Ceļu satiksmes drošības padome spriež par drošību 7
Ceturtdien, 13. martā, Satiksmes ministrijā (SM) norisinājās Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēde, kuras laikā tika apspriesti gan līdz šim veiktie, gan tuvākajā laikā plānotie pasākumi ceļu satiksmes drošības situācijas uzlabošanai. Te īsa SM informācija par runāto. Un klausītāja komentārs.
“Ikviens atbildīgs par ikvienu”
Atklājot sēdi, satiksmes ministrs un CSDP priekšsēdētājs Anrijs Matīss uzsvēra: “Drošības līmeni nosaka noteikumu ievērošanas kultūra, kā arī transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis, infrastruktūras stāvoklis. Tehniskā revolūcija ir devusi iespēju pārkāpt cilvēka fizisko spēju robežas, tāpēc jo būtiskāka loma ir sabiedrības atbildībai. Ikviens atbildīgs par ikvienu – princips, kam jākļūst par pamatakmeni harmoniskām attiecībām starp lēmējvaru, izpildvaru un jebkuru satiksmes dalībnieku.”
VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) un Valsts policijas pārstāvji informēja par paveikto pēc CSDP ārkārtas sēdes jautājumos, kas vērsti uz ceļu satiksmes drošības uzlabošanu. Proti, tiek aktīvi īstenotas masveida transportlīdzekļu vadītāju pārbaudes, ir sagatavoti grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos, tajā skaitā obligāta prasība gājējiem – apģērbs ar gaismu atstarojošiem elementiem ārpus apdzīvotām vietām u. c.
Sēdē apspriestas jaunākās un plānotās izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos:
1. No šā gada bērni no 10 gadu vecuma var piedalīties patstāvīgi ceļu satiksmē, ja nokārtojuši velosipēdu vadītāju eksāmenu un ieguvuši velosipēda vadītāja tiesības (iepriekš – no 12 gadu vecuma).
2. Nākotnē paredzēts pievērst lielāku uzmanību velosipēdistu pamanāmībai uz ielām un ceļiem, kas saistīta ar atstarojoša apģērba (vestes) izmantošanu.
3. Jauni iespējamie risinājumi velosatiksmes organizēšanai – speciālas velosipēdu joslas (ar nepārtrauktas līnijas krāsojumu nodalīta brauktuves daļa) un iespēja izmantot braukšanai sabiedriskā transporta joslu.
Vienlaikus sēdes laikā tika uzsvērts, ka katra velosipēdista atbildībā ir izvēlēties savām prasmēm un iemaņām atbilstošāko pārvietošanās variantu.
CSDD informēja, ka ir izstrādāti vairāki priekšlikumi, lai mazinātu ceļu satiksmes negadījumus, tostarp autovadītāju apmācības sistēmas pilnveidošanu un 4. – 6. klašu skolēnu apmācību velosipēda tiesību iegūšanai. Tuvākajā laikā tiks īstenota arī kampaņa ar devīzi “Cieņa”, kas aicinās ceļu satiksmes dalībniekus uz savstarpējo sapratni.
Sēdes noslēgumā satiksmes ministrs A. Matīss aicināja iesaistītās puses tuvāko divu mēnešu laikā sagatavot konkrētus priekšlikumus nākamajai CSDP sēdei par pieļaujamā ātruma palielināšanu vai samazināšanu uz ceļiem atkarībā no ceļa veida un stāvokļa, autovadītāju apmācības sistēmas uzlabošanu, aktuālajiem jautājumiem, kas skar velosipēdistus, kā arī tūrisma transporta līdzekļu izmantošanu, kuri iesaistīti kopējā ceļu satiksmē.
Kaut ko vienkāršu, ātri izdarāmu, lūdzu!
Divas stundas Satiksmes ministrijā runāto klausoties – divējas jūtas. Nepārprotami ir padomes vadītāja Anrija Matīsa centieni padomes darbu aktivizēt. Triju mēnešu laikā jau otrā sēde. Ne vēlāk kā maijā būšot vēl viena. Konkrēti tai sagatavojamie jautājumi noteikti. Padomes sastāvs paplašināts ar jauniem locekļiem, “sabiedrības pārstāvjiem” (Arnis Blodons pārstāv Motoklubu asociāciju, Viesturs Silenieks – riteņbraucējus), kuri jau kļūst par aktīviem runātājiem, CSDD vadītāja Andra Lukstiņa prezentācijā pavīd “Stūres kluba” biedra, tieslietu eksperta Oskara Irbīša gādāti dati. Svaigas dvesmas ir, bet…
Galveno ziņotāju runas joprojām bezgala garas un sen zināmu faktu (arī konsekventi tendenciozi traktētu) pilnas. Trūkst jaunu, drosmīgu, lētu (naudiņas ta’ maz…) ideju. Kaut kā konkrēta, ko ar ierobežotiem spēkiem varētu nekavējoties uzsākt, lai traģēdiju lavīnu piebremzētu.
Piemēram? Tā pati smagu avāriju cēloņu un iemeslu paātrināta un kompetenta analīze (komplektā ar plašu publicitāti), uz kuru gan Irbītis, gan es jau krietnu laiku aicinām gan policijas oficierus, gan par nozari atbildīgus ierēdņus. Nez vai iespējams izdomāt labāku prevenciju kā Zaubes “drifta” publisks skaidrojums. Bet tāda nav. Lēna un noslēpumaina izmeklēšana. Minējumi. Tenkas.
Labi, alkoholu mirstīgajās atliekās analizēt, lūžņa rašanās ātrumu noteikt ātri varbūt nav iespējams. Bet nofotografēt atlikušos auto riteņus, izmērīt to protektoru ar rīkiem, kuri policijai ir, – to taču var zibenīgi. Un “izmeklēšanas noslēpuma” birka šiem datiem nez vai piekarama. Rādīt visos ekrānos, drukāt visos žurnālos un avīzēs, ja tupeles bijušas sliktas. Kopā ar šādu saukli, piemēram: starp Tevi un Svēto Pēteri ir tikai riepu pēdas…
Esmu pārliecināts, ka nabadzība (reizēm skopums vai nepareizas tēriņu prioritātes) liek lielai daļai Latvijas braukt ar sliktām riepām, ka tieši tas kaut mazliet sliktākos laika un ceļa apstākļos visbiežāk ir cēlonis vadāmības zudumam, nonākšanai pretējās kustības joslā, grāvī…
Padome! Kādi ierosinājumi šajā jomā? Un citas idejas, kuras neprasa miljonus (kā fotoradari) un gadus (kā visnotaļ, protams, atbalstāmās bērnu izglītības programmas)?
