Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
26. marts, 2013
Drukāt

Pagastos vajag energopārvaldnieku


Foto no "Ekodoma" arhīvaFoto no "Ekodoma" arhīva

Vietējā katlumāja daudzdzīvokļu māju, nereti vien dažu, apkurei, apkures katls pašā mājā, tomēr ļoti daudzos gadījumos – katrā dzīvoklī uzbūvēta krāsniņa vai plīts, kuras izvads pretēji ugunsdrošības noteikumiem ievadīts kopējā ēkas ventilācijas sistēmā vai mājas ārsienai piestiprinātā skurstenī – ar šādiem līdzekļiem sava mājokļa apkuri patlaban nodrošina daudzu Latvijas pagastu un mazpilsētu cilvēki. 


Lielie siltuma zudumi, pamestie dzīvokļi un ēku sliktais stāvoklis palielina maksu par siltumu mājokļos dzīvojošajiem ļaudīm. “Tā ir nabadzības rosināta situācija, ko, nākot iniciatīvai no novada vai pagasta vadības, var mainīt arī bez liela naudas ieguldījuma,” teic Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Paulis Barons.

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieki profesores Dagnijas Blumbergas vadībā Eiropas Komisijas projekta “BioRegions” laikā vairākās pašvaldībās izpētījuši reālo situāciju siltumapgādē un sagatavojuši ieteikumus situācijas uzlabošanai, kas jau īstenoti. Pētnieku ieteiktā siltuma zudumu samazināšana prasa ļoti nelielu vai pat nekādu naudas ieguldījumu.

 

Kā rīkoties

“Zviedrijā kopš aizvadītā gadsimta 70. gadiem darbojas likums, ka visām pašvaldībām obligāta ir energoplāna izveide. Šāda plāna – kur iekļauta situācijas apzināšana, enerģētikas stratēģijas izveide – sagatavošana un īstenošanas uzraudzība Latvijā nemaksā vairāk kā 20 000 latu,” teic starptautiskā “BioRegions” projekta koordinatore Latvijā Ilze Dzene.

Viņas vadītā projekta īstenošanas laikā SIA “Ekodoma” Limbažu un Salacgrīvas novadā bez maksas (75% izdevumus sedza ES un 25% – SIA “Ekodoma”) izveidoja Bioenerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšanas plānus 2012. – 2022. gadam. Plānā, piemēram, pastāstīts, ar kādiem pasākumiem 2022. gadā Limbažu novadā biomasas efektivitāte būs kāpusi vismaz par 20%, enerģijas patēriņš ēkās būs samazināts vismaz par 30%, kādā veidā biomasas īpatsvara saglabāšana enerģijas gala patēriņā būs vismaz 80% liela.

 

Jāveido vienots risinājums
pagasts_Cempi_7

D. Blumberga uzsver – energoplāns novados ir vajadzīgs tāpēc, lai lēmums ar īstermiņa svarīgumu nepārvilktu svītru ilgtspējīgai izaugsmei un lai mēģinātu aiz ikdienas rūpju kalniem ieraudzīt enerģētikas nozares izaugsmes virzienus. Profesore arī aicina nebaidīties no nerenovējamu māju nojaukšanas, nodrošinot to iedzīvotājiem jaunus mājokļus. “Nedrīkst ieguldīt naudu vai to nelietderīgi izmantot ēkās, kas ir jānojauc, īpaši tajās, kur ir noārdīta centrālā apkure un izvietotas Godmaņa krāsniņas,” aicina profesore. Viņa vienlaikus arī brīdina, ka ar šādu uzstādījumu pie pagastu cilvēkiem nedrīkst vērsties agresīvi, ir jārīkojas soli pa solim. Šajā ziņā palīdz energoplāni.

Limbažu novada Viļķenes pagastā redzētais ir raksturīgs daudziem Latvijas pagastiem. Šajā pagastā dzīvo 610 cilvēki. Siltumenerģijas patērētāji ir divas pašvaldības ēkas (izmanto malkas katlu), 11 daudzdzīvokļu ēkas (malkas katls), skolas ēkas (dīzeļdegvielas katls) un bērnudārzs/bibliotēka (malkas katls).

Vienpadsmit daudzdzīvokļu ēkas ir būvētas no blokiem un silikātķieģeļiem. Katrā trīsstāvu ēkā ir 12 dzīvokļi ar 900 m2 kopējo platību. Agrāk pagastā bija kopēja katlumāja, patlaban katrā dzīvoklī apkurei ir izvēlēts atšķirīgs risinājums. Piemēram, trīs istabu dzīvoklī (platība 60 m2) plīts un dūmvads pa visu dzīvokli, vairākas krāsniņas un plīts vai “Jotul” kamīns ar mūrīti otrā istabā, plīts virtuvē, kas darbojas centrālajai apkurei dzīvoklī. Dūmgāzes ievada ventilācijas sistēmā bez speciālām caurulēm, istabas šķērso dūmgāzu caurules, daļā dzīvokļu no iekšpuses ir siltinātas gala sienas.

