Laukos
Dārzeņi un augļi

Padoms zemniekam. Kaitēkļu apkarošana augļu dārzos jūnijā 16

Bumbieru kraupis.

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecāķā inspektore

Ābeles šogad agrāk nekā iepriekšējās vasarās sagaidīja ābolu tinēja izlidošanu. Īpaši intensīva tauriņu lidošana notiks siltos un rāmos jūnija vakaros. Drīz vien tie uzsāks arī intensīvu oliņu dēšanu uz ābeļu lapām un auglīšiem. Lai no tinēju oliņām nespētu attīstīties kāpuri, dārzā var izlaist trihogrammas – tas jādara divas reizes ar 7–10 dienu intervālu, jo tinēji lido un dēj ilgstoši. Ja ierobežošanai paredzēts lietot insekticīdu, tas jāpaspēj, pirms kāpuri nav paguvuši iegrauzties augļos.

Ja augļu dārza tuvumā aug ievas un pīlādži, dārzā būs izplatīta arī pīlādžu tīklkode. Arī šo kaitēkļu mātītes dēj olas uz āboliem kausiņa tuvumā. Pēc izšķilšanās kāpuri pārceļas uz dzīvi ābolā – tur tie barojas, veidojot augļos sīkas ejas un padarot tos rūgtus. Abu minēto kaitēkļu lidošanas sākumu un turpmāko intensitāti iespējams uzzināt, izvietojot dārzā feromonu slazdus, kas pievilina kaitēkļu vīrišķos īpatņus.

Jūnijā dārzos savairojas arī dažādas laputis. Retāk sastopama būs ābeļu sarkanpangu laputs, kuras bojājumi izceļas ar sarkanas krāsas deformētām lapām. Īpaši jaunajos dārzos bīstamas var kļūt ābeļu zaļās laputs kolonijas, kas, blīvi pārklājot jaunos dzinumus un sūcot no tiem sulu, ierobežo ābelīšu attīstību. No laputīm nav pasargātas arī bumbieres, plūmes, ķirši, avenes un krūmogulāji. Jūnijā vairs nav jāsatraucas par jāņogu sarkanpangu laputīm, jo palikusi tikai kaitēkļa iezīmētā mājvieta – sarkanīgās deformētās lapas –, bet pašas utis jau pārcēlušās uz citiem savvaļas barības augiem.

Turpretī uzmanība jāpievērš saldo ķiršu vainagiem – ja ķiršu–madaru melnās laputis savairojas masveidā, tās spēj par nelietojamu pārvērst pat visu ražu. Ķiršus jūnijā sāks invadēt arī ķiršu mušas. Tās izlidos no augsnes, dēs oliņas attīstīties sākušajās ogās. No oliņām savukārt ogās attīstīsies balti kāpuri, kas ogu patērētājiem strauji samazina vēlmi nogaršot ogas. Reģionos, kur mušu izlidošanas laikā bija ļoti cieta, sakaltusi augsne, mušu izlidošana no tās varētu būt apgrūtināta. Ķiršu vainagos izvietojot dzeltenos līmes vairogus, iespējams pārliecināties par kaitēkļu klātbūtni, kā arī daļēji tos ierobežot.

Ražojošos plūmju dārzos lielāku ļaunumu par laputīm spēj nodarīt plūmju tinēji. Pateicoties siltajam laikam, VAAD inspektori pirmos īpatņus feromonu slazdos konstatēja maija otrās dekādes beigās. Olu dēšanas maksimums parasti ir jūnijā, tad arī ieteicams kaitēkļa ierobežošanai izmantot trihogrammas.

Foto: Māra Bērziņa

Galerijas nosaukums

Bumbieru stādījumos aktivitātes turpinās maijā konstatētie kaitēkļi. Bumbieru lapu blusiņas nimfas un pieaugušie īpatņi uz zariem atrodami visu vasaru. Attīstoties vairākām paaudzēm, kaitēkļi nepārtraukti barojas, bojājot jaunos dzinumus, lapas un augļus. Bieži uz stipri invadētiem kokiem novērojama medus rasa, kas savukārt veicina kvēpsarmes sēnes attīstību – augļi kļūst vizuāli nepievilcīgi.

Diezgan izplatīti šajā sezonā ir lapu koku tinējsmecernieki. Pieaugušo vaboļu satītajos cigāros maijā tika sadētas oliņas, bet jūnijā izšķilsies kāpuri, kas ar visu nomelnējušo cigāru nokritīs zemē, un kaitēklis iekūņosies augsnē. Mazās platībās no zemāka auguma kokiem tinumus ieteicams mehāniski savākt un iznīcināt – kompostam šis vākums gan nederēs. Tāpat iznīcināmi arī bumbieru pangodiņa kāpuru invadētie augļi. Turpināsies arī bumbieru lapu pangērču attīstība. To bojājumi gadu no gada kļūst izplatītāki – ērces barojas lapās, veido daudz sīku pangu, lapas nobrūnē, nespējot pilnībā pildīt savas funkcijas.

No aveņu stādījumiem jūnijā jāizgriež aveņu dzinumu mušas bojātie dzinumi, kur barojas mušas kāpuri. Invadētos, vīst sākušos dzinumus atstājot stādījumā, tiek veicināta kaitēkļa savairošanās. Aveņu ziedpumpuros olas dēs aveņu ziedu smecernieks, ierobežojami pieaugušie īpatņi īsi pirms aveņu ziedēšanas.

Kā katru gadu jūnijā parkos, apstādījumos un arī augļu dārzos gan pilsētu, gan lauku teritorijās parādās dārza vabole. Pieaugušie īpatņi samērā īsu laiku lidināsies virs zālājiem ar vienu mērķi – turpināt savas populācijas attīstību, augsnes virskārtā sadēt oliņas. Izšķīlušies kāpuri barosies ar zālaugu saknēm. Novērots, ka pieaugušās vaboles jaunajos ābolos un bumbieros mēdz izgrauzt robus, bet līdz šim tās ražu nopietni nav apdraudējušas.

Jūnijā augļu dārzos būs vērojama arī vairāku slimību izplatība un attīstība. Turpināsies ābeļu un bumbieru kraupja pazīmju veidošanās uz lapām un augļiem. Tā lielā mērā atkarīga no infekcijas materiāla daudzuma dārzā, no slimības pirmo pazīmju parādīšanās laika, kā arī no veiktajiem ierobežošanas pasākumiem. Karstā un sausā laikā iespējama arī ābeļu miltrasas infekcija uz jaunajiem dzinumiem un lapām. Miltrasa bīstamāka jaunajos stādījumos. Iespējamas pirmās bumbieru–kadiķu rūsas pazīmes uz bumbieru lapām. Upenēm un jāņogām uz lapām un ogām turpināsies ogulāju kausiņrūsas izplatība, tās pirmās pazīmes konstatētas jau maija vidū. Paredzams arī ērkšķ­ogu Amerikas miltrasas attīstības sākums – slimība inficē gan lapas, gan ogas.

Par plūmju un ābolu tinēja, pīlādžu tīklkodes, jāņogu stiklspārņa izlidošanas sākumu, arī par kāpostu cekulkodes, kāpostu pūcītes un zirņu tinēja tauriņu lidošanas sākumu var uzzināt, ielūkojoties VAAD mājas lapā sadaļā Kultūraugu novērojumi kaitīgo organismu konstatēšanai. Katru dienu arī pieejama jauna informācija par nozīmīgāko kultūraugu slimību un kaitēkļu izpplatību dažādos Latvijas novados.
Vairāk par kaitēkļu apkarošanu lasiet šeit

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum
FOTO: Leta

LA.lv