Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. septembris, 2016
Drukāt

Māra Libeka: Pagaidām kā akmens laikmetā (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Indulim, kurš sirgst ar metastātisku nieru audzēju, ārsts medicīniskajā dokumentācijā ir ierakstījis: “Dzīvilzde – seši mēneši.” Ja viņam būtu tik daudz naudas, lai iegādātos audzēja ārstēšanai nepieciešamās mūsdienīgās zāles, kas maksā vairākus tūkstošus eiro, tad Induļa mūžs pagarinātos par diviem trim gadiem.

Latvijas valstī vēža slimnieki dzīvo kā akmens laikmetā, jo viņiem inovatīvie medikamenti tikpat kā nav pieejami un, kā izskatās, tuvākajos gados par tiem var nesapņot. Politiķi negrasās pieņemt lēmumus, lai no valsts budžeta varētu apmaksāt, piemēram, vismaz vienas jaunākās zāles plaušu vēža slimniekiem vai kādu mūsdienīgu medicīnisku preparātu tiem nieru slimniekiem, kuriem vēzis progresē. Saeimas sēdē tā vietā, lai pievērstu uzmanību šim jautājumam, ko aktualizēja vēža slimnieku organizāciju pārstāvji, savācot vairāk nekā desmit tūkstošus parakstu, deputāti nolēma uzdot Veselības ministrijai līdz 1. decembrim izstrādāt onkoloģisko slimību diagnostikas un ārstēšanas programmu un 2017. gada valsts budžetā paredzēt līdzekļus programmas īstenošanai. Par to, ka šis uzdevums ir tikai formāla ieinteresētības izrādīšana, liecina fakts, ka situācijai onkoloģijā pievērsīsies tikai tad, kad Saeima būs pieņēmusi 2017. gada valsts budžetu.

Tiesa, Veselības ministrija nesēž gluži rokas klēpī salikusi, bet jau strādā pie jauna rīcības plāna onkoloģijā 2017. – 2020. gadam. Tas būšot gatavs līdz nākamā gada aprīlim. Bet ne jau no tā pieaugs naudas apjoms, lai vēža slimniekus izvilktu no “akmens laikmeta” un pārtrauktu viņiem no valsts naudas maka apmaksāt vecus pretvēža medikamentus, kas bojā ne tikai vēža, bet visas šūnas un kam ir smagi blakusefekti.

Arī iepriekš (no 2009. līdz 2015. gadam) Veselības ministrijai bija plāns, taču no tā maz kas īstenots, jo krīzes laikā finansējumu samazināja arī medicīnai un programmā ierakstītais mērķis – nodrošināt uz pierādījumiem balstītu un izmaksu ziņā efektīvu onkoloģisko slimnieku ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī izveidot visaptverošu un pieejamu paliatīvās aprūpes sistēmu – karājas mākoņos. To pašu var rakstīt nākamajā plānā, bet no ieraksta jau nekas nemainās un slimnieku dzīve neuzlabojas. Slimniekiem nepieciešama operatīva izmeklēšana, diagnostika un ārstēšana. Veselības ministrija vismaz cenšas to saprast un ir ieplānojusi 2017. gada valsts budžeta projektā papildu 12,3 miljonus eiro, kas nepieciešami jaunu pacientu ārstēšanai. Ministrija, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, plāno, ka vidēji pacientu daudzums varētu pieaugt par 22 tūkstošiem. Ģimenes ārstiem no 1. oktobra būs brīvas rokas pacientu nekavējoties sūtīt uz tuvāko ārstniecības iestādi veikt visnepieciešamākos izmeklējumus, ja radīsies aizdomas, ka viņam varētu būt audzējs. Pie ģimenes ārsta sarunātā onkologa pacients jau ieradīsies ar izmeklējumu rezultātiem. Taču nelaime tā, ka iepriekšējais veselības ministrs Guntis Belēvičs panāca, ka radioloģiskajiem izmeklējumiem reģionos pamatīgi nogriež valsts finansējumu, lai to atdotu Onkoloģijas centram Rīgā. Tāpēc uz vietas nebūs iespējams veikt pat datortomogrāfiju. Slimnīcas prasa, lai to miljonu eiro atdod atpakaļ.

Veselības ministre Anda Čakša onkoloģiju ir pasludinājusi par prioritāti un atvērusi frontes līniju, kur tie, kuriem faktiski ir jābūt sabiedrotajiem, sākuši apšaudīt viens otru.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. tāpēc vien jābrauc projām…

  2. Nekas jauns! Ar šadu attieksmi valsts izgrozās visās jomās, pieņem populistiskus lēmumus, Eiropas priekšā viņi visu ir izpildījuši, bet patiesībā viss ir savādāk… Mēs esam valst, kura 100% apmērā itkā palīdz ārstēt ne tikai vēzi, bet arī ar C hepatītu. Tomēr ārstēšanos saņem ne visi, un ja arī saņem, tad nu noteikti ne ar jaunākās paaudzes preparātiem, jo tie maksā ļoti dārgi. Tāpēc ārsti par saviem līdzekļiem pacientiem piedāvā iegādāties tos no trešajām valstīm, tādām kā Indija, kur mūsu valsts pamanās vēl uzdzīvoties iekasējot PVN.

  3. Sveša sāpe nesāp…..ja varētu šos lēmējus nozavēt.Septinōs augumos.Bet lai izjūt jau šodien.Uz sevi,uz saviem bērniem un mazbērniem.

  4. Mums jau medicīna entos gadus ir sačakarēta,un tie jūsu solijumi unviss pārējais ir tikai tukša muldēšana.

  5. Kāda ir izmeklējumu pašizmaksa?

Agris Liepiņš: Pedagogiem jāuzņemas atbildība (1)Izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz nekavējoties atlaist no darba skolotājus, kuri ir nelojāli Latvijas valstij, izraisījušas protesta vētru daudzu skolotāju vārdā runājošu amatpersonu vidū.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+