Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. septembris, 2013
Drukāt

Paglābties no lietus – teltī!

Foto - Aija GeidaFoto - Aija Geida

Nakšņošana teltī ir vislētākais veids, kā ceļot pa Latviju un ārzemēm, tas ievērojami samazina kopējās izmaksas. Lai šī ekonomija nepārvērstos par milzu neērtībām un negulētām naktīm, nepieciešama laba telts. 
Kā tādu iegādāties?

 

Vispirms jāsaka, ka neviena telts nesasilda. Parastā tūristu paredzēta, lai paslēptos no vēja un lietus, komfortu sniedz vien apkurināmās, kādas lielākoties izmanto armijā. Atceroties padomju gadus, kad brezenta telts uzsliešana prasīja daudz pūļu, tagad ir vieglāk – visu var izdarīt viens cilvēks desmit minūtēs. Pat sieviete bez tehniskās domāšanas!

Lai gulēšana svaigā gaisā sagādātu tikai pozitīvas emocijas, svarīgi iegādāties konkrētiem apstākļiem atbilstošu telti. Piemēram, garu pārgājienu mīļotājiem un veloceļotājiem nakšņošanai ir augstākas prasības nekā auto tūristiem.

Speciālās kalnu tūrisma un alpīnistu teltis pat neapskatīsim, tikai tās, kuras paredzēts celt līdzenumos.

 

Ceļojot ar auto

Patīkamu komfortu auto tūristiem sagādā kempinga teltis, jo tās atpūtai pie dabas sniedz optimālas ērtības. Ar tādām apmešanās svešā vietā ir baudījums – ir ventilācijas lūkas, pretodu tīkls, pat iespējams iegādāties ar vairākām istabām un koridoru vidū. Daudzās var staigāt pilnā augumā. Komforta līmenis tāds, ka pat stipra lietus laikā nav garlaicīgi un saspiesti – esi pasargāts, vari brīvi kustēties, justies ērti, ir kur izkārt un izžāvēt mitrās drēbes. Šīs teltis atgādina mazu pārvietojamu dzīvoklīti. Ir tikai viens mīnuss – sver septiņus kilogramus un vairāk, līdz ar to piemērotas tikai auto tūrismam, nevis pārgājieniem un velotūrismam, kad katrs lieks kilograms sagādā neērtības. Universālajām teltīm ražotājs limitē svaru (uz vienu cilvēku rēķina 1,2 kilogramus, tātad trīsvietīga sver aptuveni 3,6 kg, četrvietīga – 4,4 kilogramus). Gariem pārgājieniem var iegādāties teltis ar svaru 0,5 – 0,8 kg uz cilvēku, tās gan ir bez plašām priekštelpām un augstiem griestiem.

Jā, ērta priekštelpa vai koridors ir viens no galvenajiem komforta priekšnoteikumiem. Ir ļoti nepatīkami, ja nav kur nolikt kurpes, pārģērbties, izžāvēt drēbes, ieturēt maltīti.

Jo īpaši lietainos apstākļos tas sagādā neērtības, jo visa kustība notiek guļamzonā – tā paliek mitra, piedrazota, pielāčota ar netīrām kājām. Ja telts paredzēta diviem cilvēkiem, pietiek ar vienu ieeju un priekštelpu. Ja četriem un vairāk, ērti, ja ir divas ieejas.

 

Kā siļķes mucā?

Ļoti svarīgi pirms telts iegādes apsvērt, cik cilvēkiem tā vajadzīga. Ziemā ir patīkami ciešāk saspiesties, jo tā ir ievērojami siltāk, turpretim vasarā šāda gulēšana nakti pārvērš murgā – ir karsts, nevar pagriezties, viss kļuvis mikls un lipīgs. Vajadzētu aprēķināt, cik daudz vietas teltī ir katram cilvēkam. Pēc tam var izdarīt secinājumus – ja vienam iznāk mazāk par pusmetru, būs sajūtas kā siļķēm mucā. Ja ir 50 – 65 centimetri, skaidrs, ka šeit pārlaist nakti iespējams gana komfortabli. Ja vēl vairāk – jau kā viesnīcas luksus numuriņā. Vienmēr izvēloties ir jāizdala telts guļamzonas izmērs ar ražotāja paredzēto cilvēku skaitu, jo vērojama tendence – jo vairāk gulētājiem telts paredzēta, jo mazāk vietas katram tajā atvēlēts…

