LETA

Padomes nedrīkst palikt “partiju barotavas” 4

Valdība otrdien atbalstīja padomju izveidošanu lielākajās valsts kapitālsabiedrībās līdz gada beigām.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Lasīt citas ziņas

Paredzams, ka tādās kapitālsabiedrībās kā “Latvijas Valsts meži”, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Starptautiskā lidosta “Rīga”” un “Latvijas autoceļu uzturētājs” padomes jāizveido līdz šā gada 31. maijam. Uzņēmumā “Latvenergo” padome jāizveido līdz šā gada 30. septembrim, savukārt kapitālsabiedrībās “Valsts nekustamie īpašumi”, “Augstsprieguma tīkls”, “Latvijas loto”, “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, “Latvijas gaisa satiksme” un “Pasažieru vilciens” padomēm jābūt izveidotām līdz 31. decembrim.

Pārresoru koordinācijas centrs skaidro, ka saskaņā ar likumu padomes veidojamas tādās kapitālsabiedrībās, kurās iepriekšējā gadā neto apgrozījums bijis lielāks par 21 miljonu eiro vai bilances kopsumma iepriekšējā gadā ir bijusi lielāka par četriem miljoniem eiro. Padomes jāizveido šī gada laikā, jo tā rekomendējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

CITI ŠOBRĪD LASA

Daļa ekspertu gan šaubās, vai pilnībā izdosies izveidot tādas padomes, kas būs neatkarīgas no politisko partiju ietekmes. Svarīgi, lai padomes ir profesionālas un nepolitiskas, uzsver Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs. Lai gan risks par politiski pietuvinātu personu izraudzīšanu pastāv, labā ziņa esot tā, ka padomēs jābūt neatkarīgiem padomes locekļiem. Šobrīd valdībā esot definēti caurskatāmi kritēriji, kā izraudzīties padomes locekļus, un A. Grafs domā, ka ir visi priekšnoteikumi, lai “rezultāts būtu pozitīvs”. Tomēr bažas pastāv par to, kādā veidā tiks īstenota padomju izveide un vai šī kārtība neleģitimizēs jau iepriekš izraudzītu kandidātu izvirzīšanu.

Bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kura ministrēšanas laikā tika aizsākta valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reforma, sarunā ar “LA” norāda uz vairākiem punktiem, kas šobrīd nonākuši līdz īstenošanai, lai padomes funkcionētu labi. “Svarīgi, ka padomes locekļu kandidātu atlases procedūrai jābūt skaidrai un caurspīdīgai, lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka tas notiek pēc iepriekš zināmiem kritērijiem un ka padomes locekļus atlasīs, vadoties no kvalifikācijas un pieredzes. Savā ziņā tas jau notiek, jo gadījumos, kad padomju kandidātu atlase sākta, tas notiek konkursa kārtībā ar skaidri definētām prasībām, kā to paredz jaunais valsts uzņēmumu likumdošanas ietvars,” stāsta Pavļuts.

Nākamā lieta – daļai padomes locekļu jābūt neatkarīgiem no akcionāra, un tieši šo aspektu Pavļuts uzskata kā veiksmi, ko izdevies nosargāt jaunajā regulējumā. Tiesa, tikai daļēji ir atrisināts jautājums par konkurētspējīgu atalgojumu, kas nebūs tas vilinošākais, lai potenciālie kandidāti pieteiktos uz darbu padomē. Tāpat esot svarīgi, kāda ir uzņēmumu pārvaldības kvalitāte. Kā piemēru viņš min “Latvijas dzelzceļa” jaunā vadītāja neseno paziņojumu par vēlmi kļūt par vislabāk pārvaldīto uzņēmumu Baltijā, kas ir tikai apsveicams solis, tomēr visu noteiks praktiskie soļi un ieviešana. Labi un kompetenti speciālisti nevēlēsies pieteikties uz valsts uzņēmumu padomēm, ja šiem uzņēmumiem būs slikta reputācija, korupcijas riski utt. “Padomju esamība lielos uzņēmumos ir absolūti nepieciešama labai pārvaldībai. Taču, ja padomes mēģinās veidot pa vecam, ar “šofera dēliem”, tad labāk būtu to nedarīt nemaz,” rezumē Pavļuts.

Tikmēr valsts sektors jau sācis meklēt kandidātus darbam atjaunotajās valsts uzņēmumu padomēs. Par to liecina Satiksmes ministrijas izsludinātie konkursi, kuros tiek meklēti piemēroti kandidāti darbam VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, VAS “Latvijas Pasts”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, kā arī VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” padomē. Kandidātiem pieteikumi darbam starptautiskajā lidostā “Rīga” bija jau jāiesniedz līdz šā gada 24. martam, “Latvijas dzelzceļa” padomē – līdz šā gada 31. martam, bet “Latvijas Pasta” un “Latvijas autoceļu uzturētāja” padomē – līdz šā gada 8. aprīlim.

Reklāma
Reklāma

Padomju atjaunošana notiek pēc Pārresoru koordinācijas centra ierosinājuma pēc OECD rekomendācijām, lai vismaz lielajos valsts uzņēmumos uzlabotu to darbības pārraudzību. Savulaik lielo valsts uzņēmumu padomes tika uzskatītas par partiju barotnēm, kur politiķi amatos salika sev lojālus cilvēkus.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.