Foto: LETA

Skolotāju algošanas modeļus pagaidām tikai izstrādās un aprobēs
 3

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pagaidām apņēmusies tikai izstrādāt un aprobēt skolotāju algošanas modeļus. Jauno modeli ieviesīs ne agrāk kā pēc diviem gadiem un šobrīd nav nekādu aprēķinu par to, cik iespējamie modeļi varētu izmaksāt valsts budžetam.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Kā jau iepriekš ziņots, IZM darba grupā izkristalizējušies divi modeļi. Pirmais paredz uzlabot, taču, daudzuprāt, vēl vairāk sarežģīt esošo “Nauda seko skolēnam” modeli, bet otrais – noteikt skolotājiem pilnu darba nedēļu, un skolu direktoru ziņā būtu izlemt, kādi pienākumi šajā darba nedēļā skolotājiem veicami.

Vakar abus modeļus apsprieda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un varēja redzēt, ka vairākums deputātu atbalsta otro variantu. Atteikties pilnībā no esošā modeļa aicina arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kurai gan ir arī daudz jautājumu par otrā modeļa detaļām.

CITI ŠOBRĪD LASA

IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule skaidroja, ka patlaban vēl nav pilnībā izlemts, cik daudz darba stundu nedēļā skolotājiem būtu jānostrādā. Patlaban ticamāks variants, ka tiktu noteikta 36 stundu nedēļa, jo par garāku darba nedēļu valsts vienkārši nespētu samaksāt. Ja augtu finansējums skolotāju algām, pakāpeniski darba nedēļa varētu sasniegt 40 stundas.

LIZDA pārstāve Modra Jansone gan teica, ka citās valstīs, kur ir līdzīga sistēma, skolotājiem viss darba laiks nav jāpavada skolā, jo pedagogiem taču esot jāpilnveidojas. IZM pārstāvji toties norādīja, ka pilnveidoties var arī skolas bibliotēkā vai skolēnu brīvlaikā, kad stundas nav jāvada. Reformu partijas frakcijas deputāts Guntars Bilsēns teica, ka tieši ar to, ka skolotājam nu būs vairāk laika jāpavada skolā, otrais modelis ir labāks. Ja skolēni varēs satikt pedagogu arī ārpus stundām, viņi būs ieguvēji.

Arodbiedrību uztrauc, ka nav paredzēts “no augšas” noteikt, cik kontaktstundu skolotājam jānostrādā, lai būtu pilna slodze. To iecerēts atstāt skolas direktora ziņā, kas, vienojoties ar skolotāju, darba līgumā paredzēs, cik kontaktstundu jāvada un cik daudz laika jāatvēl citu pienākumu veikšanai.

IZM piedāvājums saglabāt esošo modeli, to uzlabojot, neguva atbalstu, jo esošais modelis jau tagad ir pārāk sarežģīts, skolotāju algu aprēķinam izmanto 21 koeficientu, bet “uzlabotajā” variantā to skaits vēl pieaugtu. “Vai jūs paši šajos koeficientos nesapīsieties?” skeptiska bija komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola. E. Papule atbildēja, ka nesapīšoties vis, bet arī atzina, ka šajā modelī skolotāju algu aprēķināšana kļūtu vēl necaurspīdīgāka.

Abus modeļus iecerēts izmēģināt 25 dažādās skolās nākamā gada pirmajā pusgadā.

Taču deputātiem un arī klātesošajiem pašvaldību pārstāvjiem tā arī nekļuva skaidrs, kāpēc vispār jāizstrādā un jāaprobē modeļi, kamēr nav zināms, kāds finansējums būs pieejams šo modeļu īstenošanai. Vairāki klātesošie norādīja, ka pareizi būtu vispirms saprast, kāds finansējums skolotāju algām tiks piešķirts, un tad lemt, kurš modelis piemērotāks. Piemēram, tagad nav iespējams noteikt, cik tad skolotājs būtu pelnījis saņemt par 36 stundu slodzi, jo nav zināms, cik valsts būs gatava maksāt.

Reklāma
Reklāma

Vienīgais, kas jau tagad skaidrs: arī abos piedāvātajos modeļos finansējums skolotāju algām būs atkarīgs no skolēnu skaita. Un arī turpmāk pašvaldībām būs iespēja naudu starp skolām pārdalīt. E. Papule atzīst, ka nāksies prasīt skolotāju algu mērķdotācijas palielinājumu, bet vēl nav zināms, vai to prasīs, gatavojot nākamā vai tikai aiznākamā gada valsts budžetu.

Jāpiebilst, ka tuvākajās nedēļās gaidāms OCED ekspertu ziņojums par pedagogu algām. Viņi salīdzinājuši 10 valstu pieredzi, veikuši aprēķinus un analizējuši gan abus šobrīd apspriežamos modeļus, gan modeli, kurā tiktu apvienota koeficientu un skolotāju pilnas slodzes sistēma.