Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. septembris, 2016
Drukāt

Pagarina sankcijas pret ES “melnajā sarakstā” iekļautajām Krievijas presonām

Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas Savienības karogs.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien par sešiem mēnešiem pagarināja sankcijas 146 fiziskajām un 37 juridiskajām personām par to lomu Krievijas īstenotajā Krimas aneksijā un konfliktā Ukrainā.

Ceturtdien pagarinātās sankcijas attiecas uz “darbībām pret Ukrainas teritoriālo vienotību, suverenitāti un neatkarību”, norādīts ES paziņojumā.

Sankciju sarakstā iekļauto fizisko un juridisko personu aktīvi ir iesaldēti, un sarakstā esošajiem indivīdiem arī liegta iebraukšana ES.

Sankciju sarakstā ir, piemēram, Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins, Krievijas prezidenta padomnieks Sergejs Glazjevs un Kremlim pietuvinātais miljardieris Arkādijs Rotenbergs.

Sankcijām pakļautās juridiskās personas lielākoties bāzētas Krievijas anektētajā Krimā un promaskavisko kaujinieku sagrābtajās teritorijās Ukrainas austrumos. Tomēr to vidū ir arī Krievijas valstij piederošas kompānijas.

Sankciju pagarināšana stāsies spēkā, kad tās piektdien tiks publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

2015.gada februārī Minskā tika noslēgta vienošanās, kas aicina pasludināt pamieru, īstenojot dažādus politiskus, ekonomiskus un sociālus pasākumus konflikta izbeigšanai. Vienošanās noslēgšanā piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, bet vidutāji bija Vācijas un Francijas līderi.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 9500 cilvēki.

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+