savukārt Romas katoļu draudzes prāvests An­dris Kravalis padomes darbu vērtē ļoti atzinīgi – tā esot iespēja apmainīties ar informāciju un uzzināt, kādas iespējas piedāvā pašvaldība. Ar padomes starpniecību katoļiem esot izdevies risināt jautājumus par baznīcu pieejamību invalīdiem, apgaismojumu un autostāvvietām.

LA.lv