Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
22. aprīlis, 2016
Drukāt

Padomju nodarīto zaudējumu lietā plāno vērsties ANO (13)

zaudejumi

Padomju okupācijas režīma Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nodarīto zaudējumu aprēķināšanā šobrīd galvenie uzdevumi ir tuvināt zaudējumu aprēķināšanas metodiku, lai visas trīs valstis spētu sagatavot kopēju prasību, kā arī izvērtēt iespējas šādu prasību iesniegt ANO Ģenerālajā asamblejā un ANO Starptautiskajā tiesā, informēja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA).

Pirmdien Tieslietu ministrija kopā ar MK PSRS okupācijas režīma nodarījumu Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem apzināšanas komisiju Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās organizēja trīs jaunu grāmatu atvēršanas svētkus. Tās ir “Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atjaunošanas”, “Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija 1940. – 1990.”, kā arī jau agrāk iznākušās grāmatas “Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijai” krievu valodas versija. Rasnačs norādīja, ka grāmatas uztveramas kā kārtējais solis ministrijas un zaudējumu aprēķināšanas komisijas darbā. Visu trīs Baltijas valstu tieslietu ministri pagājušā gada 5. novembrī vienojās par nepieciešamību izanalizēt citu valstu ANO pieredzi līdzīgos jautājumos, kā arī izvērtēt visas starptautiski tiesiskās un juridiskās iespējas. Šajā darbā jau esot iesaistījušies arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konstitucionālo tiesu tiesneši. Izvērtēšanas un precīzas prasību noformulēšanas darbs prasīšot daudz laika, taču galvenais – politisko gribu visu triju Baltijas valstu vadībā. “Katrs atsevišķi to darīt mēs nedrīkstam. Tikai visi trīs kopā varam sasniegt mērķi. Steigties nozīmē izgāzt visu procesu,” tā Rasnačs. Žurnālistu jautāts, vai Latvijas vadībai šobrīd tāda griba piemīt, ministrs atbildēja apstiprinoši.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, PSRS okupācijas režīma Latvijai nodarītie zaudējumi lēšami 300 miljardu eiro apmērā, no kuriem zaudējumi ekonomikai ir 185 miljardi eiro. Turklāt, pēc Rasnača vārdiem, summa katru gadu palielinās, jo Latvijai jātērē nauda ekoloģijai nodarītā posta mazināšanai, vides sakopšanai, jāgādā par represēto un, piemēram, Černobiļas AES katastrofas seku novērsēju sociālo aizsardzību.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (“V”) pasākumā uzsvēra ar padomju okupācijas laika mantojumu saistīto pētījumu un izdevumu īpašo nozīmi brīdī, kad notiek informatīvais karš ar Krieviju, no kurienes nāk “milzīga dezinformācijas un propagandas deva”. Latvijā uz padomju okupācijas periodu bieži jau sākot atskatīties samiernieciski un neitrāli kā “padomju laiku”, kad visiem it kā bijis darbs un skaidrība par to, kas notiks pēc 20 gadiem: “Cik apspiesti mēs tolaik jutāmies, cilvēki jau sāk aizmirst. Smadzenes laikam tā iekārtotas, ka slikto pēc kāda laika aizmirstam. Jaunie cilvēki, bērni nemaz nevar iedomāties, kādi bija tukšie veikali.” Arī komisijas pārstāve Ruta Pazdere atzina, ka sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes, kāpēc “šodien dzīvojam sliktāk nekā attīstītās Eiropas valstīs”, kamēr, ja nebijis padomju okupācijas, Latvija, iespējams, atrastos Somijas attīstības līmenī. Pēc Pazderes domām, sekas turpināsim just vēl vienas vai divu paaudžu garumā.

