Arnolds Auziņš
Arnolds Auziņš
Foto – LETA

Padomju armijas drūmais mantojums 6

Izdevniecība “Lauku Avīze” laiž klajā Arnolda Auziņa romānu “Bez sievietēm grūti”. Šis romāns būs izlasāms tikai grāmatā, taču, lai ar to mazliet iepazīstinātu, publicējam nelielu fragmentu.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Lasīt citas ziņas

Romāna nosaukums ir gan patiess, taču vienlaikus arī maldinošs, jo tajā minētās sievietes parādās vien fonā. Auziņa vienpadsmitais un, kā pats rakstnieks uzsver, visilgāk rakstītais romāns sākas kā īsts detektīvstāsts. Uz Barselonu atbraukusi padomju delegācija, bet kāds rīts sākas ar to, ka pazudis viens no delegācijas dalībniekiem – majors Pāvels Solovjovs. Par viņa pazušanu paziņo istabas biedrs Staņislavs Jakubovskis, un jau visai drīz majors tiek atrasts – miris parkā uz soliņa. Oficiālā diagnoze: sirds nepietiekamība, bet patiesību par Solovjova nāvi zina tikai Jakubovskis.

Patiesais stāsta sižets ir dienests padomju armijā – izplatītā ģedovščina, jauniesaukto pazemošana, vidējā militārā personāla nolaidība un alkoholisms, kas nereti noveda pie traģiskām sekām. Vēl aizvien Latvijā un citur bijušās PSRS teritorijā sastopamas ģimenes, kuras zaudējušas dēlus dienestā – miera laikā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tieši tā notiek ar Jakubovska dēlu Vili, kurš taisnprātības dēļ nespēj samierināties ar padomju armijas reālijām un sagādā sev ienaidniekus ne tikai starp otrā gada kareivjiem, bet arī starp virsniekiem. Iznākums ir traģisks, turklāt vēl Vilim tiek uzkrauts gļēvuļa – pašnāvnieka – negods, jo armijas pārstāvji nav gatavi uzņemties atbildību par notikušo. Kad aiz bēdām nomirst arī Staņislava sieva, viņš izlemj vainīgā sodīšanu ņemt savās rokās…

Arnolds Auziņš (1931) pirmo literāro mēģinājumu – improvizētu dzejoli pie eglītes – sacerējis jau četru gadu vecumā, bet “oficiālais” dzejnieka stāžs rēķināms no 1957. gada, kad laikrakstā “Pionieris” publicēts dzejolis. Arnolds Auziņš sarakstījis dzeju vairāk nekā 300 Elgas Īgenbergas, Raimonda Paula, Aleksan­dra Kublinska un citu skaņražu komponētām dziesmām, neticami lielu anekdošu apjomu, taču garprozai pievērsies tikai 1991. gadā, jau pēc aiziešanas pensijā. Kopš tā laika tapuši gan biogrāfiski romāni “Četri diži zemgalieši”, “Brīvās Latvijas prezidenti”, “Konstantīns Čakste”, “Ģenerālis Jānis Balodis”, gan arī tīra daiļliteratūra.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.