Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
7. augusts, 2014
Drukāt

NEDĒĻAS FILMA: Janvāra divas sejas

ReklāmfotoReklāmfoto

„Janvāra divas sejas” ir viena no retajām vērtīgajām filmām, kas nonākusi kinonomā uz Latvijas ekrāniem šovasar.

Filmas režisors ir spēcīgs aroda meistars, irāņu/angļu scenārists, kura rokai pieder scenāriji filmās „Dūjas spārni” (1997), „Brauciens” (2011), „Sniegbaltīte un mednieks” (2013), u.c. Viņš arī pats ekrānam pārnesis slavenās psiholoģisko, kriminālmotīvu piesātināto romānu autores Patrīcijas Haismitas tāda paša nosaukumu 1964. gada darbu, kas šīs filmas pamatā. Patrīcijas Haismitas, kas varbūt vislabāk pazīstama ar romānu sēriju par Misteru Ripliju, literārie darbi ekranizēti ļoti bieži. Pie nesenākajām adaptācijām pieder Entonija Mingelas „Talantīgais Misters Riplijs” (1999) ar Metu Deimonu un Gvinetu Paltrovu, kinovēsturē ikoniskākajām – franču režisora Renē Klemāna „Pusdienlaikā” (Plein soleil, 1960) ar Alēnu Delonu galvenajā lomā un Vima Vendersa melanholiskais trilleris „Amerikāņu draugs” (The American Friend, 1977) ar Denisu Hoperu. Haismitas slavai noteikti savu artavu deva Alfrēds Hičkoks – spriedzes meistara mākslai tik ļoti piestāvēja Haismitas izsmalcinātais trillera stils, un „Svešinieki vilcienā” (Strangers on a Train, 1951) ir viena no visu laiku labākajām Haismitas ekranizācijām.

„Janvāra divas sejas” ir groda filma, pat ja ļoti, ļoti klasiska literāra avota adaptācija. Tā uzrāda vairākas Haismitas darbiem tik raksturīgās tēmas – spriedzes saspīlējumu, slepkavību un tās slēpšanu, bēgšanu, vajāšanu, skaudību, tiekšanos pēc bagātības un labāka sociāla statusa, spriedzes (bieži seksuāla rakstura) piesātinātas divu vīriešu attiecības, elegantu vidi.

Filmas sižeta uzstādījums ir jebkura trillera formulas paraugs. 60. gadu sākums – amerikānis Česters Makfārlends (Mortensens) un viņa skaistā sieva Kolete (Dansta) vada bezrūpīgas brīvdienas Eiropā, elegantās viesnīcās, restorānos, tūrisma apskates vietās. Viņi satiek jaunu amerikāņu studentu, Raidalu (Oskars Aizeks, nesenās brāļu Koenu filmas „Lūinā Deivisā” zvaigzne), poliglotu, šarmantu sīku krāpnieku un gidu, un viņu sākotnējā bezrūpīgā draudzība un koķetērija pārtop baisā, nervus kutinošā epopejā brīdī, kad tiek pastrādāta slepkavība.

„Janvāra divas sejas” darbība norisinās Grieķijā – saules pārpludinātajās Atēnās, Krētā – Knosā, Hēraklejā. Tā ir perfekta vieta, kurā izspēlēt atsauces uz antīko kultūru un sengrieķu, seno romiešu mītiem – viss filmas kodols balstās uz vairākiem no tiem. Vispirms jau pats filmas nosaukums – „janvāris” ir mēnesis, kuru senie romieši nosauca sava dieva Janus vārdā. Janus, kuru ataino divu seju veidolā, un kurš simbolizē pretmetus, ambivalenci, sākumu un beigas, nākotni un pagātni, pārmaiņas, transformāciju, ir ideāls arhetips stāsta pagriezieniem, centrālo personāžu dubultmorālei, divām sejām un maskām, kuras drīz krīt, īsto personību slēpšanai. Savukārt attiecību dinamikā, kur vecākā, slīpētā, ar harizmu un varu apveltītā Čestera dzīvi un sievu Koleti iekāro jaunākais Raidals, uz viņu projicējot attieksmi pret savu tēvu, samanāmi centrālie Edipa mīta motīvi.

Filma ir brīnišķīgu detaļu sakopojums, pat ja nav šedevrs. Tās spēcīgākās kvalitātes noteikti ir laikmeta rekonstrukcija – agrīnie 60tie, atmosfēras radīšana – eiropeiskās dekadences, pagātnes elpas uzburšana antīkās kultūras drupās un pieminekļos, svaigos linu uzvalkos, – un spēcīgie aktierdarbi, sevišķi Vigo Mortensena brutālais, greizsirdīgais alpha male. Visas detaļas gan nesummējas tādā vienkāršībā un absolūtā nervu saspīlējumā, kā to spēj radīt Klemāns vai Hičkoks, toties tik atsvaidzinoši redzēt spēcīgu scenārista darbu un literatūras klasisku adaptāciju, piedāvājot stāstu, tā tradicionālos veidošanas paņēmienus vārda labākajā nozīmē. Tajā arī slēpjas šīs filmas šarms.

UZZIŅA:

„Janvāra divas sejas”/The Two Faces of January, 2014


Trilleris/krimināldrāma.

Rež. Hoseins Amini.

Lomās: Kirstena Dansta, Vigo Mortensens, Oskars Aizeks.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+