Mobilā versija
Brīdinājums +1.2°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
5. janvāris, 2017
Drukāt

“Pagodināti” Maskavas enciklopēdijā. Krievijas izdevumā ap 50 latviešu (3)

Maskavasenciklopedija-664x486

Latvijas Nacionālā enciklopēdija vēl tikai top, savukārt Krievijā iznācis vēl 2000. gadā Maskavas mēra Jurija Lužkova laikā iecerētās divsējumu Maskavas enciklopēdijas pirmais sējums “Maskavas sejas”. “Maskavas seju” vidū ir arī ap 50 latviešu, kas dzīvojuši un darbojušies PSRS un Krievijas galvaspilsētā.

Tā dēvētā “Lužkova enciklopēdija” kopumā satur 12 tūkstošus biogrāfiju – viduslaiku, Krievijas impērijas, PSRS un pašas Maskavas valdnieki, ierēdņi, karavadoņi, zinātnes, literatūras, mākslas, izglītības, sporta darboņi, arī Maskavu apmeklējušie Napoleons Bonaparts un Maikls Džeksons.

Enciklopēdija ir visai haotiska, bez sistēmas un loģikas. Atzīmēšu tos latviešus, kas iekļauti izdevumā, jo dzīvojuši un darbojušies Maskavā. Viņu skaitā ir Oļegs Avens (1927 – 1992), PSRS ZA Pārvaldes sistēmu institūta laboratorijas vadītājs; Jānis Bērziņš, īstajā vārdā Pēteris Ķuzis (1889 – 1938), sarkanās armijas izlūkdienesta priekšnieks, republikāniskās Spānijas valdības galvenais PSRS militārais padomnieks Spānijas pilsoņu kara laikā; Aleksandrs Drēviņš (1889 – 1938), mākslinieks; Roberts Eidemanis (1895 – 1937), PSRS biedrības OSOVIAHIM centrālās komitejas priekšsēdētājs, Padomju rakstnieku savienības latviešu sekcijas priekšsēdētājs; Jūlijs Kviesis (1892 – 1918), no Rīgas evakuētas rūpnīcas strādnieks, 1917. gadā rajona sarkangvardu štāba priekšnieks, viņa uzvārdā Maskavā nosauktas divas ielas; Augusts Lietavietis (1898 – 1984), PSRS Medicīnas ZA akadēmiķis, Darba medicīnas institūta direktors, ievērojams alpīnists; Teodors Nete (1896 – 1926), PSRS diplomātiskais kurjers; Rūdolfs Pētersons (1897 – 1937), līdz 1935. gadam Kremļa komandants, pēc tam Kijevas kara apgabala komandiera palīgs; Boriss Pugo (1934 – 1991), PSRS kompartijas centrālkomitejas kontroles komisijas priekšsēdētājs, vēlāk PSRS iekšlietu ministrs; Jānis Spāre (1891 – 1962), desmitkārtējs PSRS čempions svarcelšanā, Maskavas padomes sporta instruktors.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. nelaime slēpās latviešu izglītībā un paklausībā!?? Krievi taču 90% bija analfabēti, tādēļ tā viss arī notika?!!!Bez tam PSKP vēsture noliedza daudzus faktus un noliegums radīja LIELU INTERESI VISMAZ MAN PERSONĪGI!? RADĀS VIRKNE JAUTĀJUMU AR PIRMO VĀRDU: KĀPĒC????????????

  2. Eduards Tisē (Eduards Ķīsis) nav pieminēts?

Draugiem Facebook Twitter Google+