Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. novembris, 2012
Drukāt

Pagaidām neskaidrs ebreju īpašumu atdošanas jautājums

Foto-LETAFoto-LETA

Ebreju kopiena pabeigusi pirmo sarunu kārtu ar visām Saeimas frakcijām, aģentūrai BNS apstiprināja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāve Gita Umanovska. Taču pašlaik ar to viss esot apstājies. Pēc Jaunā gada ebreju kopiena varētu nākt klajā ar priekšlikumiem, kā jautājumu risināt.

Vairākas frakcijas pagaidām atturas paust savu nostāju, ko atbildēt ebreju kopienai uz lūgumu atdot zaudētos īpašumus vai kompensēt zaudējumus kā citādi.

Opozīcijā esošais “Saskaņas centrs” (SC) uzskata, ka ebreju īpašumu jautājums ir valdības atbildība – “valdības galvassāpes”.

“Mēs gaidām valdības sagatavotu likumprojektu, jo tas ir valdības lauciņš un atbildība. Tikai pēc tam, rūpīgi iepazīstoties ar likumprojekta saturu un anotāciju, to vērtēsim,” teica SC frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

Nedz Reformu partijas (RP), nedz “Vienotības” Saeimas deputāti neesot vienojušies par nostāju restitūcijas jautājumā. RP frakcijas vadītājs Valdis Zatlers atzina, ka par to varētu runāt un domāt pēc Jaunā gada.

“Es domāju, ka šis jautājums ir tāds, kur vajadzēs tikties vairākas reizes, lai to pēc iespējas labāk izprastu un nepielaistu kļūdas un lietas ar neparedzamām sekām – gan mantiskām, gan civiltiesiskām, gan arī morālām,” norādīja Zatlers.

Zaļo un zemnieku savienības frakcijas pārstāvis Ingmārs Līdaka pagaidām atturējās no jebkādiem komentāriem.

Tikai Nacionālā apvienība (NA) ir pret un savu iepriekšējo nostāju pēc tikšanās ar ebreju kopienu nav mainījusi. NA līderis Raivis Dzintars sacīja, ka pagaidām NA vēl nav sniegti tādi argumenti, lai tā pieņemtu lēmumu pārskatīt denacionalizācijas procesu par labu vienai etniskajai kopienai.

Ebreju īpašumu jautājuma sakārtošana aktualizējās maija vidū, kad premjers saņēma vēstuli no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, kura aicināja atdot atpakaļ ebreju kopienai reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumus, kas tai piederējuši pirms Otrā pasaules kara. Koalīcija vienojās, ka jautājums par ebreju kopienas īpašumu restitūciju ir jārisina politiski Saeimā. Ebreju kopiena norādījusi 270 īpašumu, kas pirms kara bijuši ebreju sabiedrisko organizāciju īpašumā un tapuši vai iegādāti par ziedojumiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+