Minētās grāmatas izdotas par valsts līdzekļiem un pārdošanā nenonāks. Tās ar Pašvaldību savienību un Lauku bibliotēku atbalsta biedrību starpniecību paredzēts izplatīt visām Latvijas bibliotēkām. Grāmatas tikšot dāvinātas arī represēto organizācijām. Tātad interesenti tās varēs meklēt bibliotēkās vai elektroniskā versijā interneta vietnē “okupacijaszaudejumi.lv”. Kas attiecas uz krievu valodā iznākušo sējumu, Pazdere norādīja, ka par to esot “starptautiskās sadarbības partneru interese”.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Nesen, ejot garām zinātņu akadēmijai, sāku domāt par Latvijas zinātni, un pirmais, kas ienāca prātā ir šī zaudējumu aprēķina grupa. Cilvēki ar akadēmiskiem grādiem, zinātnieki… Kāds ir šīs zinātnes rezultāts un pienesums tautsaimniecībai? Kaut kā nepareizi viss…

  2. Latvija jau pati visu nobeigusi ~!!! ) pašai vēl būtu jāpiemaksā, nav jābūt ekonomikas speciālistam, lai saprastu ka visa Lavijas rūpniecība izpostīta pēc 1990. gada, Latvija saņēma neatkarību un rezultātā esam atkal atkarīgi, jo pilnu ražošanu diemžēl nodrošināt nevaram … )

  3. Cik procenta triljonās daļas ir varbūtība, ka jautājums tiks izskatīts, cik liela varbūtība, ka kompensācija tiks izmaksāta? Varbūt pamēģiniet vējā noķert oda palaistu purkšķi! Vai tiešām tādām muļķībām jātērē nauda un laiks? Vai tiešām mums viss jau izdarīts?

  4. Postnacistiskā Vācija arī lai maksā, jo Vācija 1939.gada 23.augustā kopā ar Krieviju, slepeni vienojoties, sadalīja Eiropas zemes. Vēlāl krievija un vācija kopīgi uzsāka 2.Pasaules karu. Lai maksā gan krievija, gan postnacistiskā Vācija!

  5. Tādas valsts, kā PSRS vairs nav un tā ir lieka naudas izšķērdēšana kaut ko murgaini pētot un rēķinot un kurināt naidu ar Krieviju. Krievija mums ir kaimiņš un būs, kamēr vien būs tāda Latvija. Piedzeniet vispirms to miljonu no Tautas partijas, tās biedri tepat pa mūsu zemi staigā. Mums palika Krievu nauda, tad tā arī bija lietderīgi jāizmanto nevis šauram noziedznieku lokam jāprihvatizē. PSRS mūs atstāja bez parādiem un kur mēs tagad esam? Ķeriet zagļus un laupītājus kamēr tie ir dzīvi no mirušiem Jūs vairs neko nedabūsiet.

    • pilnīgi pietiktu jau ar Krievijas iesaisti PSRS okupācijas seku konsekventā likvidēšanā – savu pilsoņu un “nepilsoņu”, kā arī PSRS nelikumīgi veidotās un deokupētajā teritorijā atstātās “piektās kolonnas” repatriācijā.

  6. _irsā darbs un materiāls! Atbildēt

    ANO, visticamāk, atbildēs ar joku. Kā Ņiluška. Vai Vovočka bārdainajā anekdotē: Марь Иванна, мне бы ваши проблемы …

  7. _irsā darbs un materiāls Atbildēt

    ANO atbildēs ar joku. Kā Ņiluška. Vai Vovočka bārdainajā anekdotē: Марь Иванна, мне бы ваши проблемы …

  8. Vajag sarēķināt zaudējumus sākot ar 1500. gadu, kad sākās Ivana Bargā vadītā karaspēka iebrukums Livonijā. Summai, ko kaut kad, bet ne agrāk par 2100.gadu, uz vienu iedzīvotāju jābūt vismaz 100 000 eiro!

    • prasība pret Krieviju (kā PSRS mantinieci – tās ieguvumu un parādu pārmantotāju), jau var būt tikai par PSRS okupācijas laikā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

  9. Apmaiņā pret kompensāciju lai savāc savus “tautiešus” atpakaļ. Bonusā iedosim visus uzticīgos kremļa aģentus , kuri skrien pie vešņaka uz piknikiem.

  10. Šīm grāmatām jābūt Atbildēt

    Visiem, ieskaitot privātām personām fiziski ne tikai virtuāli iegādājamas. Šādai informācijai jābūt plaši izplatītai. Patiesību nedrīkst ierobežot!! Nav ko kautrēties vai baidīties. Kas darīts jau darīts. To nevar vairs atńemt atpakał vienīgi intensīvāki izplatīt. Ja ne ar valsts naudu, tad ar privāto šīs grāmatas tālāk jāizplata.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+