Paēdināt pasauli vai savu tautu… 0
22. jūlijā plkst. 16.35 Latvijas televīzijas pirmajā programmā bija raidījums “Apkārt pasaulei 80 dārzos” par Meksiku un Kubu. Tajā stāstīja, ka pēc PSRS sabrukuma Kuba nesaņēma no ārvalstīm nekādas importa preces, tostarp pārtiku. Bija jāiztiek ar to, ko ražoja paši.
Tā nu Havanas drupās tika veidoti mazdārziņi, kuros kā mēslojumu ražoja sliekas, bet katrs pilsētnieks centās sevi apgādāt ar bioloģiski tīru pārtiku un citām nepieciešamības precēm.
Arī Baltkrievijā, kas atrodas Eiropas lamatās, vietējie ražo sev visu nepieciešamo. Kā sev, tā arī eksportam, arī uz Latviju: apavus, traukus, tekstila izstrādājumus un pārtiku. Cik iznācis braukt uz Baltkrieviju, redzēju, ka ceļi labā kārtībā. Ganās lopu bari un zaļo druvas un dārzi. Nekur nav pamestu māju, ar krūmiem aizaugušu lauku.
Tikmēr Latvijā, ievērojot Eiropas kvotas un notas, lielveikalos par dažiem santīmiem var nopirkt burkānus, sīpolus, ķiplokus, ābolus un citus dārzeņus un augļus, kas ievesti no Francijas, kamēr vietējie audzētie burkāni maksā latu kilogramā. Tas bija jūnija sākumā. Kas mums ir pirmajā vietā? Ražot eksportam, lai paēdinātu pasauli, vai pabarot un apģērbt pašiem savu tautu, lai nebūtu jālasa pabiras no bagāto valstu galdiem kā otršķirīgiem cilvēkiem?