 

Siltāk un drošāk

Lielveikalos var ļoti lēti – par 9 – 12 latiem iegādāties vien­slāņa teltis. Šovasar pašai izdevās novērtēt, kā tādā ir gulēt jūlija naktīs. Pat tad, kad telti apsedz ar plēves gabalu, lietus vienalga to pamanās saslapināt. Viss samirkst, un nākamajā dienā noskaņojums ir uz nulles, jo īpaši, ja turpina līņāt. Protams, šajā preču segmentā ir patīkami izņēmumi – ražo arī ideāli vieglas (400 grami uz cilvēku) vienslāņa teltis, kurām materiāls ir gan ūdensnecaurlaidīgs, gan elpojošs, bet tās maksā virs 250 latiem un ikdienas tūristam diezin vai ir pa kabatai…

Visveiksmīgākā konstrukcija, ko ražotājiem līdz šim izdevies uzsmeistarot, ir divslāņu teltij. Tā sastāv no tenta, kas nesamirkst lietū un kuram nepūš cauri vējš, un iekšējās telts, kas izgatavota no elpojoša, mitrumu neaizturojoša materiāla.

Ko tas dod? Kā zināms, cilvēks gulēšanas laikā izstaro siltumu, bet ārpus pajumtes ir zemāka temperatūra, tāpēc veidojas kondensāts, kurš vienslāņa teltī notek pa sieniņām. Kvalitatīvā divslāņu teltī tā nenotiek, jo kondensāts veidojas tikai uz tenta un guļamzonā nenokļūst!

Teltīm lielākoties ir divas formas – pussfēra (tunnel) un pusmuca (dome). Pussfēra ne tikai jauki izskatās, ir viegli uzstādāma, bet arī labi noturas stiprā vējā, jo saturošie stieņi augšā krustojas. Tā ir universāla telts, arī visizplatītākā mūsu tirgū. Pusmucai stieņi liekami paralēli, tāpēc ir mazliet sarežģītāka uzstādīšana, obligāti ir jānostiprina atsaites, citādi stiprākā vējā viss var aiziet pa gaisu. Toties tādā ir vairāk vietas, līdz ar to ērtāka dzīvošana. Pieejami arī dažādi pussfēras un pusmucas krustojumi.

 

Kā nostrādātas šuves?

Lētajām teltīm tieši šuves visbiežāk sagādā galvassāpes. To līmējamā jeb kausējamā iekārta maksā dārgi, tāpēc ne visi ražotāji to izmanto. Tagad gan daudzi iemācījušies sašūt tā, ka šuves nelaiž cauri mitrumu, bet pieredzējuši ceļotāji novērojuši, ka līdz ar nolietojumu arī tās paliek neizturīgas. Tas pats – par tenta materiālu. Ja nav augstākās kvalitātes, laika apstākļi var sabojāt, tāpēc svarīgi, lai audums būtu izturīgs pret mitrumu, ultravioletajiem stariem un stiepšanu.

Lielākoties tenta pagatavošanai izmanto dažādus neilona izstrādājumus ar mitrumu atgrūdošu pārklājumu. Uz telts iepakojuma ražotājs norāda, cik spēcīgas lietusgāzes var ar komfortu pārlaist šajā pārnēsājamajā mājiņā. Ūdensnecaurlaidību apzīmē ar PU milimetros – viens milimetrs atbilst litram ūdens uz vienu kvadrātmetru. Ja skaitlis ir zem 2000 mm, pastāv risks pamatīgi samirkt, turpretim vairāk par 4500 mm Latvijas apstākļos ir daudz. Virs 2000 mm jeb vidējais aritmētiskais starp nosauktajiem cipariem jau ir ļoti labi. Runājot par tenta ūdensnecaurlaidību, ir viens triks, kā pārbaudīt, cik kvalitatīvs ir ārējais materiāls – pielieciet to pie mutes (vēlams, tīru!) un mēģiniet iesūkt gaisu – ja tas izdodas, telts nespēj pildīt savas mitrumu aizturošās funkcijas.

