Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. jūlijs, 2015
Drukāt

Paglābt pacientu no konveijera. Saruna ar Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Līgu Kozlovsku (5)

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

Par bērnu un jauniešu veselības stāvokli, arī par cienījama vecuma ģimenes ārstiem un citiem aktuāliem ar mūsu veselību saistītiem jautājumiem uz sarunu aicināju Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju, Balvu novada ģimenes ārsti Līgu Kozlovsku.

– Valdības vadītāja Laimdota Straujuma Latvijas Televīzijā izteicās, ka pirms nākamajiem Skolēnu dziesmu un deju svētkiem ģimenes ārstiem ir jāpievērš lielāka uzmanība skolēnu veselības stāvoklim. Vai ir iespējams konstatēt, ka šo bērnu, lūk, nevajadzētu laist uz svētkiem, jo viņš ir fiziski un garīgi vārgs, bet šis gan lai piedalās, jo viņš ir stiprs kā rutks?

L. Kozlovska: – Tas, vai mēs varam novērtēt skolēnu izturības spēju, ir ļoti nosacīts jautājums. Vispirms ir jānovērtē katra bērna veselības stāvoklis kopumā. Tiek uzskatīts, ka apmēram piecdesmit procenti bērnu skaitās pirmajā veselības grupā, kurā pēc starptautiskajiem rādītājiem iekļauj tos bērnus, kuri ir pilnīgi veseli. Bet šie rādītāji tomēr ir relatīvi. Latvijā joprojām nav ieviesta e-veselība, tāpēc veselīgos bērnus nav iespējams uzskaitīt īpaši precīzi – statistika balstās tikai uz to informāciju, ko sniedzis ģimenes ārsts.

Katra bērna veselības stāvokli ietekmē sociālie, sadzīves, ekonomiskie un arī ģimenes apstākļi. Nereti ir tā, ka viens vai otrs vai visi apstākļi kopā iespaido gan bērna veselību, gan psihisko, gan fizisko izturību. Jāteic, ka izturība nav bieži saistīta ar visu orgānu fizisko stāvokli. Var būt tā, ka visi orgāni ir veseli, bet nav fiziskās izturības, jo pusaudzis nav regulāri apmeklējis fizkultūras stundas, nav trenējies. Bet, kad šo pacientu pārbauda fiziski no galvas līdz kājām, pārliecinās, kā strādā sirds, kā viņš reaģē uz dažādiem kairinātājiem, vai labi redz un dzird, atliek vien konstatēt, ka visas sistēmas strādā labi, un ārsts raksta slēdzienu: praktiski vesels. Taču šāds slēdziens negarantē, ka bērns spēj izturēt pamatīgu fizisku vai garīgu slodzi. To nosaka pavisam kas cits – kā bērns reāli dzīvo savu ikdienas jeb skolas dzīvi. Vai viņš sēž divas trīs stundas pie datora, lielākā daļa to dara, vai regulāri nodarbojas ar fizkultūru, vai sols ir atbilstošs viņa augumam, vai telpas tiek vēdinātas, lai smadzenes neciestu no skābekļa bada utt.

Ģimenes ārstiem pirms nākamajiem dziesmu un deju svētkiem būs jāizsniedz izziņa, vai skolēns var piedalīties svētkos. Mēs visiem bērniem iedosim izziņas, kur vienam būs rakstīts, ka viņš ir vesels, otram, iespējams, būs norāde par veģetatīvo distoniju, kas nozīmē, ka bērnam ir nestabila nervu sistēma – ātri reaģē uz troksni, straujām kustībām, skābekļa badu un varbūt arī uz to, ka blakus kāds noģībst. Taču ģimenes ārsts, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, nekad nevarēs pateikt, vai bērna garīgās un fiziskās izturības līmenis ir tik augsts, ka viņš droši var piedalīties lielos sarīkojumos. To nu gan vajadzētu saprast – ja būs fiziskais rūdījums, būs arī stabila garīgā uztvere. Lai to panāktu, nākamajos piecos gados līdz nākamajiem lielajiem svētkiem ir jāiegulda ilgs darbs.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Balvi sociālā un veselības aprūpes ziņā ir “TUNDRA”. Praktiski visi kaut cik aktīvie tur deklarētie idzīvotāji uzturas Rīgā, UK vai BRD, lidz ar to Kozlovskas kundzei ir pietiekoši daudz laika bezgaumīgai filozofēšanai, sevis eksponēšanai un politisku ambīciju apmierināšanai.

  2. Nevajag gauzties. Vienmēr jau var atrast ap 100 argumentu (kaut vai “izdegšanu”), lai neko nedarītu.
    LV ir gandrīz vienīgā valsts ES, kur netiek veikts ĢĀ prakšu medicīniskais audits, kas varētu izvērtēt profesionalitāti un darba kvalitāti, tādējādi atbrīvotu nespējīgos un nekvalificētos un varētu iesaistīt jaunos.
    ĢĀ vecumdienas varētu nodrošināt privatizējot un vēlāk pārdodot praksi, bet jaunie varētu ņemt kredītu.
    Šāda politika ieinteresētu ārsu uzturēt praksi labā stāvoklī(gan tehniskā nodrošinājuma, gan pacientu veselības uzturēšanas ziņā) tādējādi ceļot savas prakses vērtību.

  3. Vistiņa nau put;niņš,
    Ģimencārc nau dakters.

  4. Galvenā atbildība tomēr jānes vecākiem, jo viņi zina ar ko bērns nodarbojas ikdienā, uz kādiem darbiem slinks, kas “iet pie sirds”. Dziesmu svētki ir BRĪVPRĀTĪGS PASĀKUMS, tur nevar un nedrīkst prasīt atbildību tikai no ārstiem. Pēc pieredzes redzu – kā jaunās ģimenes baro savus mīluļus, ar kādiem našķiem, kā sargā no fiziskam kustībām, ko atļauj saviem mīluļiem, kad tie uztiepj savu gribu. Ģimenēs bērniem VAIRS NAV PIENĀKUMU, IR TIKAI TIESĪBAS. Šajā jautājumā ĻOTI GRĒKO TIEŠI VECĀKI. Kātram bērnam šajā vecumā ir jābūt kaut kādam dienas plānam,sākot ar rīta piecelšanos, nevis gulēšanu līdz 12 13 dienā un nakts aktivitātēm līdz plkst. 2 naktī.
    Šeit ģimenēm jāpārdomā rīcības plāns, ja grib savus bērnus laist svētkos, jo svētki bez disciplīnas nav svētki, kārtībai jābūt visās jomās, nevar domāt tikai par IZKLAIDI, kā norāda dažas mātes.

    SvĒtki bija ļoti skaisti, paldies rīkotājiem un izturīgajiem bērniem, vairāk pateicību izpelnījās tieši DEJOTĀJI. P0ALDIES! dARĪSIM VISI KOPĀ, LAI NEPAZAUDĒTU SAVU LATVISKO GARU!!

  5. Kaut vairāk būtu tādu gudru ģimenes ārstu kā Līga Kozlovska.

Draugiem Facebook Twitter Google+