Iedzīvotāji Viļķenes daudzdzīvokļu mājās apkurei izmanto malku. Tās patēriņš gada laikā nesiltinātā gala dzīvoklī ir 10 m3, bet siltinātā gala dzīvoklī 5 m3. Viena kubikmetra malkas cena Ls 15,50. Malku cilvēki ved pat no 200 metru attāluma, daži to glabā kāpņu telpā. Tās izmantošana nav efektīva – ir gan sausa, gan arī slapja malka. Karsto ūdeni iegūst no malkas un elektriskajiem boileriem.

Situācijas uzlabošanai Viļķenes daudzdzīvokļu mājās eksperti ieteica ilgtermiņa risinājumu – veidot vienotu risinājumu siltumapgādes sistēmai: saules kolektorus uz jumta, mainīt apkures katlus un izvēlēties granulu vai šķeldas katlus. “Īsākā termiņā – nededzināt slapju malku, pašiem dibināt apsaimniekošanas biedrību vai meklēt un slēgt līgumu ar mājas apsaimniekotāju. Ir vajadzīgs cilvēks, kas uzņemas atbildību par ēkas apsaimniekošanu ilgtermiņā,” teic I. Dzene.

Tātad vissvarīgākais ir energopārvaldnieka amata izveide visos novados. Šis darbinieks vai pat vairāki darbinieki pētītu esošo situāciju, konstatētu problēmas un ieteiktu cilvēkiem to risinājumus, un rosinātu energoplāna izveidi. “Energopārvaldnieka amata izveide un energoplānošanas ieviešana arī nepieļaus situāciju, kad priekšrocības ES atbalsta naudas izmantošanā saņem ar novada vadību saistīti cilvēki,” piebilst D. Blumberga.

 

Ozolainē atlikusi pēdējā nesiltinātā ēka

Limbažu dome, piemēram, kompensē līdz Ls 700, bet ne vairāk kā 70% no energoaudita izmaksām. Saulkalnē renovācijas dokumentu sakārtošanai pašvaldība vienai mājai piešķir Ls 2000. Limbažu novada Ozolaines ciemā patlaban no aptuveni desmit daudzdzīvokļu ēkām nenosiltināta ir palikusi viena māja. Novada domē teic – tas lielā mērā ir daudzu daudzdzīvokļu māju pārvaldnieka Zigmunda Mūrnieka nopelns.

Z. Mūrnieks atceras, ka savulaik 2008. gadā dome iedevusi burkānu – naudu vairāku māju jumtu remontam. 2009. gadā Latvijā varēja saņemt ES atbalstu māju siltināšanai un pirms Ziemassvētkiem pirmā ēka bijusi nosiltināta.

“Nākamajā gadā ar aģitēšanu bija jānodarbojas daudz mazāk, jo cilvēkiem acu priekšā bija paraugs. Arī apsaimniekošanas izdevumi mēnesī, no kuriem dzēsa aizdevumu, nebija lieli – 35 santīmi par kvadrātmetru,” tā Z. Mūrnieks.

Viņš teic, ka vienistabas dzīvokļa īpašniekam par tolaik renovēto māju ik mēnesi jāmaksā Ls 10, divistabu dzīvokļu īpašniekiem Ls 17 – 18, bet trīs istabu dzīvokļu īpašniekiem – Ls 23 – 24. Patlaban gan darbu un materiālu izmaksas ir kāpušas, tāpēc jārēķinās ar maksimāli 55 santīmu lielu apsaimniekošanas maksu un kredītu uz 15 gadiem (agrāk piecu gadu termiņš). “Vissvarīgākais ir nosiltināt pirmo māju, tad citi cilvēki redzēs ieguvumus un rīkosies līdzīgi. Siltināšana jau vienlaikus nozīmē arī remontu un tātad īpašuma vērtības kāpumu,” uzsver Z. Mūrnieks.

 

Fakti

Siltumenerģijas patēriņš un ēku renovācija

Vidējais siltumenerģijas patēriņš valstī daudzdzīvokļu ēkā ir aptuveni 200 kWh/m2, ja tas pārsniedz 230 kWh/m2, tad saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ēkas apsaimniekotājam ir jāsamazina siltuma zudumi;

daudzdzīvokļu māju renovācijai ES plānošanas periodā līdz 2013. gadam bija pieejams Ls 62 milj. liels sabiedriskā finansējuma atbalsts, ar to sedz aptuveni 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām;

patlaban Ekonomikas ministrijas izveidotais darba variants paredz laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam veidot Energoefektivitātes fondu;

fondā būtu Ls 50 milj. ERAF naudas, no tā ar atvieglotiem nosacījumiem piešķirtu aizdevumu ēku renovācijai, paredzot vien 20% lielu dāvinājumu;

2014. – 2020. g. tiek solīta vienkāršāka renovācijas projektu gatavošana nekā patlaban;

no visām daudzdzīvokļu mājām Latvijā nosiltināti vien 3%, visu māju renovācijai vajadzētu Ls 2,7 mljrd.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+