Pagājušā gadā Latvijā palielinājies slepkavību skaits 0
Pagājušajā gadā Latvijā reģistrētas 85 slepkavības, kas ir par desmit slepkavībām vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt samazinājies tādu gadījumu skaits, kad tīšu smagu miesas bojājumu rezultātā iestājusies personas nāve, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.
Pagājušajā gadā reģistrēti 1214 noziegumi, kad cietušajiem nodarīti tīši miesas bojājumi, un 67 no šiem gadījumiem iestājusies personas nāve. Tīšu smagu miesas bojājumu, kā rezultātā iestājusies cietušā nāve, gadījumu skaits pērn salīdzinājumā ar 2013.gadu ir samazinājies par 17 gadījumiem.
Lai arī abos gadījumos pēc minētajiem noziegumiem iestājas cilvēka nāve, tīši miesas bojājumi, kā rezultātā iestājusies cietušā nāve, Krimināllikuma izpratnē netiek definēta kā slepkavība. Galvenā atšķirība starp šiem nozieguma veidiem ir tajā, ka slepkavībā ļaundara nodoms ir atņemt cilvēkam dzīvību – cietušo noslepkavot -, savukārt otrajā gadījumā vainīgā nodoms ir nodarīt cietušajam tikai miesas bojājumus, neatņemot dzīvību, bet cietušā nāve iestājas vainīgā neuzmanības dēļ.
Ņemot vērā iepriekšminēto, kopējais Latvijā nogalināto cilvēku skaits pagājušajā gadā bija 152.
Valsts policija norāda, ka pagājušajā gadā slepkavības pārsvarā tika izdarītas spontāni un sadzīves strīdu rezultātā. To veicinošie faktori ir alkoholisms, kā arī nelabvēlīgi apstākļi ģimenē. Arī miesas bojājumi visbiežāk tiek izdarīti savstarpēju sadzīvisku strīdu un konfliktu rezultātā kopīgas alkohola lietošanas laikā.
Kā šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atgādināja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, pērn pavasarī stājās spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, ieviešot pagaidu aizsardzības līdzekļus pret vardarbību, kā arī paredzot tūlītēju policijas rīcību gadījumos, kas saistīti ar vardarbību ģimenē. Ja policija izsaukumā konstatē, ka pastāv tūlītēji draudi, ka varmāka varētu nodarīt kaitējumu, tiesībsargājošās personas var pieņemt lēmumu nekavējoties nošķirt varmāku no sava upura, turklāt varmākam ir jāatstāj mājoklis, kurā pastāvīgi dzīvo cietusī persona.
Tāpat ir iespējams pret varmāku noteikt aizliegumu atgriezties un uzturēties šajā mājoklī neatkarīgi no tā, vai varmāka ir mājokļa īpašnieks. No vardarbības un vajāšanas cietušajām personām pēc savas iniciatīvas ir iespēja vērsties tiesā, tostarp ar policijas starpniecību, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajam cilvēkam, piemēram, aizliedzot tuvoties un sazināties ar cietušo.
Pamatojoties uz iepriekšminēto normu, policija attiecībā uz varmākām ir pieņēmusi aptuveni 100 lēmumus, savukārt tiesas – apmēram 350 lēmumus. Valsts policijas prakse liecina, ka policijā vēršas ne tikai sievietes, bet arī vīrieši, kas cietuši no sieviešu puses.
“Ja šos rīkus mēs neizmantosim turpmāk un nestrādāsim aktīvāk, tad šai sadzīviskajai vardarbībai – nemotivētajai agresijai – būs tendence pieaugt, tostarp slepkavībām, kas saistītas ar sadzīviskiem iemesliem. Nevar gan noliegt, ka daļa iedzīvotāju atrodas vidē, kur rēķinu kārtošana ar spēku ir kā dzīvesveids,” norādīja Ķuzis.
Pagājušajā gadā reģistrētas 75 izvarošanas, kas ir par divām izvarošanām vairāk nekā 2013.gadā.
