Mobilā versija
+1.4°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
31. marts, 2017
Drukāt

Maģiski rituāli, kas vieno burvjus, magus un priesterus (3)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Maģijas saknes iestiepjas dziļi vissenākajos laikos, kad cilvēks vēl ne tikai nepazina rakstību, bet par kuriem mēs vispār teju vai neko nezinām, izņemot to, par ko vēsta praktiski visu pasaules tautu folklora un dažādi vēsturiskie avoti. Un senajos laikos burvji un zintnieki bija ierasta parādība, pat pastāvēja konkrēta reliģija, ko mūsdienās dēvē par Viku un par kuras noslēpumainajiem maģiskajiem rituāliem zināms vien pēc atstāstījuma avotos, taču ir skaidrs, ka tas mūsu tālīno senču rokās bijis pārsteidzoši iedarbīgs līdzeklis.

Raganas un burvji
Būrējus, zintniekus jeb tā dēvētās raganas visos laikos cilvēki gan godājuši, gan no tiem baidījušies, jo parastam cilvēkam šie ļaudis allaž šķituši vairāk nekā savādi. Izņēmums nav arī mūsdienas. Tostarp visos laikos bijis arī tā, ka daudzi no maģijas pārvaldītājiem sevi absolūti nav uzskatījuši par burvjiem vai raganām. Viņi bijuši pārliecināti, ka patiesībā ir “kaut kas vairāk” – tādi, kas spēj vadīt un ietekmēt citu cilvēku dzīves un likteņus.

Daudzos okultajos virzienos, kas saglabājušies līdz pat mūsdienām, pieņemts maģiju iedalīt atbilstoši krāsām un tās mijiedarbības pakāpei ar apkārtējo pasauli. Piemēram, visiem labi zināmā (vismaz bieži par to dzirdēts) melnā maģija ne gluži vienmēr nodara tikai kaitējumu un ļaunumu. Viss atkarīgs no tā, kādus mērķus izvirza attiecīgais adepts jeb maģijas virziena sekotājs, māceklis. Un melnā maģija faktiski nekad nav bijusi tikai ļaunuma iemiesojums.

Šādai attieksmei pamatā ir tas, ka dažādu iemeslu dēļ mūsdienu pasaulē jebkādas maģiskās darbības ar upurēšanas elementiem nezin kāpēc pieņemts uzskatīt tikai un vienīgi par melnās maģijas maģisko rituālu.

Lai gan vienlaikus arī daudzviet vēl joprojām par legālu atzītajā kristietībā arī ir tradīcija upurēt, piemēram, nolikt svecīti – sak, svecīte iedegas, tās liesma attīra dvēseli un visas upurētāja lūgsnas un piedošanas prasības izpildīsies.

Praktiski tieši tas pats rezultāts gūstams tad, ja līdzīgā veidā rīkojas melnās maģijas adepts, tikai viņš savās darbībās vēršas pie citas dievišķās konstrukcijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Kā tas ir ticēt sev? Cilvēkā visu laiku šaudās tūkstošiem domas, emocijas un tās visas kopā rada milzīgu pretrunu gūzmu… Un cilvēks pat nezina, no kurienes kāda ideja, doma vai emocija atnāk un kur aiziet – aizlido kā putns? Un, kam lai cilvēks sevī tic, ja salkumā viņam ir vienas domas, pēc paēšanas pavisam citas, pirms un pēc seksa arī domas mainās, tāpat kā pirms un pēc nokārtošanās tualetē tās domas mainās… Cilvēka domas, garastāvoklis, pat attieksme pret kādu notikumu, ideju, var mainīties ik pa pāris minūtēm – atkarībā no ārējiem un iekšējiem kairinājumiem un pieredzes. Kā tas ir ticēt sev? Un parasti tāds ateistisks fanātiķis sev netic, jo ja, piemēram, ierauga spoku vai kādu astrālu vīziju, tad nevis sev – savām acīm notic, bet iestāsta sev to, ko dzirdējis no tāda paša sev līdzīga dīvaina ateista, kuru uzskata par savu autoritāti…

  2. Kā tas ir ticēt sev? Cilvēkā visu laiku šaudās tūkstošiem domas, emocijas un tās visas kopā rada milzīgu pretrunu gūzmu… Un cilvēks pat nezina, no kurienes kāda ideja, doma vai emocija atnāk un kur aiziet – aizlido kā putns? Un, kam lai cilvēks sevī tic, ja salkumā viņam ir vienas domas, pēc paēšanas pavisam citas, pirms un pēc seksa arī domas mainās, tāpat kā pirms un pēc nokārtošanās tualetē tās domas mainās… Cilvēka domas, garastāvoklis, pat attieksme pret kādu notikumu, ideju, var mainīties ik pa pāris minūtēm – atkarībā no ārējiem un iekšējiem kairinājumiem un pieredzes. Kā tas ir ticēt sev? Un parasti tāds ateistisks fanātiķis sev netic, jo ja, piemēram, ierauga spoku vai kādu astrālu vīziju, tad nevis sev – savām acīm notic, bet iestāsta sev to, ko dzirdējis no tāda paša sev līdzīga dīvaina ateista, kuru uzskata par savu autoritāti…

  3. “Zinātnieki” iesakot ticēt sev, nevis reliģijas un maģijas māņiem… Te atkal ir pretruna un demagoģija, jo tas pasniegts tā, ka visi mūsdienu zinātnieki un speciālisti esot tik apdalīti, netalantīgi, ka fanātiski netic reliģijai un maģijai… Ir arī tādi zinātnieki, kuriem ir pietiekams reliģiozais un maģiskais talants. Un visos laikos, arī mūsdienu hibrīdkara laikā, ir izveidotas veselas ekstrasensu, magu, reliģisko speciālistu brigādes, kas aizsargā savas tautas un valsts egregoru un, ja vajag, arī uzbrūk ienaidniekam. Tas, pirmkārt, ir attiecināms uz lielvalstu aizsardzības sistēmu. Pat Padomju Savienībā tādas ekstrasensu vienības vienmēr pastāvēja, lai gan oficiāli Kremlis kaut ko tādu kategoriski, tāpat kā Dievu, noliedza.

Seno latviešu aizsardzības zīmes. Kā senču spēku izmantot šodien, stāsta Brigita EktermaneDabā ļaunums kā apzināta kaitniecība nepastāv, tas sākas ar cilvēka apzinātu izvēli  – caur skaudību, nenovīdību, greizsirdību. Pastāv trīs veidu aizsardzības līmeņi – fiziskais, astrālais, mentālais. Visvērtīgākā, kas būtu īpaši jāsargā, ir cilvēka dvēsele.
Draugiem Facebook Twitter Google+