Mobilā versija
0.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
22. septembris, 2017
Drukāt

Pagaidām mēms kā kaps: Slepenības plīvuru pār jauno mācību saturu neizdodas noraut (4)

Foto FotoliaFoto Fotolia

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks un jaunā izglītības satura izstrādātāji līdz 25. septembrim par to apņēmīgi klusē. Līdz ar to slepenības plīvuru pār jauno mācību saturu pagaidām neizdodas noraut.

Kaut simts izglītības iestādēs jau sākusies jaunā mācību satura aprobācija, ko un kā izmēģināt bērnu skološanā, nav skaidrs, jo informācija netiek sniegta pat šajā pilotprojektā iesaistītām skolām un bērnudārziem. Kaut kādu skaidrību pedagogu pārstāvji cerēja gūt vakar, kad uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdi ieradās G. Catlaks, taču saruna bija īsa un vispārīga. Arī pedagogu pārstāvjiem jāgaida līdz 25. septembrim, kad tiks publiskots jaunais izglītības saturs visiem izglītības posmiem: sākot ar pirmsskolu un beidzot ar vidusskolu. Līdz pat februārim turpināsies jaunā satura publiska apspriešana. Tāpēc VISC vadītājs uzsvēra, ka nākamnedēļ publiskotā informācija nebūs gala variants.

Tikmēr pilotprojektā iesaistītie skolu pārstāvji arodbiedrībai sūdzējušies, ka neesot iespējams pilnvērtīgi aprobēt saturu, ja joprojām daudz kas no iecerētā satura nav zināms. Kad skolu pārstāvji lūdzot padomu satura izstrādātājiem, projekta “Skola 2030” ekspertiem, tie atbildot, ka esot parakstījušies par informācijas neizpaušanu, tāpēc neko nevarot stāstīt. “Atceliet taču projekta slepenības statusu vismaz attiecībā uz pilotskolām!” aicināja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

G. Catlaks apgalvoja, ka nekāda slepenības statusa neesot. Ekspertiem gan lūgts par iecerēm plaši nerunāt, lai “sabiedrībā netiktu apspriests projekta melnraksts”.

Tāpat skolu pārstāvji secinājuši, ka daļa lektoru, kas iesaistīti pilotskolu pedagogu apmācībā, neesot “augstas raudzes”. Pilotprojektā iesaistītas gan skolas, kuras jau līdz šim īstenojušas kompetenču pieeju, gan skolas, kam tā sveša. Lektori nemākot vienlīdz veiksmīgi strādāt ar skolotājiem, kam aiz muguras dažāda pedagoģiskā pieredze. “Projektā iesais­tīts ļoti daudz cilvēku un var būt visādi,” atzina G. Catlaks.

Pedagogi arī uztraucas, ka nav jaunajam saturam atbilstošu mācību līdzekļu, ko arī varētu aprobēt. G. Catlaks atbildēja, ka mācību līdzekļi būs tikai nākamā mācību gada saturā, turklāt “minimālā apjomā”. Šobrīd mācību līdzekļi tiekot izstrādāti “saspringtā režīmā”. Aprobācijā esot jāizmēģina mācību metodes un skolotāju sadarbība, nevis mācību līdzekļi.

Skolotāji oponēja: pilnvērtīgi sadarboties neesot laika. Ja pedagoga likmē būtu tikai 21 kontaktstunda un pārējo laiku varētu veltīt citu pienākumu veikšanai, tad gan varētu sadarboties. G. Catlaks piekrita, ka sadarbībai jābūt iekļautai apmaksātajā pedagoga darba laikā, taču par to jālemj Izglītības un zinātnes ministrijai.

Valkas pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Laila Ozoliņa pārmeta VISC, ka tas “esot visa ļaunuma sakne”, jo nesniedz pietiekami daudz informācijas, piemēram, par sešgadnieku izglītību: “Ne vecāki, ne skolotāji, ne arī bērni nezina, kam gatavoties. Pēc kādas programmas jau nākamajā gadā mācīsim bērnus?” G. Catlaks atbildēja tikai jau zināmo: varēs mācīties bērnudārzā, vienlaikus 1. klasē mācīsies dažāda vecuma bērni. Turklāt par sešgadnieku skološanu vēl jālemj Saeimai.

I. Vanaga atzina: lielākais satraukums saistībā ar jauno mācību saturu ir par steigu un neziņu. Ja tikai februārī beigsies sabiedriskā apspriešana un pieņemti politiski lēmumi par jauno saturu: kad tad skolotāji gatavosies darbam jaunajos ap­stākļos? Kā zināms, jauno saturu skolās sāks ieviest jau nākamajā mācību gadā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Riebjas to visu lasīt. Labi, ka no skolas aizgāju. Tagad jūtos kā cilvēks, strādāju mierīgu darbu par to pašu samaksu veselība uzlabojusies. Skolā nostrādāju 30 gadus un neparko neiešu atpakaļ.

  2. Tāpēc arī noslēpumainība Atbildēt

    ,,viņi mācās izstrādāt programmas un tām atbilstošu mācību saturu; grāmatu autori izstrādā aprobējamos mācību līdzekļus, kurus skolotāji aprobē.
    NAV latviešu valodas skolotājiem papildus slodzei vēl jāveic bez maksas (vai varbūt tomēr vismaz samaksās?) ,,
    Nu taču jāsaprot, ka nav laika reformas darba grupas elitei nodarboties ar to visu ! Ir tikai gads palicis! Jāpaspēj radītvētrainu darbības redzamību un adekvāti noformēt ,,papīrus,, , jo nākošruden jau vēlēšanas !!!! Un tad var gadīties , ka esošie reformātori vairs nebūs pie varas , teikšanas un finansu plūsmu apsaimniekošanas. Skolotāji vienkāršie ,jau ne pirmoreiz klusi, nekurnot, atkal darīs bezmaksas darbu reformātoru vietā.

  3. VISC kārtējo reizi imitē darbību, lai apgūtu gandrīz 14 miljonus eiro. Nav jēgas aprobēt metodes un skolotāju sadarbības prasmi, ja NAV MĀCĪBU SATURA. Lai pārliecinātos par t. s. jaunā standarta kvalitāti, jāstrādā kompleksi: izmēģinājumā iesaistītajiem skolotājiem un potenciālajiem mācību grāmatu autoriem tiek profesionāli skaidrota standarta būtība, kopīgais un atšķirīgais salīdzinājumā ar iepriekšējo standartu, kurā jau bija izmantota kompetenču pieeja (nevajag ticēt tukšām runām, ka šis ir kas pirmreizējs); viņi mācās izstrādāt programmas un tām atbilstošu mācību saturu; grāmatu autori izstrādā aprobējamos mācību līdzekļus, kurus skolotāji aprobē.
    NAV latviešu valodas skolotājiem papildus slodzei vēl jāveic bez maksas (vai varbūt tomēr vismaz samaksās?) bezjēdzīgs darbs. Tā nav standarta aprobācija, ja vēros tikai metožu un sadarbības aspektu. Metodes izmanto konkrēta mācību satura īstenošanai, nevis gaisa tricināšanai, Catlaka kungs!

  4. Mācību līdzekļi tiekot gatavoti “saspringtā režīmā”. Nu ko, gaidīsim jaunas pērles mācību grāmatās.

Draugiem Facebook Twitter Google+