Padomju Krievijas vēstures tabu lappuse – Lokotas republika 0
Okupācijas muzejā piektdien uzstāsies lektors no Krievijas – rakstnieks un vēsturnieks Sergejs Verjovkins lasīs lekciju “Bijušās Krievijas impērijas tautu bruņotā pretestība padomju varai un komunismam. Lokotas republikas piemērs”.
Lekcija notiks krievu valodā pulksten trijos dienā. Uz to aicināti visi interesenti.
Lokotas republika bija nacistu okupētajā Padomju Savienības daļā izveidots administratīvās pašpārvaldes apgabals, kurā ietilpa daļas no pašreizējiem Brjanskas, Kurskas un Orlovas apgabaliem. Republikā dzīvoja ap 580 tūkstošiem iedzīvotāju, un tai bija pat savi bruņotie spēki, kas cīnījās pret padomju partizāniem. Lokotas republika pastāvēja līdz 1943. gada rudenim, kad kontroli pār šo teritoriju atguva sarkanā armija. Krievijas oficiālajā vēsturē informācija par Lokotas republiku ir pavisam skopa un šis fenomens tiek skatīts vienkāršoti – kā kolaboracionistu un nodevēju anklāvs, kas cīnījās paši pret savu tautu. Tomēr Verjovkins, kurš ilgstoši pētījis antikomunisma kustības Krievijā, uzskata, ka oficiālais vērtējums ir pārāk vienkāršots un tiek noklusēts daudz būtisku detaļu. Tādēļ arī viņš un citi vēsturnieki, kas interesējās par šīm tabu tēmām, esot kļuvuši par neērtām personām Putina režīmā.
Vēsturnieks Ritvars Jansons, kurš vadīs lekciju un diskusiju, uzskata, ka šis pasākums ļaus meklēt atbildes uz jautājumiem, kas būtiski arī Latvijas okupācijas izvērtēšanas kontekstā, piemēram, kur vilkt robežu starp cilvēku vēmi izdzīvot un kolaboracionismu.
Lekcija notiek, pateicoties Okupācijas muzeja iesāktajai sadarbībai ar Krievijas fondu “Tēvzeme un brīvība”, kas savukārt saistīts ar krievu nacionālistiem. Fonda izpilddirektors ir Krievijas nacionālistu partijas “Jaunais spēks” līderis Dmitrijs Savins, par kuru “Latvijas Avīzē” jau esam rakstījuši (“Krieviju vēlas redzēt kā nacionālu valsti” 24.05.2012.). Šis fonds ir sācis projektu “Krievu–latviešu dialogs” ar mērķi veidot labvēlīgākas attiecības starp abām tautām. Tā ietvaros Rīgā un Sanktpēterburgā tikšot rīkotas vairākas krievu un latviešu vēsturnieku, kultūras darbinieku un vēstures aculiecinieku tikšanās. Nākamais pasākums plānots novembra pusē, kad fonds apņēmies uz Latviju atvest krievu dzejnieku un disidentu Nikolaju Braunu, kurš bijis Gunāra Astras paziņa un apsolījis nodot Okupācijas muzejam latviešu disidenta rakstītās vēstules.