Ja nu neesat lieli ceļotāji un vienai reizei iegādātajai teltij izrādījusies maza ūdensnecaurlaidība, var izlīdzēties ar speciālu aerosolu, kas palielina aizsardzību pret mitrumu gan teltīm, gan vējjakām, turklāt der ne tikai sintētiskajiem, bet arī dabīgo šķiedru audumiem (400 ml maksā aptuveni 9 latus).

 

 

PADOMI

• Kur uzsliesi, tā gulēsi!

• Pat labā teltī gulēšana nav komfortabla, ja nav izvēlēta piemērota vieta. Vēsākā laikā svarīgi, lai tā ir pasargāta no vēja, bet karstā vasarā – lai tas brīvi var rotaļāties.

• Izvēloties vietu, jāraugās, lai galvgalis būtu nedaudz augstāks par kājgali, pat neliels paaugstinājums kājgalī ļoti traucē gulēšanai.

• Labāk telti necelt vietās, kur gara zāle un biezi krūmi – tur mājo dažādi knišļi, kas mēģinās iekļūt zem jumta un traucēt naktsmieram.

• Ja augsne, stiprāk uzspiežot, kļūst mitra, labāk teltij izvēlēties augstāku vietu, jo slapjums uzturēšanās laikā būs ļoti jūtams, īpaši naktī un agrās rīta stundās.

• Nav ieteicams telti sliet pie paša ūdens, lai arī cik atveldzējošas šķiet vēsmas, arī odus tās aizpūš. Ir viens būtisks risks – lietus laikā nereti ceļas ūdens līmenis, un no rīta varat pamosties peļķē…

• Kvalitatīvai teltij nevajag paklāt polietilēna plēvi, jo tai apakša ir speciāli izveidota, lai guļamzonā neiekļūtu mitrums. Turklāt uz plēves var sakrāties lietus ūdens un izmērcēt mantas.

• Nav vēlams telti celt smilšainā vietā, jo tās agrāk vai vēlāk nonāks guļamzonā, jo īpaši, ja ceļo arī bērni.

 

 

UZZIŅA

Kāda ir 
laba telts?

1. Ventilācijas lūkas nodrošina nemitīgu gaisa cirkulāciju, teltī tas ir ļoti svarīgi, jo īpaši, ja kopā jānakšņo vairākiem cilvēkiem.

2. Gaiss, kas divslāņu teltī uzkrājas starp iekšējo un ārējo kārtu, kalpo kā termoss, proti, uzglabā iekšējās telts siltumu. Turklāt kondensāts uzkrājas tikai uz ārējā slāņa, tāpēc svarīgi, lai attālums līdz iekšējam slānim ir vismaz 7 – 10 centimetri, tad mitrums nekad nenonāk guļamzonā.

3. No koridora ved divas durvis – katra savā pusē, tāpēc, lai kur telts uzstādīta, tai ērti piekļūt. Atsaites pie jumtiņa noder slapjo drēbju žāvēšanai.

4. Divslāņu teltīm iekšējā daļa ir no gaisa caurlaidīga materiāla, kas izgatavots no sintētiska auduma. Ja tas ir no kokvilnas, īpaša vērība jāvelta telts žāvēšanai. Ja noliksiet glabāties nedaudz mitru, kokvilna sapelēs un nākamajā sezonā nepatīkami smakos.

5. Telts priekštelpa jeb koridors, kas atdala guļamzonu no ārpuses, ir būtiska telts sastāvdaļa, kur ērti nolikt somas, apavus, traukus. Iespējams, pat ievietot saliekamu galdu un krēslus. Tad telts kalpo ne tikai gulēšanai, bet arī kā nojume.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+